Par anonīmiem komentētājiem un komentēšanas kultūru internetā

Beidzot tas skāra arī mani! Man uzbruka, un par to es priecājos:) .Mēģinājums izteikt argumentētu viedokli par rakstu vietnē 7 Guru , beidzās ar negatīvu pārmetumu rindu. Jūs teiksiet, nu tad liela bēda. Bēdas nav, ir pārdomas.

Komentēšanas kultūra

Par komentēšanas kultūru internetā  viedoklis ir katram tā lietotājam. Pa lielam, laikam nekā pozitīva. Taču, kā jau minēju savā rakstā par Twitter lietojumu, blogus un Twitter uzskatu par vietnēm, kurās komentēšanas kultūra ir OK, ko gan nevarētu teikt par vairumu citiem publiskiem portāliem, kurus ik dienas apmeklē tūkstošiem cilvēku. Tradīcijām ir spēks! Atceros, ka, jokojot, kāds Twitteri, teica,”jāiet izlādēties uz Delfiem”. Tātad zemapziņā mūsos ir skaidrs, kuri ir tie žults portāli, kur var darīt, kas vien ienāk prātā, jo tur nav identitātes. Man patika šis joks, taču tas norāda tendenci.  Slēpjoties zem jebkāda segvārda, droši var izteikt domas, paliekot anonīms. Principā tieši tāpat ir arī citos saitos, tādos kā Vipi, Mango utt. Bet, kas gan ir šī komentāru izteikšana? Atbalsts vai tvaika nolaišana. Analoģijās domājot, es aizbraucu uz svešu zemi, kur mani neviens nepazīst, un nu es varu izpildīties – jandalēties, kārtot savas dabiskās vajadzības pie pieminekļiem…., vai arī otrādi – es iešu pāris kvartālus ar apēstu ābola serdi rokās, līdz atradīšu atkritumu tvertni, kurā to iemest.

Daudz labāka situācija ir portālos, kur viedoklis tiek izteikts ar savu īsto vārdu un identitāti. Viennozīmīgi, “Draugos”, kur nav iespējams paslēpties, žults deva ir patiešām niecīga. Reiz, kad ierosināju diskusiju suņu sadaļā, par to, kā rīkoties, kad suņi lemj saimnieka vietā par  savu hierarhiju ģimenē, tikai 1 no apmēram 50 komentētājiem atļāvās “uzbraukt”, ka saimnieki paši vainīgi, jo nemāk audzināt suņus. Manuprāt korektumu te nodrošina vairāki faktori – tas,  ka šādā diskusiju vietnē ir moderators, kas dzēš rupjības un uzbraucienus, kā arī pārējie diskusijas dalībnieki ( aktīvākie regulārie komentētāji) tādus noēdīs bez sāls, jo nekā konstruktīva šādus apvainojumos nav. Secinājums – identitāte palīdz cilvēkam savākties.

Es negribu izklausīties pesimistiska, taču mani māc lielas šaubas, vai šādos portālos ir iespējams celt komentēšanas kultūru. Bet varbūt var, ja vien portāla veidotāji to uzskatītu par svarīgu lietu. Lai gan, tas noteikti nenāktu par labu apmeklējuma cipariem, jo tautai taču patīk lasīt, kā viens otru noliek. Sliktās ziņas ir saldais ēdiens. Varbūt būtu jāpasludina “labas komentēšanas prakses mēnesi”, kurā tiktu skaidrots, kas un kāpēc. Līdzīgi, kā gadiem dažādas akcijas veido CSDD.

Internets kā starpkultūru komunikācijas platforma

“Starpkultūru komunikācija, kā uzskata Edvards Hols, ir kultūras attīstības nepieciešamais priekšnoteikums. Tā nodrošina informatīvo saikni laikā un telpā starp indivīdiem, sociālajām grupām un sabiedrību, dod iespēju uzkrāt un nodot tālāk sociālkultūras pieredzi, organizē un koordinē cilvēku kopīgo darbību, translē idejas, zināšanas un vērtības”.

Domāju, ka masu patēriņam veidotie interneta portāli, ir tā vieta, kur šīs dažādās kultūras un sociālās grupas sastopas. Mēs katrs nākam no savas vides, ar savu izglītības līmeni, pasaules uzskatiem un pieredzi. Un tad, nonākot kopējā tirgus laukumā, tad arī paužam savus uzskatus. Mēs nezinām, vai aiz komentētāja segvārda slēpjas 3 klases un deju kursu līmenis, vai arī tur sēž doktors. Mēs arī nezinām, vai šis dienas komentētājs nav izkāpis ar kreiso kāju no gultas, vai viņam dzīvē nav iestājusies melnā strīpa. No psiholoģijas zināms, ka ar dzīvi apmierināts,  laimīgs un nobriedis indivīds nebūs iniciators darbībām ar negatīvu pieskaņu.  Tieši otrādi – tas gribēs dalīties priekā.

Saskaņā ar iepriekšminēto definīciju, komunikācija palīdz nodot tālāk starpkultūras pieredzi. Šajā gadījumā, interneta vidē, pieredze ir tāda, ka mēs ikviens zinām, kur var nodarboties ar bezpersonisku patvaļu, bet kur ir jābūt korektam. Šo iezīmi es gribētu savietot kopā ar latviešu tipisku iezīmi ( tā raksturīga vairāk gados vecākiem cilvēkiem), ka, ejot ciemos visupirms ir jāsapucējas, uzvelkot to labāko, kā arī dāvanai ir jābūt dārgai, lai par mani domātu labi:). Lūk – tā ir vēlme tapt identificētam pozitīvā gaismā.  Un tas ir tikai cilvēcīgi, pārādot savu izglītības un kultūras līmeni, kad TV kameru priekšā Rīgas domes priekšsēdētājs ir saķemmēts un korekts, bet pie “izslēgtiem” mikrofoniem var lietot necenzētus vārdus. Identiski ir internetā.

Diskusijas māksla

To nemāca, ne skolā, ne augstskolā. Manuprāt, rezultāts ir redzams interneta komentāros, kur galvenokārt ir 2 krāsas melnā vai baltā, un nevēlēšanās saskatīt pārējo paleti. Ja, tais pašos Delfos un citos portālos argumentētu un pamatotu viedokļu būtu vairāk, tad arī diskusijas kultūra uzlabotos. Manuprāt,  pieaugušu cilvēku no bērna atšķir viņa spēja izteikt un pamatot savas domas. Ja mēs paliekam tikai pie apgalvojuma formas, nevis argumentācijas, tad no bērna apziņas izkāpt nevarēs. Lai arī diskusijas mākslu nekur nemāca, to var redzēt ik trešdienu KNL. Ja ik trešdienu diskusijas vietā būtu apgalvojumu cīņa, tas izskatītos aptuveni šādi: http://www.noob.us/humor/if-business-meetings-were-like-internet-comments/.

Ko darīt?

Jau iepriekš blogos ir daudz rakstīts par šo tēmu. Kristabz savā rakstā atsaucas uz igauņu Delfu pārstāvjiem, kuri ierosina ar likuma burtu regulēt interneta vidi, vai arī iesēdināt ašus moderētājus. Jā, moderētāji viennozīmīgi nenāktu par sliktu, taču būs grūti definēt tos kritērijus, pēc kuriem komentāri tiks atstāsti vai dzēsti. Jautājums varētu būt tikai par identitātes noteikšanas iespējām un komentēšanas ētikas kodeksu. Bet es domāju, ka arī tas neatturēs melot, slēpties vai arī klaji pārkāpt ētikas normas. Mūsu Saeimas 100 gudrās galvas ir piemērs. Nav jāslēpjas, var vārīt ziepes atklāti, jo tautai taču ir īsa atmiņa:).

Domāju, ka arī likuma burts nespēs regulēt internetu, jo tas pēc savas būtības nav regulējams. Tā kā man tuva ir Internet governance tēma, un esmu jau gana tajā ielauzījusies, ir skaidrs, ka pasaule meklē risinājumu, kā ar komunikācijas, savstarpējās kooperācijas un best practice palīdzību varētu pārvaldīt internetu.

Man ierosinājums būtu portālu pārvaldītājiem noteikt striktākus identificēšanās nosacījumus (neesmu IT, varbūt to var kaut kā tehniski nodrošināt caur IP adresēm), gan arī tiem, kas redz problēmu un redz iespējas, mēģināt  izglītot, runāt par šo tēmu.

Liriska atkāpe par manis raksta sākumā pieminēto komentrāru 7Guru

Kad ieraudzīju portālā pirmo anonīmo komentāru, nevis par rakstu, bet par manu komentāru, es nodomāju – uz anonīmiem nereaģēju. Bat tad parādījās vēl daži – nu jau ar vārdiem, aicinot mani pašu izdarīt kaut ko vērtīgu. Es nebūt nepretendēju uz sava viedokļa pareizību, taču diemžēl:

1) neviens no komentājiem nespēja/negribēja/nevarēja argumentēti apstrīdēt manus izteikumus, kas līdzinātos konstruktīvai domu apmaiņai;

2) arī pats uzņēmums, kas ir veicis šo pētījumu visdrīzāk neseko publicitātei, kas ir pēc pētījuma rezultātu publicēšanas. Un te nu ir jautājums, vai uzņēmumu, kas veica pētījumu “GARM Technologies” neinteresē komunikācijas uzturēšana ar sabiedrību, vai arī ir pieļauta tipiskā mārketinga nolaidības  kļūda, kaut ko izdarījām un aizmirsām.

Taču pa vidu visam, mani visvairāk sajūsmina komentētāju uztvere – ja kāds kaut ko dara – super! Tas nekas, ka varbūt rezultāts nav adekvāts, bet kāds taču dara.  Tas man atgādina reformas mūsu valstī. Darām, bet biruma nav:). Joprojām ir plašas jo plašas darbības iespējas tādiem kā NEO. Esmu pārliecināta, ja sabiedrībā valdīs uzskats gan jau kaut kā, izcilība  un sasniegumi izpaliks. Bet par izcilību – nākamajā rakstā.

P.s. Kā liecina video, šī nav tikai mūsu interneta telpas problēma:)

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

One Response to Par anonīmiem komentētājiem un komentēšanas kultūru internetā

  1. Ļoti Jums atbalstu un piekritu, jo nav iespējāms lasīt tos anonīmus vai sēgvārdu komentārus, kur cilvēki viens otru pazemo. Nesen, piemērām, to vēroju Turības mājaslapā jaunumu sadaļa. Esmu pārleicināta, kā tādi cilvēki reālajā dzīvē tādus vārdus nebūtu uzdrošinājušies teikt :/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: