Pakalpojuma sniedzējs – tātad krāpnieks! Jeb par to, ka ar šādu attieksmi ekonomiku neuzsildīsim.

Vēl pavisam nesen – tikai dažus gadus atpakaļ uzņēmumu viena no lielākajām galvassāpēm bija izdomāt jaunus pakalpojumus, ko piedāvāt klientam. Un klients bija gatavs maksāt. Tauta stāvēja rindā, lai nopirktu Maksimas mazgātos salātos, iztīrītu automašīnu. Mājkalpotājas vai vienkārši labas mājas vai dzīvokļa uzkopējas apkārt nemētājās. Visi visu pirka un ekonomika rullēja. Tas bija moderni izmantot citu darbu.

Šodien, dažbrīd rodas sajūta, ka tas, kas sniedz pakalpojumu ir zaglis vai krāpnieks. Šī sfēra ir kritusi nežēlastībā, jo ir ārkārtīgi mainījusies cilvēku psiholoģija – tagad visu darīšu pats, ja kaut kas maksā vairāk kā kaut kur atrodamā lētākā cena – tā jau ir nežēlīga pārmaksa. Mani nebeidz pārsteigt aizvien jauni gadījumi, kad cilvēki domā, ja jau tas ir pakalpojums – tas taču neko nemaksā. Sfēras, par kurām varētu runāt ir daudz. Kā piemēru minēšu biroja tehnikas iegādi. Pasūtītājs ir ļoti izbrīnīts, ka rēķinam par, piemēram, kopētāju vai printeri cena pavadzīmē nav gluži kā lētākajā internetveikalā. Liels ir pasūtīta pārsteigums, ka rodas maksa par transportu, uzstādīšanu, vai vienkārši kāds procents no pakalpojuma summas. Nemaz jau nevajag atrast, kur to mantu var dabūt “vakar”, jo 98% internetveikalu noliktavas atlikumā ir apaļa nulle. Nav izdevumu, lai to mantu paņemtu no piegādātāja un aizvestu klientam, un tad uzstādītu, lai jaunais printeris būtu ne tikai kā interjera dekorācija, bet gan instalēts visos datoros un gatavs lietošanai. Tas, protams, nemaksā neko. Protams, pasūtītājs, internetā redzot skaisto ciparu, kas ir zemāks kā veikalā nedomā par to, ka internetveikali pelna uz transportu un noliek mantu pie durvīm – tiec galā tālāk pats.

Lielākā daļa no mums prot rezervēt aviobiļetes, viesnīcas un citus tūrisma pakalpojumus internetā. Lai atrastu patiešām to, ko sirds vēlas vai atļauj maka biezums, un tas viss vēl sakristu ar atvaļinājuma datumiem, internetā ir jānosēž patiešām ilgs laiks. Šeit es domāju par ceļojumiem, kurā dodas, piemēram, ģimene ar diviem bērniem slēpot. Tas nav gluži tas pats kā sagaidīt akciju uz Ryanair, nopirkt lētāko biļeti un rezervēt naktsmītni. Ceļojums ģimenei, kas nevēlas braukt ar auto, bet gan lidot, ietver daudz jautājumus -lidojuma laiks, bagāža, attālumi no lidostas līdz kalnam, naktsmītnes, kur var izvietot papildus 2  gultas, labvēlīgas trases bērniem, biļešu maiņas nosacījumus, ja kāds saslimst…. daudz, daudz dažādu faktoru.   Labs ceļojumu konsultants, kurā rīcībā jau ir uzticamas, atlasītas viesnīcas un citi pakalpojumi rezervācijas sistēmās, kas gluži nav booking.com, kur, piemēram, viesnīca Romā, izlec vairāki simti viesnīcu – izlasi nu, ko katra piedāvā, kur atrodas un, kādas ērtības būs viesnīcas numurā. Ceļojuma konsultants šo jautājumu atrisinās  stundas laikā, un ar garantiju, ka tas ir tā brīža labākais piedāvājums. Taču bieži vien klients to neuztver kā pakalpojumu – nu kas tad tas ir  – norezervēt avio biļeti un viesnīcu. Jā, it kā nekas liels, taču tas ir laiks un tā cilvēka zināšanas un pieredze, kas ir krātas gadiem. Arī šīs zināšanas un rezervāciju sistēmu licences kaut ko uzņēmumam maksā.

Pirms dažām dienām pamanīju, ka Molā ir atvēries veikaliņš, kas piedāvā piegādāt preces un Ikea Polijā. Pārdevēja, rādot katalogu un stāstot, kā aprēķināt cenu par produktu no zlotiem un latiem, saņem pretim no klienta jautājumu – vai pie Jums tas viss maksā tāpat kā Polijā. Hei! Cilvēki, attopieties! Tikai siers peļu slazdā ir par brīvu. Pārējais jau ir pakalpojums! Tie ir cilvēki, kas par samaksu ( katram spriest, cik adekvātu) ir uzņēmušies sniegt pakalpojumu – atvest galdus, krēslus..utt un  vēl uzturēt veikalu tirdzniecības centrā. Tās visas ir izmaksas.

Jau senais cilvēks saprata, ja visu darām paši, tad lietas uz priekšu neiet – ir jāmainās, ir jāpārdod, ir jāizmanto vienam otra pakalpojumi. Es uzskatu, ka, nemainot domāšanu, ka pakalpojums ir cilvēka darbs, par ko arī ir jāmaksā, šīs valsts ekonomika neuzsils. Atliek vien ieskatīties statistikas datos, un tie nepārprotami rādīs, ka Latvija ir pakalpojumu, nevis ražošanas valsts. Ja visus, kas rada produktu, kas atvieglo, rada patīkamāku dzīvi, vai kā citādi ir lietderīgs, uzskatīsim par starpniekiem un krāpniekiem.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

6 Responses to Pakalpojuma sniedzējs – tātad krāpnieks! Jeb par to, ka ar šādu attieksmi ekonomiku neuzsildīsim.

  1. zaurijs says:

    Ārpakalpojumus var izmantot pilnīgi uz visu, sākot ar autoservisu un beidzot ar spuldzes ieskrūvēšanu. Bet, ko darīt, ja nav šīs naudas, ko novirzīt pakalpojumiem.

    Piemērs no dzīves – BTSC mainījām printera kārtridžus regulāri. Cena ~ 24ls (atved, uzstāda, nomaina). Krīze, izdevumu optimizācija. Tagad paši vedam uz salonu, kur uzpilda pa 8ls. Kāda velna pēc uzņēmumam jāpārmaksā trīskārtīgi? Tikai par to, ka uzvalkā pieved? To naudu var novirzīt citur. Mēnesī vidēji ietaupās 130ls.

    Par biļešu un viesnīcu rezervāciju – ja cilvēks to dara pats un regulāri, kopumā salasās ļoti smuka summa, kura tiek ietaupīta. Pirmajās reizēs ir grūti, tomēr pēc tam var atrast, kā par pārdesmit latiem tikt uz, piemēram, Vāciju.

    Tāpēc, ka LV ir pakalpojumu valsts, tāpēc arī esam dziļā pēcpusē. Varējām ražot vismaz paši priekš sevis. Bet nē, labāk sniegt pakalpojumus, jo mazāks čakars. Tāpēc arī tagad visi cenšas visu darīt paši, jo (vairumam) pēc rēķinu un paikas izdevumiem nepaliek nekas pāri.

    Piemēram, var paskaitīt, cik naudas tiek ietaupīts, ja sekojošas, ikdienišķas lietas dara pats:
    nomaina krāna blīvi, nomaina rozeti, pieliek plauktu pie sienas, nomaina ūdens filtru, izmazgā veļu (nevis ved uz mazgātuvi) utt.
    Attiecīgi var parēķināt, cik var ietaupīt, ja pats veic specifiskākas darbības (autoremonts, dzīvokļa remonts utt).

    Noteikti, attieksme ir mainījusies dēļ tādiem pašiem pakalpojumu spekulantiem, kā rezultātā cieš visi pakalpojumu sniedzēji. Agrāk ņēma nenormālās summas par visu, un visi maksāja. Attiecīgi, pakalpojuma cena arī ir atkarīga no pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas. Iešu uz frizētavu, kas ir rajonā, pārbūvētā dzīvoklī un kur samaksāšu 5ls, nevis kas atrodas kaut kādā tirdzniecības centrā, kur ir lieli maksājumi par telpām, kas sadārdzina to pašu pakalpojumu. Jā, arī es visu daru pats. Pakalpojumus izmantoju tikai tad, ja nav specifisku instrumentu, kas nepieciešami. Zināšanas var apgūt.

    Ja grib lai LV izdzīvo kā pakalpojumu valsts, tad pakalpojumi ir jāvirza ārzemju tirgum, lai tie savu naudui atstātu šeit (kaut vai medicīniskais tūrisms, kur ceļa izdevumi un operācija ir lētāka LV nekā savā valstī).

    • ilzeberzina says:

      Paldies par viedokli.
      Jā, protams, uzņēmumi ar atpazīstamu vārdu, kas daudz reklamējas, ierodas pie klienta formā, atved suvenīrus vai kādus gardumus sekretārei, prasa vairāk par savu pakalpojumu. Un tur jau tā sāpe, ka cilvēki uzķeras uz šīm reklāmām, zvana atpazīstamiem uzņēmumu nosaukumiem, un tad brīnās, ka tas dārgi maksā. Veidojas viedoklis, ka arī Citi šī pakalpojuma sniedzēji ir dārgi. Nebūt tā nav – ir arī vidusceļš – kvalitatīvi uzpildītu kārtridžu piegāde par Ls12. Bet tas nav uzņēmums ar vārdu – vienkārši darbarūķi.
      Un te arī rodas tā plaisa, starp tiem, kas sniedz pakalpojumu ar lielu uzcenojumu ( reklāmas, utt.) un tiem, kas pelna, lai apkalpotu savus klientus un saprātīgi nopelnītu. Diemžēl viedoklis, ka pakalpojums ir dārgs “aizķeras” pie zināmo uzņēmumu cenrāžiem, kas tad arī veido viedokli.
      Tās visas ir detaļas kā ilustrācija Jūsu komentāram, taču mana galvenā doma rakstā bija par uztveri, ka par pakalpojumu ir jāmaksā.

      • zaurijs says:

        Laikam jau ir tā, ka tāda uztvere radusies tajā brīdī, kad samazinājās naudas daudzums, kā rezultātā nācās sākt taupīt. Un vislabākais veids kā ietaupīt – darīt pašam. Ja nevar pats, tad meklē variantus, un čīkst, ka par to ir jāmaksā papildus. Daļa cilvēku vienkārši nesaprot, no kurienes rodas pakalpojumu izmaksas (instrumenti, darbs, transports, materiāli, nodokļi utt.). Tajā brīdī, kad bija naudas kā spaļu, bija vienalga, kas un cik maksā, jo varēja atļauties. Tagad viss aizgājis greizi un klienti grib variantu – es no tevis ņemu preci, bet visām uzstādīšanām ir jābūt iekļautām cenā (jo es tak pērku no tevis), kurai jābūt līdzīgai tai, kuru var atrast lētākajā interneta veikalā.

  2. Man šķiet, ka pārāk daudz firmu paļaujas uz savu vārdu un tekstiem mājaslapā par “lielisku servisu”, “atbildību”, “speciālistiem” utt., ko var sacerēt katrs otrais vidusskolnieks, un uz interneta veikaliem nicīgi nošķaudās, sak’, tajos jau tikai kaut kādi ubagi-skopuļi knapinās. Bet ir jāsaprot, ka internetveikali ir konkurenti, un tāpēc ir skaidri jāparāda, ar ko tu esi labāks. Konkrēti uzrakstīt, kas iekļauts augstākajā cenā — piegāde, uzstādīšana, tikai speciālisti ar vismaz X stāžu vai Y sertifikātu, utt. Nav vairs tie laiki, kad cilvēki varēja atļauties izdarīt izvēli balstoties uz aptuvenu “dārgāks droši vien labāks” apjausmu, ir skaidri jāparāda, ar ko esi labāks.

  3. Ģirts says:

    Drīz noteikti viens otram zobus varēs labot, jo tā lētāk! Joks! Visu pakalpojumu vērtību nosaka cik cilvēks pats vērtē savu stundu. Ja pieminētais brauciens pēc kārtridža tiešām ir izmaksu ekonomija? Man gribas domāt,ka stundas ieņēmumi krietini varētu būt lielāki par Ls 16 ekonomiju. Viens jauns klients, utt!

  4. zaurijs says:

    Konkrēti par kārtridžu, Menedžerim (vai kādam citam) tas aizņem 10-15minūtes (turp-atpakaļ), pa to laiku (konkrētajā uzņēmumā) nekādi zaudējumi neradīsies. Var jau būt, ka ir uzņēmumi, kam izdevīgāk ir izmantot konkrēto pakalpojumu, manam uzņēmumam izdevīgāk ir pašam aizbraukt 🙂 Piekrītu, ka klients vēlas redzēt, par ko viņš (pakalpojumā) maksā. Tādā veidā var pārliecināt par pakalpojuma nepieciešamību un summas adekvātumu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: