Kā krīzes komunikācija var palīdzēt lielās un mazās krīzēs

Vārdu krīze jau vairs neviens negrib dzirdēt. Patiesībā šodien vārda “krīze” skaņa jau ir zudusi. Tā jau ir pielīdzināma jebkādam lietvārdam – gaiss, piens, jumts…jebkas. Taču visapkārt esošā krīze nedrīkst ļaut iemigt uzņēmumiem vai indivīdiem attiecībā uz terminu “krīzes komunikācija”. Ir jārēķinās ar to, ka pienāks brīdis, kad uzņēmums, vai kādi apstākļi būs gana nelabvēlīgi, lai to nosauktu par uzņēmuma krīzes situāciju. Tas var būt vulkāns, kas aptur aviosatiksmi un pasažieri ir nikni uz to, ka aviokompānija nepilda savas saistības, tas var būt gadījums, kad kāda kroga apmeklētāji saslimst ar hepatītu, tas var būt kāds nepiedienīgs video, kas nofilmēts veikala apģērbu uzlaikošanas kabīnēs, vai kāds politiķis pieķerts divdomīgā situācijā. Gadījumu versijas ir daudz, tā pat kā iespējamie risinājumi.

Taču vispirms būtu jāizvērtē, vai attiecīgā situācija ir dēvējama kā krīze, un kāda ir iespējamā krīzes pakāpe.

Mazās krīzes

Saka jau, ka krīzes rodas cilvēka galvās. Šajā gadījumā, kad ir jāveic izvērtējums, tā patiešām ir. Ir jānovērtē, vai uz attiecīgo signālu ir vērts reaģēt. Vairumā gadījumu noteikti ir vērts. Spilgts piemērs  bija pavisam nesenā Arņa Balčus saķeršanās ar Tango projekta apsargiem – uzņēmumu Ave Lat Sargs. No vienas puses pilnīgi ikdienišķs gadījums, kad apsargi uzbrūk kādam garāmgājējam, kurš, viņuprāt, dara kaut ko viņiem netīkamu. Taču šajā gadījumā izrādījās, ka viņi ir uzbrukuši attiecīgās sabiedrības aprindās atpazīstamam cilvēkam, kas šādu gadījumu neatstās bez uzmanības. Pēc pāris dienām pie Tango tika sarīkota fotografēšanas akcija, kuru atspoguļoja lielākā daļa Latvijas mediju. Un viss sākās ar rakstu Satori blogā un twītiem. Šodien, uzklikšķinot Google Balčus & tango, var atrast teju vai simts linku par šo notikumu. It kā necila & maza gadījuma dēļ, kas laikus netika noregulēts, izcēlās šis vērienīgais pasākums.

Kāds varēja būt “pareizais” scenārijs. Ja Ave Lat Sargs veiktu mediju monitoringu, būti Twitterī un saprastu gadījuma nopietnību jau pēc raksta parādīšanās Satori portālā, kāds augsta līmeņa vadītājs pārkāptu savu lepnumu un personīgi & caur medijiem atvainotos Arnim Balčus par darbinieku izraisīto incidentu, šī mini krīze nebūtu pārvērtusies par lielizmēra akciju.

Un te tieši parādās moments, ka uzņēmums ( vēl jo vairāk šāda tipa kā ir Ave Lat Sargs) pat sapņos visdrīzākais nedomā par krīzes menedžmentu, taču pienāk brīdis, kad padoms komunikācijā ir ļoti nepieciešams. Vēl jo labāk būtu, ja kāds uzņēmuma pārstāvis vai to apkalpojošā aģentūra būtu Twitter lietotāji un uzzinātu par šo incidentu laicīgi, kas ļautu operatīvi reaģēt.

Šis piemērs rāda to, ka šodienas komunikācijas laikmetā ir būtiski sekot tam, kas par uzņēmumu vai personu tiek teikts mediju telpā. Nezin kāpēc man ienāca prātā, kā neesmu dzirdējusi par tādu pakalpojumu kā mediju monitoringu jaunā izpratnē. Šeit es domāju gana primitīvu pakalpojumu tādiem uzņēmumiem, kas nav uzmanības lokā, taču, kas apkalpo pietiekami lielu klientu loku. Par web lapas hostingu uzņēmumi maksā, kamdēļ, lai neizmantotu jauno mediju vides monitoringu? Tas ļautu operatīvi reaģēt uz šādām situācijām kā gadījās Ave Lat Sargam.

Lielās krīzes

Lielās krīzes var gadīties gan lielam, gan mazam uzņēmumam. Pirms dažiem gadiem vairāku cilvēku saslimšana ar hepatītu pēc pusdienošanās kafejnīcā Vecrīgā, manuprāt, ir liela krīze, jo tā sabiedrībā uzjundīja daudzus jautājumus līdz pat valsts atbildīgajām institūcijām. Pavisam nesen miljoni aviopasažieru sastapās ar vulkāna izraisīto piespiedu gaisa satiksmes slēgšanu, kas izraisīja pamatīgu haosu. Un, laikam, šajā gadījumā mēs varam būt lepni, ka airBaltic tika atzīta par ļoti labu tieši krīzes komunikācijā un vispārējā situācijas risināšanā. Protams, bija gana daudz arī neapmierināto, kas izskatāmi kā individuāli gadījumi, taču kopumā šīs periods tika pārdzīvots godam. Un šajā gadījumā es redzu 2vērā ņemamus pozitīvus aspektus, kāpēc airBaltic izdevās:

1) uzņēmumam jau ir kādu laiku klātbūtne sociālajos tīklos, kas ļoti atvieglo komunikāciju šādās situācijās;

2) uzņēmumam ir nopietnas instrukcijas, kā rīkoties krīzes situācijā.

Šo divu faktoru apvienojums palīdz tik lielam uzņēmumam darboties saskanīgi. Protams, visā ir arī cilvēciskais faktors un pieļautās kļūdas, taču kopumā “krīzes rokasgrāmata” ir instruments, kā nezaudēt prātu un rīcību sarežģītās situācijās.

Pieļautās kļūdas krīzes risinājumā padara situāciju vēl sarežģītāku. Nekomunicēšana un galvas ierakšana smiltīs visdrīzākais nepalīdzēs. Iespējami pareizas krīzes komunikācijas plāns obligāti ir jāizstrādā iepriekš, jo problēmas gadījumā ir visai maz iespējas raudzīties uz lietām vairāk objektīvi, nevis emocionāli.

Advertisements

Harward Business Review ir publicējis pagājušās dekādes vadības ideju tendenču kopsavilkumu. Šeit būs…

The Decade in Management Ideas

January 1, 2010 , by Julia Kirby

1.Shareholder Value as a Strategy. The notion of producing attractive returns for investors is as old as investing, but this was a decade when the pursuit of shareholder value eclipsed too much else. Increasingly sophisticated tools and metrics for value-based managementpushed the consideration of stock price effects deep into operational decision-making, and made sure everything pointed toward bonus day. By 2009, even the man most known for focusing on value was saying it was adumb idea. “Shareholder value is a result, not a strategy,” Jack Welch proclaimed. “Your main constituencies are your employees, your customers and your products.”

2.IT as a Utility. The current mania for cloud computing is the latest step in a long process by which enterprises have dispensed with their proprietary glass houses and begun buying computing capabilities as services. One impetus was the Y2K scare, which forced attention onto those onerous legacy systems as the new millennium dawned.

3.The Customer Chorus. Through a range of technical and social developments, customers’ voices grew louder (whether collectively in ratings systems like Amazon’s, or individually through viral kvetches like Dave Carroll’s “United Breaks Guitars“) and companies found ways to listen. It’s a true megatrend: the steps along the way have felt gradual and natural, but collectively they change everything.

3.Enterprise Risk Management. Sounds crazy right now to say that the last decade was notable for risk management. But especially after 9/11, companies saw the sense of bringing the many and various pockets of it under the same umbrella. Newly empowered chief risk officers looked for trouble spots on a landscape ranging from financial hedging to pirates on the open sea.

4The Creative Organization. The decade saw a general revolution in the way many organizations came to view their source of competitive advantage, and a commitment to finding ways to produce creative output more reliably. Even before they embraced “design thinking,” managers were encouraging collaboration, drawing on diverse perspectives, and engaging whole workforces in “ideation.”

5.Open Source. Purist geeks will be quick to point out that the term open source and some very substantial achievements came in the late 1990s, but here we pay homage to the spread of that model beyond software code. Was it only in 2001 that Wikipedia was born? And how many things have been wiki’ed since?

6.Going Private. Cheap debt reignited the LBO scene just as post-Enron reforms created real disincentives to operate as a public company. As the decade wore on, private equity’s playbookfor turning around businesses was increasingly held up as best-practice management. Now, ideas like, ahem, leveraging up don’t seem so wise, but private equity’s devotion to strategic focus and demanding governance might endure.

7.Behavioral Economics. Okay, by now, you’re all shouting “that’s definitely older than 10 years” and you’re right. But talk about a set of ideas whose time has come. In the prior decade, can you remember when someone with Steven Levitt’s profile had a breakout bestseller? Or when someone modifying the word economist with “rogue” (or “rock star”) could keep a straight face?

8.High Potentials. Consulting firms and other deeply knowledge-based businesses knew this all along, but in the past decade the rest of the corporate world woke up to the fact that some managers are more equal than others. Formal programs were established to identify, cultivate, and retain “hi-po’s”. Executive coaching, a perk often provided for the anointed, experienced explosive growth as an industry.

9.Competing on Analytics. Decades of investment in systems capturing transactions and feedback finally yielded a toolkit for turning all that data into intelligence. Operations research types, long consigned to engineering realms like manufacturing scheduling, got involved in marketing decisions. Managers started learning from experiments that were worthy of the name.

10.  Reverse Innovation. The bigger story here is the maturation of the concept of globalization, particularly with regard to emerging economies. Most big corporations in 2000 saw them primarily as a source of natural resources and, increasingly, cheap labor. Then, as rising employment fueled the development of middle classes, cities in India and China came to represent valuable markets. Now, these non-US consumers are coming to the foreground. Firms like GE and Microsoft are doing R&D in emerging markets, optimizing on those preferences and constraints, and then bringing the results back home.

11.  Sustainability. More than anything, the first ten years of the 21st century will be remembered as the decade that businesses went green — if only in their marketing to a public highly attuned to Al Gore’s inconvenient truth. We’re not cynical on this point, however. The efforts we see by companies large and small to reduce their carbon footprints and other environmental impacts are sincere and effective, as far as they go. But ten years from now, as we revisit this exercise, forgive us if we declare 2010-2020 to be the decade of sustainability. “The idea was in the air before 2010,” we can picture ourselves writing. “But this was the decade when it really took hold.”