Twitter instrumenta lietošana vidējās temperatūras slimnīcā mērīšanai

Pirms dažām dienām Twitterī parādījās ziņa par kādu akadēmisku pētījumu ar garšīgu nosaukumu “Nākotnes pareģošana ar sociālo mediju palīdzību”.Tā kā man tās akadēmiskās lietas patiešām patīk un interesē, ierakos dziļāk šī raksta būtībā.

Darba autori ir izpētījuši korelāciju starp tvītiem par filmām ( pētījuma periods 2009. gada rudens 2010. gada ziema), kas vēl iznāks un jau ir tikko iznākušas, ar to kases ieņēmumiem.  Secinājums bija viens – jo vairāk tvītu, jo lielāki kases ieņēmumi. Kā arī, jo vairāk pozitīvu atsauksmju par filmu, jo lielāki ieņēmumi.

Interesanti atzīmēt, ka Latvijas Twitter nav gandrīz sastopamas diskusijas vai viedokļi par masu produkta filmām ( nedaudz šur tur ir uzplaiksnījis Avatar Madrides konferences kontekstā). Bet laiku pa laikam parādās ieteikumi noskatīties K. Suņa tipa filmas. Varbūt te visi ir intelektuāļi, kas neatslēdzas vienkāršai izklaidei, vai arī kaunējās rakstīt, ka ir ir apmeklējuši Forum Cinemas? 🙂 Iespējams, ka nav arī ko teikt par masu produkta kino filmām.

Sīkāk ar pētījumu var iepazīties šeit.

Galvenais, kāpēc rakstu par šo pētījumu, ir apstiprinājums tam, ka sociālos medijos izskanējušās ziņas veido viedokli par produktu vai pakalpojumu. Neraugoties uz salīdzinoši mazo Twitter lietotāju skaitu Latvijā, bet ar pieauguma tendencēm, iezīmējas sociālo mediju nākotnes perspektīvas. No vienas puses ir svarīgi, kādi komentāri un feedback tiek sniegts, bet no otras – tā jebkurā gadījumā ir tāda vidējā temperatūra slimnīcā, kas nebūt nav maznozīmīga.

Rokoties dziļāk šajā tēmā, atradu vēl  pētījumu, kura galvenais secinājums ir tāds, ka sociālajos medijos dominē noteikta lietotāju grupa, kas tās ietvaros ir izveidojusi tādu kā virtuālu pārvaldes formu. Ar šo pārvaldes formu es domāju tēmu, ap kuru ieinteresētās personas sniedz info par jaunumiem, izsaka viedokļus, veic pētījumus utt. Un principā, domas, kuras ir izteiktas ārpus šī loka, nav īpaši svarīgas, jo tās ir izteikuši, iespējams, nespeciālisti, kas nevārās šajā sulā. Manuprāt, twittera rāmjos tas pat būtu definējams – kā personas ārpus, piemēram, mana sekotāju loka. Viņi, iespējams,  ir izlasījuši kāda mana sekotāja retvītotu manu ziņojumu, un šis cilvēks ir iekomentējis, bet diemžēl “ne pa tēmu”, jo viņš nav regulārais mana satura patērētājs un, iespējams, neizprot stila, domu utt backgroundu. Taču arī šis viedoklis var būt interesants.

Turpinot šo tēmu, manuprāt, interesantu pētījumu par jau manis aizsākto tēmu ir veikuši ASV pētnieki, kas salīdzinājuši Twitter draugu proporciju pret Twitter sekotājiem. Par “draugiem” tiek uzskatīti tie, kas komunicē savā starpā @. Iznalizējot 309740 lietotājus, pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka 25,4% no visiem Twitter ziņojumiem ir tieši kādam adresēti.Aktīvāki ir tie Twitter konti, kam ir vairāk “draugi”, nevis lielāks sekotāju skaits. Pētījums parādīja, lai arī Twitter kontam ir patiešām daudz sekotāju, reāla komunikācija tiek uzturēta ar ļoti niecīgu daļu no tiem. Kā arī šī “draudzība” vairumā gadījumu ir reversa. Es komunicēju ar kādu, un viņš komunicē ar mani.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: