Funky business par biznesu

Viens no maniem iedvesmas avotiem jau labu laiku ir „Funky business”. Kad pirms kādiem vairāk kā gadiem pieciem, dzirdēju šo ideju autorus Kjell A. Nordstrom un Jonas Riddestrale lekciju Kopenhāgenā, nodomāju WOW, zēni ir izdomājuši riktīgu štelli. Tik precīzu šodienas patērētāju sabiedrības profilu vēl nebiju dzirdējusi ne no viena. Atbraucot mājās, tūlīt devos uz bibliotēku, lai izlasītu viņu grāmatas, kurā ir plašāks šo ideju izklāsts. Biju sajūsmā.

Pirms dažām nedēļām, pamanīju viņu grāmatas tulkojumu latviešu valodā, un nolēmu vēlreiz izlasīt. Nebiju vīlusies. Lai arī oriģinālā, grāmatas pirmizdevums ir 1999. gadā, arī šodien Funky business ir aktuāls.

Grāmatas tulkotāji latviešu valodā tai ir devuši nosaukumu „Aizraujošs bizness”. Paši autori saka, ka aizraujošs business ir  gargabala distances domātāja vientulība*. Būtu grūti nepiekrist šim  apgalvojumam, jo lai arī,  cik liels ir uzņēmums ar strādāt gribošiem un zinošiem darbiniekiem, galvenās idejas un shēmas rodas vienā galvā. Tajā, kas ir atbildīgs par visu. Savā ziņā šis cilvēks ir vientuļš, jo viņa vietā diez vai kāds ko izdomās un jādomā ir visu laiku. Kā spilgtākais piemērs man prātā nāk airBaltic valdītājs Bertolds Fliks. Viņš, manuprāt, vislabāk raksturo šo domu par gargabala distances vientulīgo domātāju. Fliks pie uzņēmuma stūres nonāca brīdī, kad bija īstais brīdis. Skandināvi bija radījuši šo kompāniju, ielikuši plūsmā, apmācījuši, kā lietas darāmas aviācijā, bet biznesu taisīt atnāca Fliks. Tas arī sakrita ar laiku, kad uzvaras gājienu sāka lētās aviokompānijas, kad ēdiens uz borta kļuva par maksas pakalpojumu, un nokļūšana no punkta A uz punktu B bija svarīgāka kā bezmaksas hamburgers. Tad tikai aizraujošais bizness sākās! Īpaši lielos uzņēmumos, kāds arī ir airBaltic, katra skrūvīte atrodas savā vietā un tai ir noteiktas funkcijas. Līdz ar to, ļoti cerēt, ka no kāda departamenta plūdīs grandiozas biznesa vadības idejas, būtu lieki cerēt. Kas arī pierāda ideju par vadītāja vientulību savos lēmumos.

Bet tai pat laikā – tā ir arī brīvība. Lielāka brīvība nozīmē vairāk atbildības, kuras ietvaros vajag nojaukt pagātnes scenārijus, lai radītu jaunus caur emocijām un iztēli kā biznesa instrumentu. Nordstorms un Ridderstrals uzskata, ka uzvarēs tas, kas spēs vadīt savu uzņēmumu visvairāk netradicionālā veidā. Zināšanās ir grūti sacensties, tās pārāk ātri tiek iznīcinātas. Nevar tam nepiekrist, jo pasaules piemēri tādi kā Brensons, Jeff Bezos (amazon.com radītājs) vai citu veiksmīgu biznesu pamatlicēji ir ne tik daudz sākumā likuši lietā zināšanas, kā netradicionālu un jaunu ideju. Protams, nevar krist galējībās un kādu labu ideju pārvēst par netradicionālu haosu, taču pats galvenais tajā brīdī, kad jaunā ideja ir nostrādājusi, rast balansu starp rutīnas lietām biznesa vadīšanai un spēju turpināt domāt netradicionāli. Modernisma izjušana, saskatīšana un izbaudīšana – varētu būt atslēgas vārdi tam, kā turpināt attīstību. Uzņēmums vairs nav cilvēku nodarbināšana, bet organizēšana. Būt lieliskam darba devējam vai lieliskam organizatoram. Organizācijas nezina, ko tās nezina. Lai augtu un attīstītos, ir nemitīgi jāmācās. Ir jāatzīst, ka neesam nevainīgi un pilnīgi. Organizācijas ātrumu nenoteiks ātrākie un prasmīgākie, bet gan lēnākie.

Un tiklīdz Jūsu lolotais bizness ir attīstījies, vājinoties tirgū iekļūšanas šķēršļiem, visa veida pārprodukcija kļūst par normu. Atcerēsimies,  kā dažus gadus atpakaļ Ziemassvētkos gandrīz ikkatrā mājā kā dāvana ienāca Stendera Ziepju Fabrikas darinājumi. Un tad, viens pēc otra, atvērās līdzīgi veikaliņi, kas pārdeva līdzīgu preci. Sākumā mēdijus pāršalca ziņas par pakaļdarinājumiem, bet pēc laika viss norima, jo saprata, ka tas ir neizbēgami. Šajā segmentā Stenders nebūs vienīgais spēlētājs. Un šodien jau varētu teikt, ka ir pārprodukcija, ļoti sīva cīņa par klientu „dabisko” produktu segmentā.

Lai arī mūsdienas var saukt par sinerģijas laiku ,kur sajaucot  vairākas lietas, mēs iegūstam ko jaunu un labu, taču tagad tas vairs nestrādā, ja patiešām gribi izcelties. Visu izšķir veiklums, ātruma ierobežojumu nav. Ātri nopirkām zemes, attīstījām projektus un veikli to naudiņu pārmetām uz jaunu biznesu. Tas ir veiksminieka stāsts. Taču, laikam, daudz tādu Latvijā nav. Šodien, ne reizi vien izskan doma, ka labajos laikos vajadzēja iesēt, ātri novākt, un tad uz jauniem medību laukiem. Taču ir vieglāk iesēt, novākt, novākt, novākt…..un tad ir LIELAIS VISSL. Pareizi ir saprast īstā laikā, ka LV mazais tirgus ilgi nespēj pieprasīt vienu produktu, un tādēļ ir jāmeklē jauni tirgi, paralēli ražas novākšanai esošajos. Uzņēmumam jāatklāj sevi no jauna. Nevis jāpārveido, bet jāatklāj. Atkāšanas periodā ir jāsaprot, ar kādu biznesu Jūs nodarbojieties. Jūs ejiet pie klientiem, vai klienti nāk pie Jums. Tas ir sarežģīts stratēģijas jautājums, uz kuru ir jāatbild jau radot biznesu. Piemēram, pirms gadiem 10 airbaltic lozungs bija „mēs neesam tikai pārvadātājs, kas aizved jūs no punkta A uz punktu B. Mēs esam servisa kompānija.” Šodien fokuss ir pavisam cits, mēs esam transportētājs no punkta A uz B, un mēs ar to pelnām, liekam jums maksāt par bagāžu, pārdodam uz borta loterijas biļetes un darām jebko citu, kas vairo mūsu peļņu. Tās ir idejas, izpratne, uz ko balstās arī biznesa saturs. Agrāk svarīgākais bija atšķirties ar servisu, pieaicināt slavenu pavāru ēdienkartes radīšanā, šodien konkurence ir par lētāko biļetes cenu. Katram laikam savas metodes, un tas viss sākās ar jautājumu par to, kurā biznesā es esmu.

*ar italics atzīmēti autoru citāti

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: