Nedaudz par lojalitātes programmām un mārketinga iespējām

Atverot maku, vismaz man, katrā nodalījuma ailītē ir kāda karte. Kredītkarte, atlaižu karte, lojalitātes karte, sporta kluba karte. Vairumu no tām, es izmantoju 1 x N mēnešos, varbūt par gados. Apavu, apģērbu  veikala   atlaižu kartes tiek izmantotas visretāk. Tomēr makā tās ir – ja nu ievajagas. Bet lielas vajadzības pēc tām nav. Mans ieguvums no tā visa ir X procentu atlaide, vai kādu bonusa punktu reģistrēšana kādam tālam un diez vai sasniedzamam mērķim., zīmogu krāšana, lai saņemtu uzņēmuma lojalitātes karti. Protams, banku kartes šajā reti lietojamo karšu kategorijā neietilpst.

Ko no šīm kartēm iegūst uzņēmums? Klasiski mārketinga teorijas runātu par pircēja lojalitāti, atgriešanos pēc vēl kāda pirkuma, jo pienākas atlaide, piederības sajūtu kādam virtuālam klubam, iespējām izsūtīt informāciju ar uzņēmuma piedāvājumu. Tieši pie šī punkta es vēlētos pakavēties.

Tas laiks, kad mārketinga departaments plānoja jauna produkta ieviešanu dzīvē, veidojot masu komunikāciju, daļai no produktiem jau ir noiets etaps. Šodien ir jālūkojas pēc jauniem risinājumiem. Un viens no šiem risinājumiem būtu klientu kultivēšana jeb audzēšana. Tā nozīmē samērā tiešu un privātu ziņojumu raidīšanu tam klientam, kuram tas patiešām interesē un ir nepieciešami. Šāda veida ziņojumus tiešajam mērķim var veidot tie uzņēmumi, kuriem ir savas lojalitātes kartes, kas satur gana daudz info par cilvēka paradumiem. Tas noteikti nav apavu veikals, bet gan tā ir kāda apjomīgāka lojalitātes programma. Šajā kategorijā varētu ietilpt lielās pārtikas veikalu ķēdes, universālveikali, tirdzniecības centri jeb vietas, kurās mēs veicam savus ikdienas iepirkumus. Galvenais atslēgas vārds šai informācijai ir Daudz. Tas nozīmē, ka analizējot šos datus, ir iespējams noteikt, cik bieži iepērkos, kā maksāju, kāds ir mana groza saturs, kā tas mainās gadu gaitā, vai mani ietekmē  uzņēmuma veidotā masu un individuālā komunikācija. Principā –  tāds patērētāja CV. No šiem datiem arī dažādi zīmoli varētu pētīt savu kampaņu efektivitāti. Lai arī cik vērtīga būtu mūsu vīna veikala/kluba karte, tās nozīme un loma klienta vēlmju izzināšanā ir cita, un nebūt ne peļama, taču tajā būs pārāk maz datu, lai veiktu būtiskus secinājumus par klientu.

Taču es vairāk gribētu pakavēties pie pārtikas un lielveikalu lojalitātes kartēm. Es ceru, ka mūsu datorizācijas laikmetā, veikalu mārketinga departamentu rīcībā ir ļoti advancētas programmas, kas spēj ģenerēt dažādas atskaites par klientu pirkšanas paradumiem. Piemēram,  lielveikalu tīkls Tesco, veicot pircēja ieradumu monitoringu,  ir nonācis pie daudz vērtīgiem secinājumiem, kurus izmanto tālāk individuālai klienta uzrunāšanai. Kā piemēru varētu minēt kategoriju „vīrieši, kuri pērk bērnu autiņbiksītes, pērk arī vairāk alkoholu. Tas nozīmē to, ka viņiem nav tik daudz laika bāriem, un savus iemīļotos dzērienus tie tagad vairāk bauda mājās. Te man kā uzņēmuma mārketinga cilvēkam,  pavērtos iespēja uzrunāt klientu ar, piemēram, alus piedāvājumu un, iespējams, arī sarakstu par jaunākiem pieejamiem DVD, jo diez vai jaunajiem vecākiem ir laiks iet uz kino, bet atpūsties un atslēgties noteikti ir nepieciešams.

Ar šo, es vēlos teikt, ja iespējas nenerrot klientus ar regulāriem bezpersoniskiem ziņojumiem ir visai plašas, it sevišķi lieliem uzņēmumiem, kas, iespējams, neveicot dažas masu komunikācijas kampaņas, varētu investēt līdzekļus mūsdienām atbilstošākos mārketinga instrumentos.

Advertisements

Par ilzeberzina
Mārketings & Komunikācija & Uzņēmuma vadība

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: