Daži tūkstoši kilometru pa Itālijas ceļiem

Šodien nekāda biznesa, tikai iespaidi par veco pasauli.

Vakar pie sevis nodomāju, ka Viļņā esmu bijusi tik pat reizes, cik Romā – kopā 2:). Pirmo reizi apceļoju Itāliju pirms 8 gadiem,  ar auto 3 nedēļās nobraucot 9000km. Šoreiz bija 4 dienas un kādi pāris tūkstoši kilometru virzienā no Romas uz Milānu.

Savus galvenos iespaidus varētu formulēt šādi :

1. Iespaids

Autonoma nekautrējas iedot mašīnu, kurai viss nestrādā tā kā vajag. Taču bez vārda runas, pat nepārbaudot ( laikam jau paši zina defektus) to samaina pret klasi augstāku. Tagad esmu Lancia Delta fans. Nu ļoti man patika tas auto. Iesēžoties mājās Hondā, sajutos tā, ka stūri jāgriež riktīgi ar spēku, gluži vai kā žigulī:). Arī Lancia degvielas patēriņš, braucot pa bāni,  ar vidējo ātrumu 150km/h  – ir tikai 6l/100km. Patīkami:)

2. Iespaids

Braukšanas kultūra Romā nav tālu no Marakešas Marokā. Trūkst tikai ēzeļu un zirgu. Motociklistu un mopēdistu nekaunība izlīst visur un vienmēr ( ieskaitot arī gājēju takas) prasa patiešām koncentrēšanos pie stūres

3. Iespaids

3* viesnīcas Itālijā ir vieta, kur nolikt galvu uz spilvena pēc patīkamas dienas, kad nogurums neļauj neko īsti redzēt apkārt. Viss ir ļoti nolietots un man radās iespaids, ka viesnīcu īpašniekiem nav arī īstas motivācijas, ko uzlabot, jo tūristu plūsma, kas vēlas apskatīt senās impērijas paliekas, ir nerimstoša.  Īpaši manis rezervētajās viesnīcās izcēlās labierīcības – saplīsuši poda vāki, dušas aizkars, kas nesedz grīdu, ļaujot nopludināt vannas istabu. Taču, vienkāršai atkrišanai uz spilvena, lai nākamajā dienā turpinātu ceļu tālāk, maksājot EUR 60 par nakti – tas ir value for money. Cits stāsts ir viesu māja nekurienē. Biju rezervējusi jauku viesu namiņu Toskānā, kuru, kā izrādījās,  var atrast tikai pēc GPS koorinātēm. Burvīgs namiņš ar virtuvi, jauku tualeti, diviem suņiem, kas sargā atbraucējus. Tikai, ceļojot agrā pavasarī, ir jārēķinās, ka vakarā sakurinātā namiņa siltums pret rītu būs izgaisis, jo mājiņai nav nekāda siltinājuma. Glābj tikai silta sega.

4. Iespaids

Maksu par braucienu pa autobāni tagad var samaksāt arī internetā 15 dienu laikā pēc brauciena. Vērtīga ir bāņu mājaslapa http://www.autostrada.it, kur var uzzināt info gan par ceļa nodevām, gan laiku, kas jāpavada ceļā attiecīgajā maršrutā.

5. Iespaids


Pēc pirmā ceļojuma pa Itāliju Venēcijas apmeklējums manā atmiņā bija palicis kā savā ziņā vilšanās. Laikam romantikas apveltītie stāsti nesasniedza manu expectations līmeni. Taču ir vērts mēģināt otrreiz. Šoreiz izvēlējos apceļot blakus esošās salas. Un…. man patiešām patika. Mazāka burzma, bet principā tas pats – Murano stikla veikaliņi, ēstuves, suvenīru bodītes – tieši tas pats, kas Venēcijā. Tikai bonuss vēl klāt – vizināšanās ar kuģīti ( sauktu par ūdens autobusu). Un šoreiz biju gudrāka – nebraucu uz Venēciju ar auto, lai tas nav jāatstāj super dārgajā Venēcijas parkingā, bet atstāju auto blakus esošajā miestā Mestre, no kurienes kursē daudz autobusi uz Venēciju. 20 minūtes un esi Venēcijā – vēl par brīvu, jo autobusa vadītājs nepaņēma naudu par braucienu.

6. Iespaids

Krīze ir piemeklējusi outlet pilsētu pie Romas. Tajā pircēju daudzums līdzinājās pircēju skaitam Molā dienas laikā. Nevarētu teikt, ka bija daudz ko pirkt, taču – tā ir gaumes lieta. Secinājums viens – ja brauciena mērķis ir shopings, tad tikai uz Milānu, paņemt auto un aidā pa rūpnīcu outletiem, kas atrodas blakus Milānai mazajos miestiņos. Virziens Roma – Florence šajā ziņā nobāl.  Tas, ka latvieši bija paķemmējuši outletus, varēja redzēt airBaltic reisā Milāna – Rīga. Gandrīz katram kāds smalka zīmola maisiņš. Nu diez vai tie būs gājuši pa Milānas dizaineru ielu;)

Ceļojuma pēcgarša

Vēl ziemas aukstumā rezervējot biļetes marta beigām, mana galvenā doma bija ieelpot pavasari. Un tas man patiešām izdevās. Bet vispārsteidzošākā bija sajūta, kas mani pārņēma, mērojot dažus tūkstošus kilometru virzienā Roma – Toskānas ieleja – Venēcija – Milāna, cik ļoti dažāda ir Itālija ceļa sākumā un beigās. Roma un Toskānas ieleja ir kā vēsture ar mūriem, senām pilsētām, monolītām ēkām, kas jau Venēcijas daļā pāriet arhitektūrā ar mazākām mājiņām, kas vairs nav ar ķieģeļu smagumu, līdz visbeidzot jau ap Milānu parādās debesskrāpji, stils un metāls, vārdu sakot – esam atpakaļ mūsdienās.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: