Kā izvēlēties diplomdarba tēmu & sagatavoties darba rakstīšanai mārketingā, sabiedriskajās attiecībās un komunikācijā?

Lai gan šobrīd daudziem ap šo laiku diploms ir jau kabatā, un pat jau augstskolas izlaiduma balle nosvinēta, tik pat daudziem gan jau, ka virtuālās galvassāpes sagādā doma par to, ka drīz būs jāsāk domāt par bakalaura  vai maģistra darba rakstīšanu. Šajā rakstā es vēlos dalīties savā kā diplomdarbu recenzenta & aizstāvēšanas komisijas dalībnieka pieredzē, kas iespējams, būtu noderīga nākamajiem absolventiem.

Viens no galvenajiem stūrakmeņiem, es pat teiktu kādi 50% no izdošanās,  ir tēmas izvēle. No tēmas izvēles ir atkarīgs viss tālākais darba izklāsts. Iespējams, ka šie 50% ir arī neveiksmes iemesls, ja students ir paņēmis tēmu, ko nevar pacelt.  Turpmāk es centīšos analizēt tos aspektus, kas ir svarīgi tēmas izvēlē un sagatavošanās procesā darbam.

1. Lai darbs būtu veiksmīgs, nevajag izvēlēties tēmu par vispārzināmu uzņēmumu &  notikumu. Piemēram,  darbs par CSDD kampaņām, Tele 2, LMT vai kāda cita uzņēmuma reklāmām, sabiedriskajām attiecībām, kurās tiek apskatītas visiem jau zināmas lietas. Izvēloties šādu tēmu, visupirms gan recenzentam, gan komisijai ir garlaicīgi to lasīt/klausīties, un students savā darbā neko jaunu nav atklājis. Visi minētie gadījumi jau studiju procesā ir apskatīti pietiekami daudz reizes un dažādos griezumos, lai tas jau būtu vairāk nekā garlaicīgi.  Nenoliegšu, ka rakstot par šiem uzņēmumiem  un tēmām, labi izanalizējot,  7 noteikti var dabūt, taču uz izcilām atzīmēm nevar cerēt, jo darbā nav būtiskas novitātes.

2. Tā kā mana pieredze saistās ar mārketinga & komunikācijas & sabiedrisko attiecību tēmām, es neieteiktu rakstīt par uzņēmuma iekšējo komunikāciju, ja ir vēlme tikt pie augstas atzīmes. Iekšējā komunikācija ir tēma, kas ir ļoti šaura – pat savā ziņā ļoti ierobežojoša. Arī tā ir gana garlaicīga, jo atrisinājums ir paredzams. Vēl jo vairāk garlaicīga ir šī tēma uzņēmumos, kurā šī joma ir gana labi sakārtota. Tur ir grūti atrast problēmu, lai varētu piedāvāt risinājumu. Tad rodas tāda kā kripatošanās un preparēšana, kur jau,  tā salīdzinājumos runājot, ir nepieciešams uztūnēt Miss pasauli, kurā jau tā viss ir savās vietās un gana proporcionāli.

3. Labu novērtējumu var sagaidīt, ja students ir izpētījis kādu maz iztirzātu tēmu. Izvēloties šo ceļu,  ir jāiegulda liels darbs, taču rezultāts var sanākt spīdošs, jo Google meklētājs “neizdos” 50 lapas ar šīs tēmas apskatu dažādos griezumos, kuru visi jau ir izlasījuši. Šogad manu recenzējamo darbu sarakstā bija tēma, kas iztirzāja, kāpēc būvniecības nozarē nav attīstītas sabiedriskās attiecības. Tēma ir patiešām aktuāla & maz pētīta. Es ar aizrautību lasīju to, ko students ir uzzinājis & izpētījis, kādus secinājumus no tā var izdarīt.

4. Kā labs bonuss ir jaunās un aktuālās tēmas, kuras tikko vēl ienāk un, kuras varētu dēvēt par aktualitātēm. Šobrīd par aktuālu tēmu varētu uzskatīt sociālos medijus un to pielietojumu. Šajā studiju gadā ik pa laikam varēja dzirdēt, ka dažās augstskolās  studenti pēta šo jomu. Arī man šāds viens darbs nonāca recenzēšanā. Ar lielu interesi lasīju situācijas & problēmu izklāstu, jo vienmēr informācija  no uzņēmuma iekšpuses ir patiešām interesanta un vērtīga, lai varētu labāk izprast, kādēļ uzņēmums rīkojas tieši tā.  Visu cieņu šiem studentiem, kas nebaidās būs sava veida pirmatklājēji attiecīgā jautājuma izpētē.

Izvēloties, piemēram, sociālo mediju tēmas, studentam ir jārēķinās ar situāciju, ka grāmatas, kuras varētu uzskatīt par akadēmiskāk šajā jomā,  nebūs daudz, tāpēc būs nopūlas ar literatūras izvēli teorijas daļas vajadzībām. Būs jāapmeklē ne viena vien Rīgas bibliotēka, un būs jālasa daudz akadēmiski žurnāli no tādām datubāzēm kā Ebsco un Emerald, lai rastu akadēmisku pamatu ļoti praktiskai tēmai.

5. Pirms izlemt par tēmu, ir jābūt 100% pārliecinātam, ka Jums būs pieejami nepieciešamie dati izvēlētās tēmas izklāstam. Te galvenokārt  ir jādomā par uzņēmuma iekšējo informāciju, jo nedz bakalaura, nedz maģistru darbu nopietni nevar uzrakstīt, ja nav šīs informācijas. Piemēram, ja kādam izvēle ir kritusi uz uzņēmuma  integrētās mārketinga komunikācijas analīzi, tad ir jābūt pieejamiem gan finanšu, gan mediju, gan arī citiem mārketinga plāniem, lai tos varētu analizēt un izdarīt adekvātus secinājumus. Topošais absolvents nekad nevar zināt, kāda jomas eksperta rokās varētu nonākt viņa darbs ( recenzenta vai komisijas dalībnieka izskatā), tādēļ jebkāda doma par datu falsifikāciju ir jāatmet jau pašā sākumā. Lai gan līdz šim nedz bakalaura, nedz maģistra darba izskatā šādus variantus neesmu redzējusi, taču studiju darbos gan un pat ļoti daudz. Nezinu, vai tas ir naivums, nezināšana, vai slinkums, taču cerība, ka pasniedzējs neuzķers feikās lietas, studentu vidē ir sastopama gana bieži.

6. Izvēloties tēmu, ir būtiski domās paiet dažus soļus uz priekšu, lai apzinātos, kādi būs tie instrumenti, ar kuru palīdzību būs iespējams veikt izvirzītās hipotēzes pierādīšanu. Īpaši uzmanīgus es gribētu darīt tos, kuru iespējamo instrumentu arsenālā ir dažādas aptaujas. Lai gan aptaujas internetā ir kļuvušas ļoti populāras, to validitāte ir gana apšaubāma. Šī gada studiju darbos pats populārākais instruments bija vietne http://www.visidati.lv. Tas izrādījās gluži vai kā tāds studentu pašpalīdzības instruments, kur visi, kam vajadzīgs pētījums, izsūtīja linkus saviem draugiem, kursabiedriem, paziņām un ģimenes locekļiem, tādejādi ģenerējot it kā respondentu skaitu. Pie kam vēl dažās no apkopotajām atbildēm iezīmējās tādas loģiskas nesakritības, ka ir skaidrs, ka pašpalīdzības instrumentā, autors pats ir aizpildīs ne vienu vien desmitu anketu. Ar šo visu es gribu teikt, ka darbs, kurā ir aptauja, kas neietver šauru loku, piemēram, uzņēmuma darbiniekus, ir ļoti darbietilpīgs instruments, lai to varētu nopietni izmantot kā zinātniski pamatojumu avotu.  Un, ja jūs nevēlaties patiešām nopietni strādāt, nevajadzētu izvēlēties šādu tēmu.

7. Labs uzņēmums no analizēšanas aspekta ir tāds, kuram ir daudz problēmas. Ja ir problēmas, ir ko analizēt, secināt un ierosināt. Taču ir viens aspekts, ar kuru ir jāuzmanās šādos gadījumos. Bieži vien šādas tēmas izvēlas studenti, kas strādā uzņēmumā, kuram ir šīs problēmas. Un tad emocionālais ieguldījums var izrādīties spēcīgāks par akadēmisko un praktisko. Darbs izvēršas par tādu kā sāpes izklāstu. To nevajadzētu. Drīzāk sausi un akadēmiski paraudzīties uz problēmu jautājumiem.

8.Līdz ar tēmas izvēli, nāk līdzi lēmums par potenciālo darba vadītāju. Parasti studentam augstskolas piedāvā iespējamos darba vadītājus no esošo pasniedzēju loka, kā arī pastāv iespējas piesaistīt kādu no ārpuses, ja vien kandidātam ir akadēmiskajiem “grādiem” viss ir kārtībā. Un te nu studentam pašam ir jāizšķiras, kāda profila darba vadītājs tam ir visvairāk nepieciešams. Pašas novērojumi liecina, ka darba kvalitāte visnotaļ ceļas, ja vadītājs patiešām pārzina sfēru, par kuru būs darbs, kā arī tam ir attiecīga akadēmiskā pieredze.  Es darba vadītājus gribētu iedalīt tādās kā trijās grupās:

1) Profesors/praktiķis. Ar šo tiek domāts akadēmiska titula īpašnieks, kas darbu augstskolā apvieno ar patiešām praktiskām iemaņām, strādājot nozarē komercstruktūrās vai kādā citā ciešā saistībā ar savu sfēru. Tādu ir ļoti, ļoti maz. Šāda profila darba vadītājs būtu ideālā kombinācija studentam, kas dotu pareizās ievirzes, lai darbs būtu akadēmiski pareizs, kā arī labs no praktiski pētāmās tēmas viedokļa.

2) Profesors, kas pamatā strādā tikai akadēmisku darbu augstskolā. Šāda darba vadītāja konsultācijas ir ļoti vērtīgas, lai no akadēmiskā viedokļa viss būtu pareizi – izmantotās metodes, kompozīcija, struktūra utt. Taču kā mīnuss ir reālās sfēras vai praktiskās nozares nepārzināšana, jo, strādājot tikai akadēmisku darbu, atrautība no reālās biznesa dzīves ir, un to nevar noliegt. Tā kā studentu darbi pārsvarā ir par komercstruktūrām un ļoti praktiskām sfērām, tad ir iespējas, ka šis tas tiek palaists garām no praktiskās puses.

3) Profesionāļi ar akadēmiskām iemaņām. Tie ir nozares speciālisti, kas paralēli savam darbam komercsfērās, iesaistās arī augstskolu darbā. Ja, kā darba vadītājs, tiek izvēlēts šī profila cilvēks, tad es ieteiktu izvēlēties tos, kas praktizē akadēmisku darbu, nevis tikai labu nozares speciālistu, kam ir attiecīgais grāds. Gan bakalaura, gan maģistra darbi, lai arī cik tie būtu praktiski, tajos ir ļoti būtisks akadēmiskais saturs un metodes, kā tas tiek veidots. Un te vien nepietiks ar to, ka kāds šim procesam ir izgājis cauri pats. Tomēr arī darba vadītāja kompetence un spēja ieraudzīt potenciālos klupšanas akmeņus un izaicinājumus, ir ārkārtīgi būtiska laba rezultāta sasniegšanā.  Un šīs iemaņas veidojas gadu gaitā, kad praktiskie novērojumi tiek savienoti ar akadēmiskām zināšanām & pieredzi. Nozares profesionāļi & pārzinātāji būs labi padomdevēji un drošības garants, lai tad, kad darbs nonāks jau recenzentu un komisijas rokās, kādam būs grūti apstrīdēt tā praktisko saturu & kompetenci.

Un visbeidzot, es vēlētos potenciālos darbu rakstītājus iedrošināt būt inovatīviem un radošiem, lai tiem, kas vadīs jūsu darbus un vēlāk tos lasīs būtu patiess prieks un lepnums, ka viņi ir piedalījušies laba, ļoti laba vai izcila darba tapšanā un vērtēšanā.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

4 Responses to Kā izvēlēties diplomdarba tēmu & sagatavoties darba rakstīšanai mārketingā, sabiedriskajās attiecībās un komunikācijā?

  1. Atpakaļ ziņojums: Tweets that mention Kā izvēlēties diplomdarba tēmu & sagatavoties darba rakstīšanai mārketingā, sabiedriskajās attiecībās un komunikācijā? « Turēt roku uz pasaules pulsa -- Topsy.com

  2. Inese says:

    Patiesi un noderīgi. Piebilstu rezumējot – Esiet inovatīvi, nzvaniet kursabiedriem jautājot – Kā Tu dari, jeb ja jautājiet, nepieņemiet to kā absolūto patiesības prezumciju. Ja darīsiet kā citi, neceriet ne uz ko dižu, jo būsiet jau darījuši kā citi, tātad atkārtojušies, tātad- atzīme viduvēji. Ja negribiet falsificēt datus, tad rēķinieties ar 2 ilgāku laika patēriņu, darba analīzes daļai, kā arī, iegūto datu apkopošanai.
    Neizmantojiet aptaujas metodi, tā aizņems divreiz vairāk laika nekā jebkura cita, ja vien esiet nolēmuši, aptaujāt nepieciešamo respondentu daudzumu. Un esiet arī gatavi pavadīt neprātīgi daudz laika – meklējot nepieciešamo informāciju, rakstus par tēmu no ārzemju avotiem, atkal, atkal un atkal, kamēr jau galva kūp. Tas ir vienīgais ceļš uz augstu atzīmi, un arī izaugsmi. Jo kā teicis Dalī, par pilnību mēs šajā dzīvē nekļūsim, taču pietuvoties šai robežai mēs noteikti varam.

  3. K says:

    Liels paldies!! Nodērēja tieši laikā!!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: