#SZF diskusija par medijiem “Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?”

Šodien Latvijas universitātes sociālo zinātņu fakultāte rīkoja diskusiju “Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?”. Pirms diskusijas Arnis Kaktiņš un Ivars Austers iepazīstināja ar savu veikto pētījumu, kā cilvēki uztver ziņas, kā veidojas viņu viedokļi. Pētījums  pierādīja Arņa Kaktiņa izvirzīto hipotēzi, ka mediju saturs atstāj iespaidu uz to, kā jūtas cilvēki un veido attiecīgi pozitīvāku vai negatīvāku fonu. Par pētījuma dalībniekiem tika izmantoti cilvēki, kas skatās ziņas TV kanālos.

Bez šiem manis pieminētajiem kungiem diskusijā piedalījās Anna Petropavlovska, Nellija Ločmele, Olga Procevska, Kārlis Seržants un Lolita Stašāne.

Šodienas diskusija izvērtās, manuprāt, visai dīvaini. Tā vietā, lai analizētu šos faktus pēc būtības, un mēģinātu saprast mediju patērētāju domāšanu un uztveri, kāpēc ir šādi secinājumi, sanākušie diskusijas dalībnieki centās dalīt ziņas labajās un sliktajās, kā arī dalīties visai ikdienišķos piemēros no savas dzīves, it kā viņi būtu aicināti uz TV raidījumu dienas vidū, lai kaut kā aizpildītu ētera laiku.  Es cīnījos ar garlaicību un pat domāju, kā, lai pieklājīgi pamet šīs telpas, jo kaut ko tik tukšu sen nebiju klausījusies līdz Nellija Ločmele kā svaigu ūdens  šalti izteica domu, ka ir pietiekami liela mediju patērētāju daļa, kas neskatās TV, nelasa presi, taču visu nepieciešamo ziņu apjomu iegūst Twiterī, sekojot sev tīkamiem cilvēkiem. Arnis Kaktiņš izteica domu, ka mēs pērkam vai abonējam to mediju, kuram uzticamies.  Tātad – Twitter patērētāji tic tiem ziņojumiem, kas parādās šajā medijā. Principā, ja man būtu lieks laiks un liela vēlēšanās, man gribētos veikt aptauju par interneta & dienas preses lasītājiem. Proti, cik no viņiem atverot, piemēram avīzi “Diena” izlasa kādu daļu no rakstiem un cik % no katra raksta tiek izlasīts.  Mana   hipotēze būtu, ka virsraksti+neliela daļa “pa diagonāli” no paša raksta. Ar šo es gribētu teikt, ka 140 zīmes ir gana pietiekoši, lai uztvertu ziņas esenci bez jebkādas negatīvas vai pozitīvas noskaņas. Protams, cits stāsts ir ar analītiskiem izdevumiem vai intervijām, kuras nav iespējams uztvert, izlasot virsrakstu.

Manuprāt, vienu prātīgu domu izteica Anna Petropavlovska. Proti, sliktās ziņas vairo pesimismu, bet pesimisms liek distancēties no varas, un varai to vajag. Es pat teiktu tā varētu būt priekšvēlēšanas kampaņu idejas konfigurācija.  Daudz sliktu ziņu – tauta apzinās savu bezspēcību, kā rezultātā vēlēšanās piedalās maz vēlētāju. Uzvaru gūst tās partijas, kuras mobilizējušas savus atbalstītājus aiziet līdz vēlēšanu urnai.

Lai arī kā man nepatika diskusijas pirmā stunda, visu cieņu un pateicību, ka cienījamie profesori Ābrams Kleckins un Skaidrīte Lasmane ar saviem komentāriem lauza diskusijas gaitu, izraujot diskutētājus no ikdienas situācijas un rosinot paraudzīties uz lietām plašāk.

Kā sausais atlikums no šī pasākuma man ir pašai nostiprinājusies pārliecība, ka mediju patērēšana ir ļoti sadrumstalota. Sadrumstalota ne tikai nozīmē, ka kāds skatās Tv3, bet cits lasa Telegrāfu, bet gan mediju telpas platformās, kuras savstarpēji pat reizēm nepārklājas.  To arī apstiprināja Arnis Kaktiņš, apgalvojot, ka viņu pētījumi rāda, ka mediju patērēju skaits samazinās. Lai gan ir iespējas, ka mēs paši neapzināti patērējam mediju produkciju. Kaut vai Twitter pielikuma formātā, kur ar kādu ziņu atceļo links uz iepriekšējās dienas Panorāmu. Lai vai kā, ir lielākā masa, kas skatās TV, pārtiek no ziņām, lasa interneta ziņu portālus, kur jau ziņām ir piešķirta krāsa. Taču ir arī segments, kas patērē pilnīgi citus medijus, un varbūt reizi nedēļā aiziet līdz kioskam iegādāties “Ir”, lai jau analītiskā formātā uzzinātu par notiekošo. It kā atklājums ir vecs kā patiesība, taču diskusijas dalībnieku izteiktie viedokļi, piemēri un komentāri liecināja, ka mediju pārstāvji paši dzīvo savā mediju telpā un tikai nojauš, kas notiek tur ārpusē. Un tas man bija patiešām atklājums.

Sīkāku info par pētījumu variet atrast šeit

Cita diskusijas klausītāja viedoklis par šo diskusiju atrodams šeit

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

3 Responses to #SZF diskusija par medijiem “Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?”

  1. Atpakaļ ziņojums: Negatīva ziņa – inde vai pretinde? « gk pieraksti

  2. Atpakaļ ziņojums: Sociālie mediji ir modes lieta, bet nav brīnumlīdzeklis, palīdz pacietīgajiem « Turēt roku uz pasaules pulsa

  3. Atpakaļ ziņojums: Sociālie mediji ir modes lieta, bet nav brīnumlīdzeklis, palīdz pacietīgajiem | WebRadar

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: