Izprast sociālo mediju lietošanas nepieciešamību

Tai brīdī, kad pasaule jau vārās sociālo mediju katlā, Latvijā vēl  ir diezgan piesardzīga attieksme pret visai jauno un neizpētīto komunikācijas instrumentu. Galvenokārt twiterotāju rindu pirmos numurus aizņem sabiedrībā pazīstami mārketinga, PR  un citu mediju pārstāvju vārdi. Šodien Twitter statistikas dati rāda, ka Latvijā visvairāk –  t.i. 12 000 sekotāju ir mediju cilvēkam Rolandam Laķim. Salīdzinājumā, airBaltic 8702, Dailes teātrim 1045, Diena Ekonomika ir 605 sekotāji. Salīdzinājumam –  Lady Gaga ir ap 3 miljoniem sekotāju, bet Dell outlet 1,5 miljoni.  LV ir 12 000 Twitter lietotāju ( aktīvie esot ap 7000), taču 2009. gada nogalē ASV bija 18 miljoni Twitterotāju. Redzot šos datus ar tik ierobežotu cilvēku skaitu, kas lieto Twitter Latvijā, neviļus rodas doma, kad mēs modīsimies un šis kļūs par vienu no galvenajiem komunikācijas līdzekļiem sociāli aktīviem cilvēkiem. Iespējams, ka šodien jēdziens „sociāli aktīvs” vairs nav tas pats, kas pirms pāris gadiem. Ja tad sociāli aktīvais cilvēks varēja ar fizisku klātbūtni izrādīt savu sociālo aktivitāti, tad šodien iespējas daudziem ir sakoncentrējušās uz sociālo aktivitāti webā.

Dažas pēdējās dienas mani nodarbina doma, kas notiks ar tiem daudzajiem bezdarbnieku tūkstošiem, kad viņiem būs jāatgriežas darbā.  Kādu iespaidu uz darbaspējīgu cilvēku atstās mēnešiem ilga sēdēšanā mājās, Draugos un TV pults masēšana. Cik ļoti tiks zaudētas zināšanas, iemaņas un darba ritma izjūta.  Manuprāt, vienas no zālēm, lai samazinātu potenciālo plaisu starp darbinieku un mājās sēdētāju, ir sociālo mēdiju lietojums paša vajadzībām.   Uzskatu, ka tas ir vieglākais veids, kā turēt roku uz pulsa, lai tai brīdī, kad būs ekonomikas augšupeja, būtu spējas ielēkt vilcienā un braukt kopā ar tiem, kam šī pārtraukuma nav bijis.

Es arī uzskatu, ka augstskolas pirmajā kursā, vismaz tuvākos gadus, ir jābūt obligātai iespējai apgūt sociālo mēdiju lietojumu. Ja atceramies, cik ilgs laiks bija neieciešams, lai Draugiem.lv ieņemtu portāla Nr. 1 vietu. Ja nemaldos, tad daži gadi. Tieši tāpat būs ar Twitter u.c.  sociālo mediju portāliem. No vienas puses visam ir jānotiek dabiski, taču, manuprāt, ir daudz ieinteresētās puses, kas varētu gūt labumu no sociālo mediju straujākas izplatības.

Kā jau ikvienā nozarē ir pionieri un pirmatklājēji. Tāpat kā jebkurā mārketinga teorijā ir sadalījums potenciāliem produkta lietotājiem. Vienmēr būs eksperimentētāji, kas gatavi pamēģināt jebko jaunu. Tie, kas ātri pielāgojas, ir lielā masa un ir tie, kas vienmēr nogaidīs. Tieši tāpat ir ar mediju patērēšanu. Interneta mediji ir tāds pats produkts kā žurnāls vai kefīrs.

Lai arī Latvijā sociālo mediju lietojums vēl ir bērna autiņos, pasaulē veiktie pētījumi rāda galvenās tendences, ar kurām visdrīzākais pēc kāda laika sastapsimies arī mēs:

1)      The Economist nesen ir veicis pētījumu par Twitter pielietojumu gan individuāli, gan biznesā. 17% no Lielbritānijas mazā biznesa lieto Twitter. Pat uz veikalu un pakalpojumu iestāžu durvīm ir zīme Follow me on Twitter. Pētījums arī vēsta, ka tādejādi uzņēmums ir ietaupījis aptuveni $8000 uz reklāmas izdevumiem, samazinot tēriņus tradicionālajos medijos.

2)      Aptaujājot 1400 IT daļas vadītājus rekrutēšanas firma „Robert Half Technology” ir secinājusi, ka tikai 10% no viņiem dod pilnu pieeju darbiniekiem lietot sociālos medijus darba laikā. Uzņēmumu vadība domā, ka sociālo tīklu Facebook, Twitter utt. izmantošana veicina darbinieku nestrādāšanu, kā arī viņi uztraucas par uzņēmuma sensitīvo datu nopludināšanu.

3)      Dažādu valstu interneta lietotāju aptauja ir parādījusi, cik vidēji valsts iedzīvotāji velta laiku sociālajiem tīkliem. Visilgāko laiku velta Austrālijas iedzīvotāji, bet vismazāko Japānas.

4)      300000 Twittera lietotāju aptauja parādīja, ka 10% lietotāju veido 90% Twitter saturu.

5)      Facebook auditorija ir lielāka kā kebkura šobrīd iespējamā TV auditorija pasaulē.

6)      Kompānija Intel uzskata, ka viņi ir ietaupījuši miljonus $ gadā vairs neizmantojot rekrutēšanas aģentūru pakalpojumus, bet gan darot to caur LinkedIn. Ietaupījums ir bijis ne tikai naudas izteiksmē, bet gan arī laika intervālā, kas bijis nepieciešams no amata izsludināšanas līdz pirmajai darba dienai.

7)      CareerBuilder.com pētījums, aptaujājot 2700 augsta ranga amatpersonas liecina, ka 45% savus potenciālos kandidātus ir vērtējuši pēc viņu profiliem sociālajos tīklos.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

One Response to Izprast sociālo mediju lietošanas nepieciešamību

  1. boold says:

    Līdzko draugiemlv kļuva populārs, vairāki uzņēmumi nobloķēja iespēju saviem darbiniekiem piekļūt šim tīklam. Joprojām bieži saskaros ar uzskatu, ka sociālie mediji neietekmē mūsu dzīvi, respektīvi, nemaina mūsus paradumus. Taču jau šodien ir skaidrs, ka sociālie tīkli maina mūsu paradumus un jaunajai paaudzei augot kopā ar tiem, tie to dzīvi ietekmēs vēl vairāk.

    Mūsu sabiedrība ir diezgan kūtra attiecība uz soc. mediju iesaistīšanu uzņēmuma komunikācijā un tieši tāpēc būtu jāveicina attiecīgo darbinieku informēšana. Kaut vai pieaicinot R. Laķi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: