#diskusija LU SZF par blogošanu

Visupirms man ir prieks, ka kāda no Latvijas augstskolām sāka runāt par šo tēmu. Tas, manuprāt, bija pirmais šāda formāta pasākums (ceru, ka iepriekš neesmu neko palaidusi garām). Vēsturiski augstskolas ir bijušas tās, kurās ir daudz aktīvu cilvēku, rodas jaunas domas, kustības. Šodien ar šo tēmu ir tā piezemētāk. LU sarīkoja diskusiju, cik zinu RSU studenti veidoja pētījumu (ceru arī redzēt tā rezultātus kaut kur publiski), kā arī Anda Rožukalne un Ruta Siliņa ir veikušas pētījumu par blogiem. Pārējās augstskolas vai nu klusē, vai arī darbojas kā partizāni savā pagrīdē. Ne velti es pieminēju augstskolas, jo domāju, ka šobrīd šī niša ir brīva, lai kāda no akadēmiskām vidēm pievērstos šī jautājuma pētniecībai. Tā iemesla dēļ, lai mēs paši beidzot varētu runāt par Latvijas statistiku un tendencēm, nevis tikai atsaukties uz ASV vai citām valstīm. Hei! Visa pasaule vārās ap šo jautājumu, bet mēs tikai sākam čukstēt par šo tēmu.

Esot klāt LU, man radās iespaids, ka kādi 50% no auditorijas nebija augstskolas studenti, bet gan tie, kam interesē blogošana. Iespējams, ka šis pasākuma parāda to, ka  šāda un cita formāta blogeru burziņi ir nepieciešami ne vien informācijas apmaiņas dēļ, bet arī, lai  redzētu vaigā tos, kuru 140 vai vairāk zīmju domas ik dienas redzam savā datorā. Es arī labprāt klātienē iepazītos ar šiem cilvēkiem, jo man ir interesants viņu skatījumus uz dzīvi un lietām.

Diskusijas laikā ik pa brīdim pavīdēja naudas jautājums. Kāds labums, ka mēs rakstām?  Caur šo jautājumu es gribētu ieskatīties citā – savstarpējās attiecībās. Visi blogi, stili, tēmas, par ko ikviens raksta,  ir dažādi. Tēmām nav pasūtījumu. Tas nav kā reklāmistu sabiedrībā, kur visi ir “draugi”, “draugi”, taču tikai ārēji, jo lietas būtībā vairums cīnās par vieniem un tiem pašiem klientiem un viņu naudasmakiem. No šī man gribētos secināt, runājot profesores Brikšes vārdiem, ka var parunāties tāpat vien. Pamata kašķim it kā nav, ja vien kāds sevi neuzskata par pārāko blogeri. Un, kas gan ir pareizs bloga saturs? Kā Artūrs Mednis norādīja, blogs var būt jebkas. Līdz ar to, īsti nav pamata tiesāšanai, kas ir labs, vai kas ir slikts. Katram mums ir savs intelekta attīstības līmenis, dzīves pieredze un intereses. Kādam neinteresēs nekas cits kā kulinārijas blogs, bet citam kāda rakstītāja ļoti personīgas attiecīgā brīža izjūtas. Tas, kas interesē vidusskolnieku, neinteresē mani. Tai pat laikā nevar nepiekrist Martai Krivaldei, kura diskusijā uzsvēra, ka vairumā gadījumu cilvēki nemāk rakstīt. Pilnīgi piekrītu arī Māra Reliņa reflekcijai par vakardienas diskusijas tēmu, ka rakstīšanas dotības ir talants. Vairāku gadi gaitā pārlasot simtiem studentu studiju darbus, diemžēl tikai kādi 20% ir patiešām baudāmi valodas ziņā. Vēl kādi 30% ir “nu tā” līmenī, bet atlikušie, diemžēl ir valodnieciski un ideju kompilācijas ziņā ļoti, ļoti vāji. Nezinu, vai pie vainas ir lasīšanas trūkums (es domāju literatūras, nevis interneta), vai talanta iztrūkums uz rakstudarbiem. Lai gan, nonākot līdz bakalauram vai maģistram, nevienu sliktu vārdu nevaru teikt. Bauda ir lasīt. Varbūt tad studenti izmanto kādus valodas konsultantu padomus vai dod lasīt savus darbus labiem blogeriem:)?

Šodien, pirms sākt rakstīt šīs pārdomas,  paklaiņoju pa pašmāju blogiem. Es nedomāju tāda veida kā izteikumus publiskos portālos, ko pētīja dr. Anda Rožukalne & Ruta Siliņa, bet gan dažādās mājaslapas. Caurskatot kādas 30 lapas, manu interesi piesaistīja pāris. Tās arī ieliku Favourites. Liela daļa no lapām bija pie wordpress lasītākajiem rakstiem, bet es tur personīgi neko neatradu. Taču tas nenozīmē, ka tajās saturs ir slikts, tieši otrādi – cilvēki tās lasa.  Bet tas nav mans. Domāju, ka līdzīgi kā ar milzīgo žurnālu & avīžu klāstu, katrs atrod kaut ko savu un balso par tiem ar maciņu. Tieši tāpat noteikts lasītāju loks izkristalizējas blogiem.

Vēl man vakar šķita interesanta tēma, kurai diskusijas dalībnieki pieskārās tikai nedaudz –  blogera demogrāfiskie dati. Viena statistika rādīja, ka blogeri ir vīrieši, bet Artūrs Mednis norādīja, ka ir sadaļas, kur galvenās ir sievietes. Man domāt, ka blogeris nav cilvēks, kam ir smalks auto, māja ārpus Rīgas,  kredīti bankā, jo viņam nav vienkārši laika – ir jāpelna nauda, un, kā, zināms, ar blogošanu izdzīvot nevar, kur nu vēl samaksāt kredītus. Blogotājs nebūs arī sieviete, kurai ir darbs, bērni, ģimene, māja & dārzs. Domāju, ka arī šie demogrāfiskie tipi nebūs aktīvie blogu lasītāji, jo viņiem vienkārši tam nav laika.  Šo visu es domāju, ja runājam par blogošanu rakstu un analīzes formātā, nevis “Cāļa” vai “Sviesta cibas” izpratnē. Arī Twiterošana ir pavisam, kas cits. Var ik pa brīdim izmest pa ziņojumam, taču ar to vien nepietiek. Ir būtiski sekot, ar ko šis medijs elpo starplaikos. Domāju, ka blogošana un twiterošana ir tāds dzīvesveids, kam ikkatrs tā dalībnieks atvēl pietiekamu porciju sava laika  (es domāju aktīvās frontes pārstāvjus).Hm, nez, kas notiks vasarā, kad varēs skriet, lēkt, kaitot, laivot, lasīt sēnes, peldēt. Vai mēs piedzīvosim kritumu twītos un blogos?

Un visbeidzot… par to, kas man izraisīja cilvēcīgu smīnu:). Tā bija blogeru reakcija uz jautājumu, kādēļ viņi nelieto vārdu “emuārs”, kam sekoja sišana pie krūts, kā tad es…x gadus biju blogeris, un tagad būšu emuārists? Protams, arī es spītīgi nelietoju vārdu “dators”, jo esmu pieradusi pie “kompis”. Bet emuārs, gan es lietoju, un man patīk:)

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

4 Responses to #diskusija LU SZF par blogošanu

  1. inka says:

    Cilvēkam, manuprāt, laiku pa laikam gribas atskaitīties un saņemt kaut kādus nebūt aplausus par saviem piedzīvojumiem, panākumiem, notikumiem dzīvē, tāpēc es ticu, ka arī vasarā Twitteris būs aktīvs kā bišu strops. Kaitotāji, gaidot pareizo vēju, pamanīsies caur aifonu ietvītot ‘ķeru vilni Liepājā/Tarifā/vēl-krutākā-zemē’, romantiski noskaņotas būtnes nepažēlos piecas minūtes, lai iedipinātu istabā, ieslēgtu datoru un pačivinātu par to kā smaržo zāle un kā sprakšķ jāņu ugunskurs, un tā tālāk un tā joprojām. Virtuālā pasaule griezīsies neatkarīgi no laikapstākļiem 😉

  2. Sieviešu ir vairāk sociālajos tīklos (Latvijā un globāli), taču satura radīšanā vīrieši ir aktīvāki. Tam, ka sievietes valdīs internetā, daudzi ticēja jau sen, lai arī tas likās teju vai neticami pirms 5 gadiem. Taču nu tas ir noticis :))

  3. Atpakaļ ziņojums: Sociālie mediji ir modes lieta, bet nav brīnumlīdzeklis, palīdz pacietīgajiem « Turēt roku uz pasaules pulsa

  4. Atpakaļ ziņojums: Sociālie mediji ir modes lieta, bet nav brīnumlīdzeklis, palīdz pacietīgajiem | WebRadar

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: