Baindžo Pinnas uztveres ilūzija jeb kā izmantot iespējas padomāt „outside the box”

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās  psiholoģijas profesors  Baindžo Pinna no Sassari Universitātes (4 grāmatu un vairāk nekā 156 rakstu autors). Prof. Baindžo Pinna ir eksperimentāli formulējis vairākus cilvēka uztveres pamatprincipus, kā arī vairākas uztveres ilūzijas, tostarp Pinnas ilūziju (tā ir pirmā ilūzija, kas rada rotējošas kustības iespaidu; ilūziju ir iespējams novērot, ja skatītājs lēnām tuvina un attālina galvu no zīmējuma, koncentrējot skatienu uz punktu apļu centrā). Godīgi sakot, pirmo pusstundu no profesora lekcijas tā īsti nevarēju saprast, par ko ir runa, taču pēc nelielas iesildīšanās man kļuva ļoti interesanti.

Savu domu profesors iesāka stāstīt, atsaucoties uz Gestalta principiem. Tieši par līdzības principu. Īss principa apkopojums ir atreferēts zemāk.

Gestalt Principles:

Similarity | Proximity | Continuity

Similarity

The principle of similarity states that things which share visual characteristics such as shape, size, color, texture, value or orientation will be seen as belonging together.

In the above example, the two filled lines gives our eyes the impression of two horizontal lines, even though all the circles are equidistant from each other.

In the above example, the larger circles appear to belong together because of the similiarity in size.

Galvenā ideja, kas ir profesora pētījuma pamatā, ir dažādi ģeometrisku figūru attēli, kas sava izvietojuma dēļ veido vizuālo apmānu. Taču profesors savos pētījumos nav apstājies tikai pie regulārām ģeometriskām formām, bet arī pie dažādiem eksperimentiem ar formām. Diemžēl šo zinātni, nelasot viņa grāmatas, nav tik viegli pārstāstīt, taču mani pārsteidza šīs tik ļoti abstraktās zinātnes iespēja to projecēt uz ikvienu mūsdienu organizāciju. Kaut vai sākot ar jau pieminēto Gestalta līdzības principu. Tā ir viena no HR pamatlietām, kā tiek pieņemti darbinieki organizācijā. Lai strādātu pie vienas idejas, arī ir jāievēro līdzības princips. Lai arī mēs būtu dažādi (un tas ir mūsu pluss), ir līdzīgās lietas, kurās ir ielikta kopīga darbības platforma.

Līdzīgi kā attēlos, kas ir optiskā ilūzija, mēs katrs redzam kaut ko savu. Arī uzņēmumā, cilvēka prāts var redzēt organizāciju, struktūru, tās uzbūvi, bet patiesībā organizācija ir sagrauta, jo pirms neilga laika ir noticis kāds notikums, kas organizāciju ir sagrāvis morāli vai fiziski. Mēs varam redzēt it kā kvadrātu, taču viena mala tam ir pamatīgi nogruvusi.

Profesors Pinna uzsakata, ka cilvēks kvadrāto visu pasauli. Arī domājot ārpus kastes, tiek radīts jauns lauks, kuram ir kvadrātaina forma. Un cilvēka prāts ir uzbūvēts tā, ka vieglāk jebkādus procesus ir pabeigt prātā, bet ne realitātē. Viņš uzskata, ka šāda veida domāšanai pamatu veido mūsu zināšanas, kas nosaka, ka kvadrāts ir kvadrāts. Šī ideja tiek pamatota ar faktu, ka, piemēram, suns, tas nezin, kas ir kvadrāts vai taisnstūris, tas tikai redz savu teritoriju, ko sargāt. Savukārt, cilvēks redz sava zemesgabala kontūru, kas līdzinās kādai konkrētai figūrai. Un tiešo šo domu es vēlos projecēt uz uzņēmuma vadību. Esot tajā visā iekšā, dažkārt zūd asums un sajūtas, ka var būt arī citādāk. Tieši šī iemesla dēļ, pieņemot darbā jaunu cilvēku, tiek gaidītas no viņa svaigas idejas līdz tas nav apbružājies esošajā sistēmā un kļuvis par tādu pašu, kā „vecie” darbinieki. Cik gan nav stāstu vai filmu par jaunajiem censoņiem, kas ierodas jaunā vietā un ir gatavi taisīt revolūciju, taču atduras pret sistēmu, kuru lauzt ir sarežģīti.

Profesora runā izskanēja doma, ka, veicot lielas izmaiņas, ir būtiskas izmaiņas dažādos stimulos, ko no uzņēmuma vadības teorijas varētu tulkot kā izmaiņas darbinieku motivācijā. Dažādas pārmaiņas ir stress gan vadības līmenī, gan ierindas darbiniekos. Tādēļ papildus izskaidrojušam darbam par pārmaiņu nepieciešamību, procesu un vēlamo gala rezultātu, ir svarīgi motivēt darbiniekus atbalstīt un visādi līdzdarboties šajā procesā. Šajā brīdī ir svarīgi minimizēt atšķirības, kas rodas cilvēku prātos. Bailes no nezināmā un savādā var izraisīt nelabvēlīgu attieksmi. Vienkāršā valodā runājot, izlīdzināšana, ka, piemēram, visi itāli ēd pastu un picas palīdz vienkāršāk tikt galā ar situāciju.

Vēl viena ideja, ko varētu paņemt no prof. Pinnas, un, kas ir pielietojama uzņēmuma vadībā, ir sekojoša – daudzi elementi tiek samazināti, lai tiem rastu integrētu nozīmi. Sākot darīt kādas lietas, piemēram, meklējot jaunus noieta tirgus vai uzsākot jaunu biznesu, lietas šķiet dažkārt sarežģītas un ne visai izprotamas, taču, jo vairāk tajās iedziļinoties,  kļūst skaidrāk un strukturētāk. Līdz ar to, pārmaiņu vadībā, pasniedzot ideju darbiniekiem, lai neveidotu vispārējo neizprati un bailes, dažkārt var izmantot elementu samazināšanas ideju integrācijas vajadzībām.

Vēlreiz atgriežoties pie profesora Pinnas pētījumiem un teorijām, man nedaudz tajās iedziļinoties, lekcijas laikā bija patiesa bauda, izkāpt no „kastes” (out of the box) un ieiet jaunā dimensijā ar vizuālās uztveres ilūzijas palīdzību.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: