Outliers – grāmata par to, kādi faktori ir palīdzējuši cilvekiem sasniegt izcilību

Esmu izpildījusi pirmo plāna punktu savā grāmatu sarakstā, kas ir tuvākā laikā jāizlasa. Pirms kāda laika rakstīju savā emuārā par pētījumu, kurā augsta līmeņa profesionāļi izteica savas pārdomas par dažādām mārketinga tendencēm 2010. gadam. Pētījumā bija arī jautājums par grāmatām, kuras viņiem ir topā. Kā Nr. 2 grāmatu viņi minēja Malcolm Gladwell “Outliers”. Esmu to izlasījusi un gribu dalīties savās pārdomās par šo rakstu darbu.

Grāmata izdota – 2008. gadā

Mērķauditorija – ikviens, kam interesē, kā līdz saviem panākumiem nonākuši izcili hokejisti, The Beatles,  Bills Geits un daudzi citi ASV auditorijai zināmi uzvārdi. Vērtīgi būtu šo grāmatu izlasīt jebkuram studentam – it īpaši tiem, kas cer, ka bez milzīga darba ir iespējams sasniegt panākumus:). Grāmata būs interesanta arī tiem, kam interesē psiholoģija un dažādu valstu  nacionālās rakstura īpašības.

Grāmatas galvenā  ideja – nav tāda “self made man”, ir milzīgs darbs un dažādu apstākļu sakritība, kas noved cilvēku līdz izcilībai.

Šeit būs neliela intervija ar pašu autoru par viņa grāmatu

Grāmata ir kā vairāku stāstu kopums, kurā autors atklāj faktorus, kāpēc daži ir kļuvuši par izcilniekiem, bet daži ne. Te būs dažas no idejām, par kurām autors runā ( visas kopsakarības gan neatklāšu, lai būtu interesanti izlasīt pašiem):

1. Savā pētījumā par Kanādas veiksmīgajiem hokejistiem, autors ir secinājis, ka lielākā daļa no tiem ir dzimuši gada pirmajos mēnešos, proti,  no janvāra līdz martam. Tam nav nekāda sakara ar astroloģiju, bet gan ar bērna attīstību. Viņš secina, ka, saliekot vienā komandā janvārī un septembrī dzimušos,piesaistot to vēl mēnesim, kad notiek atlase hokeja komandām,  labākus rezultātus uzrādīs janvārī dzimušais.  Gladwells arī uzskata, ka skolās klases būtu jākomplektē saskaņā ar gada mēnešiem, kuros bērni ir dzimuši.

2. Gladwells, intervējot the Beatles biogrāfu Philip Norman par laiku, kad angļu mūziķi vēl nebija slaveni, secināja, ka pirms tie nokļuva ASV un slavas zenītā,  līdz 1964. gadam tie bija Hamburgas klubos nospēlējuši 12000 stundas!

3. Interesanta ir Bila Geitsa vēsture, kā tas kļuva par datorģēniju. Līdz šim nebiju interesējusies par šo tik “zināmo cilvēku”, taču šī grāmata atklāja ļoti interesantas un pavisam vienkāršas sakarības. Datorģēnijs uzauga pārtikušā ģimenē. Aktīvi programmēt Geits sāka 7. klasē, bet beidzot Hārvardu, viņam jau bija 7 gadu intensīvas programmēšanas pieredze. Tā kā tais gados datori bija gana liels retums, tad Bils centās izmantot katru iespēju, lai varētu programmēt. Kopā ar savu draugu Paul Allen ( arī Microsoft dibinātāju) viņi zaga paroles, lai varētu uzlauzt sistēmu, kas uzskaitīja pie datora pavadīto laiku. Pēc pieķeršanas abi netika pie datora veselu vasaru. Vēlāk  Geits kādu laiku, lai tiktu programmēt katru nakti no trijiem līdz sešiem rītā lavījās prom no mājām uz Vašingtonas universitāti, kur cītīgi programmēja.

Otrs būtisks faktors Geitsa (1955) un viņa līdzgaitnieku Paul Allen (1953), Steve Balmer ( Apple Computer dibinātājs(1956)), Steve Jobs ( Apple dibinātājs (1955)), Bill Joy ( Sun Microsystems dibinātājs (1954)) visu lielo panākumu pamatā ir viņu dzimšanas gadi no 1954 – 1956. Laikā, kad viņi visi bija tīņu vecumā datorlietas sāka uzņemt apgriezienus,  un viņi varēja būt pirmie veiksmes vilciena pasažieri.

4.Manuprāt, interesantas sakarības no psiholoģijas jomas Gladwells ir saskatījis bērnu audzināšanā turīgās  un nabadzīgās ģimenēs. Viņa secinājumi tiek izdarīti no ilgstošiem pētījumiem, kuru autori apsekojuši amerikāņu ģimenes. Novērojumi rāda, ka turīgi vecāki pievērš lielu uzmanību bērna attīstībai, nodarbinot savas atvases dažādos pulciņos, koros, deju nodarbībās utt. Savukārt, nabadzīgo ģimeņu bērniem šādas iespējas nav. Gladwells ar piemēriem pamato, ka bērni, kuriem ir pieredze darboties dažādās sfērās un vidēs, spēj labāk adaptēties arī dažādās dzīves situācijās un sarežģījumos. Tas viņiem palīdz būt neatlaidīgākiem un prasīgākiem.

5.Autors izvērš interesantu analīzi par vairākām aviokatastrofām, tai skaitā par Columbian Avianca 052 reisu 1990. gadā. Analizējot pēdējo stundu pilotu sarunas autors nonāk pie secinājuma, ka lidmašīnas katastrofa ir notikusi komunikācijas ( pareizāk sakot, nepietiekamas komunikācijas) dēļ ar gaisa kontrolieriem. Rokoties dziļāk, un izmantojot psihologa Robert Helmreich viedokli, autors nonāk pie secinājuma, ka pie vainas ir kolumbiešu tradīcijas respektēt autoritāti vai rangā augstāko. Šajā katastrofas gadījumā, otrais pilots varēja novērst katastrofu, taču viņš gaidīja/uzskatīja, ka tas ir galvenā pilota pienākums. Līdzīgas paralēles tiek vilktas arī par Korean Air un citu aviokompāniju katastrofām, kurām par iemeslu arī ir nacionālās rakstura īpatnības.

6,7,8,9…. tas Jums jāizlasa pašiem…:)

Sausais atlikums – grāmatu izlasīju vienā elpas vilcienā, jo autors patiešām spēj noturēt lasītāja interesi ar interesantu un saturīgu stāstu. Kā arī man patika paša autora redzējums, ko viņš sacīja video intervijā, ka mēs visi esam ļoti nepacietīgi gan pret sevi, gan apkārtējiem, vēloties redzēt ekselenci tepat un tūlīt.  Iesaku šo grāmatu izlasīt.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: