Pamatskola & vidusskola internetā. Pārdomas par Twitter lietojumu.

Tas, ka internets ir fantastisks laika zaglis, vairs nav šaubu. Vieni saka, ka tā ir liela miskaste, kur var atrast visu, bet citi uzskata, ka tās ir fantastiskas iespējas, ko ir jāmāk izmantot. Es noteikti piederu pie tiem otrajiem, kas redz internetā vairāk plusus kā mīnusus. Jebkuru jautājumu, kas svarīgs, var pavaicāt Google, atliek vien pašam izvērtēt, kas ņemams, un, kas ne. Es pat teiktu, ka internets ir tāds starteris pirms galvenā ēdiena. Galvenais ēdiens šajā gadījumā ir mūsu pašu pieredze, ko mēs gūstam, iespējams jau izmantojot to info, kas iepriekš izlasīts internetā. Tāda ieniršana interneta resursu valstībā, man domāt, ir tāda pamatskola pasaules iepazīšanai. Pirms dažiem gadiem mani nošokēja mans tolaik 80 gadus vecais tēvs, kas palūdza, lai viņam nopērk datoru un pievelk internetu. Viņš arī vairs nevarot noskatīties, ka katram mājās ir sava melnā kastīte, kurā ienirt. Prasīts – darīts. Un ko domāsiet, viņš ar rokasgrāmatas un dažu stundu garu manu instruktāžu kļuva par interneta lietotāju, kas tagad internetā lasa ziņas, skatās TV programmu un vairs nelieto 1188, jo tas tagad datorā ir par brīvu.

Pēc pamatskolas nāk vidusskola ( kas mūsu valstī nav obligāta). Par nosacītu vidusskolu es uzskatu ieniršanu sociālajos medijos, kļūstot par aktīvu twiterotāju, blogotāju un visādi citādi “atkarīgo” no ikmirkļa saziņas. Un te mēs nonākam pie galvenā jautājuma, par to, vai un kam tas ir vajadzīgs. Šodien Twiterī Andra Rožukalne uzdeva jautājumu: “Kāpēc mums visiem te jābūt?”. Man tālāk rodas jautājums, ko nozīmē ” būt Twiterī”? Katrs šo jautājumu var uztvert savādāk – kāds, kam ir 11000 vai 400 tvīti. Iespējams, ka klusais sekotājs, kam vispār nav tvītu arī uzskata, ka viņš tur ir, jo ir informācijas patērētājs ( par tipiem sociālajos medijos lasi https://ilzeberzina.wordpress.com/2010/03/24/socialo-mediju-lietotaju-proporcionalais-dalijums-pec-iesaistisanas-limena/). Par vajadzību varētu uzskatīt gan profesionālo ( sociālie mediji kā tādi, info par notiekošo industrijā utt., dažādi profesionāli jaunumi), gan laika kavēšanu ( zināt, ko citi redzējuši, domājuši, uzzināt ziņas, pirms tās nonākušas vēl ziņu lapās un TV, visāds citāds info privātam patēriņam). Ne viens vien sociālo mediju lietotājs, droši vien ir atskārtis, ka turēt roku uz pulsa tam visam ir milzīgs laika patēriņš. Un te katram pašam ir jānovērtē, cik tas ir nepieciešams. Vai šajā lielajā info gūzmā ir kaut kas vērtīgs, vai arī tā ir tikai ilūzija, ka jūties notikumu epicentrā. Ir, protams, cilvēki, cik noprotu tie, kam interneta padarīšanas ir iztikas avots, komunicēšanu  caur savu blogu un tvitera kontu ir padarījuši par savu dzīvesveidu. Ikviens sekotājs zina, kur šis cilvēks ēd pusdienas, kur tusē piektdienas vakarā un kādi ir viņa jaunākie atklājumi un pārdomas.

Savukārt, vakar parādījās divos blogos pārdomas par to, kas ir sociālie tīkli http://jorens.blogs.lv/2010/04/15/socialie-mediji-figna-vai-sarezgits-darba-instruments/ un par sociālo mediju lietotāju personības dubultošanos ( rakstītājs kā personība & uzņēmuma/zīmola pārstāvis)  http://nombre.lv/dazadi-raksti/socialo-mediju-impotents/. Lai gan šie abi raksti ir par dažādām, taču savstarpēji attāli saistītām tēmām, tos izlasot mans sausais atlikums ir tāds, ka tā pat kā komunicēšanai dzīvajā arī elektroniskos medijos ir viena kopīga iezīme – proti, tā ir kvalitāte. Kvalitāte saturam, ko tu radi, lai tas būtu interesanti lasītājiem. Jorens savās pārdomās aktivizēja domu par to, vai Twiterī ir būtiska komunikācija, vai tikai vienvirziena ziņojumi. Manuprāt, vienvirziena ziņojumi ir vairāk raksturīgi, jo iesaistīšanās diskusijā ir visai maz. Iespējams, ka tas arī nav vajadzīgs, jo tad jau tas līdzināsies čatošai. Domāju, ka nebūt nav maznozīmīgs fakts, ka lielu daļu savu sekotāju mēs nemaz nepazīstam, līdz ar to, diskusija, iespējams, neraisās tieši šī iemesla dēļ. Esmu pamanījusi, ka aktīvākā viedokļu apmaiņa notiek starp Ščipcinskis& Stendzinieks, Ošlejs & ????. Tie ir tie, kas ielaižās diskusijās, un ar kuriem arī notiek domu apmaiņa, jo visbiežāk šie diskusiju dalībnieki savā starpā ir pazīstami.  Iespējams, ka arī tik aktīvi diskutētāji nemaz neesam. Varbūt es dzīvoju nelielās ilūzijās, bet man šķiet, ka žultainie Delfu, Mango un Vipu komentētāji te vēl nav pārvākušies. Pārsvarā pagaidām twiterī redzu dažāda rakstura ( personīgus, profesionālus, informatīvus) tvītus, kas nav bezsakarīgi. Vairāk vai mazāk katram lietotājam ir savs stils, kāda veida tvīti no šī konta nāk ārā.

Runājot vēl par diskusiju, man pašai patika kādu vakaru, skatoties Dombura šovu, paralēli TV ekrānam spraiga diskusija noritēja Twiterī ar tekstu, ka te ir interesantāk kā KNL studijā. No vienas puses tā bija vienvirziena komunikācija “pa tēmu”, ko mēs redzam TV  un ko par to domājam. No otras – pastarpinātā domu apmaiņa.

Domāju, ka pagaidām Twitter vēl ir gana nekomerciāls. Drīzāk es to uztveru vairāk kā PR instrumentu tiem, kas aiz šī konta sēž. Man patiešām patīk kā komunikāciju risina “Viss notiek”, īsi pirms raidījuma palaižot ziņu, kas būt šovakar redzams, kādi sižeti tiek veidoti,  vai arī “100. panta” veidotāji ierosina sūtīt jautājumus jau dienu iepriekš studijas viesiem. Ir maz uzņēmumu, kas izmanto šo instrumentu, lai vēstītu par jaunumiem un radītu saistošu saturu. Pagaidām man te patīk, taču esmu atskārtusi, ka droši vien drīzā laikā atrakstīšos no tiem uzņēmumu kontiem, kuri Twiteri izmanto kā reklāmas paneli vēstījumiem,  ka šodien kaut kas ir lētāk. Es gribu saņemt interesantāku saturu. Lai gan,  arī vērot citu pieļautās kļūdas ir vērtīgi, lai zinātu, kā nevajag. Šobrīd lielākā daļa, kas sāk komunikāciju sociālajos tīklos,  vēl tikai mācās un cenšas saprast, ko ar to visu ( sociālie mediji), lai iesāk. Nav pareizās recepšu grāmatas, ko un kādās devās vajag. Paši esam improvizatori. Un ir vēl pārējie, kas vēl nav atskārtuši šī instrumenta noderīgās iezīmes.

Pēc vidusskolas nāk augstskola. Vēl nezinu, kas manā izpratnē šai gadījumā tā ir. Tā ir nākotne. Kas nāks pēc sociāliem medijiem?

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

3 Responses to Pamatskola & vidusskola internetā. Pārdomas par Twitter lietojumu.

  1. Jorens says:

    Paldies par pieminēšanu. Mana doma par daudzpusējo komunikāciju bija organizāciju un uzņēmumu līmenī- Twitter ir lielisks līdzeklis, kas ļauj uzzināt sekotāju un arī plašākas sabiedrības attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem un darbību. Tad šīm organizācijām ir ne tikai jādod preses relīzes uz āru, bet arī ‘jādzird’, kā tauta reaģē uz šiem notikumiem.. nepieciešamības gadījumā arī jāiesaistās diskusijā un jāizskaidro.. labs piemērs uzņēmumiem ir Lattelecom, kas tiešsaistē Twitterī risina dažādas klientu sūdzības un problēmas, ne tikai stāsta par jaunumiem.. ideja līdzīga kā- vai ir vērts klausīties televizoru, ja ir iespēja to arī skatīties?? Var, protams, tikai klausīties, bet… pamēģiniet.. redzēsiet, cik daudz zaudējat.. 🙂

  2. Atpakaļ ziņojums: Tweets that mention Pamatskola & vidusskola internetā. Pārdomas par Twitter lietojumu. « Turēt roku uz pasaules pulsa -- Topsy.com

  3. Atpakaļ ziņojums: Par anonīmiem komentētājiem un komentēšanas kultūru internetā « Turēt roku uz pasaules pulsa

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: