Twitter vide ir ļoti atvērta un tajā var komunicēt ikviens. Katru mēnesi šai komunikācijas formai pievienojas vairāki tūkstoši cilvēku. Šobrīd speciālisti lēš, ka Latvijas Twitter vide varētu būt ap 30 000 lietotāju. Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka nav īsti skaidrs, kas ir Twitter lietotājs un vēl jo mazāk, kāpēc viņš lieto šo saziņas formu. Lai sīkāk izpētītu Twitter vidi un iedziļinātos, ko par to domā paši tā lietotāji, ir izveidota aptauja, kurā ir aicināts piedalīties ikviens Twitter lietotājs.
Apkopoti anketas rezultāti un to analīze būs pieejami šajā emuārā 21. augustā.
7 minūtes Jūsu laika būs neatsverams ieguldījums Latvijas twitter vides izpētē! Būšu pateicīga, ja šo aptaujas linku pārsūtīsi arī citiem Twitter lietotājiem, kurus pazīsti.
Šī nav pirmā reize, kad Nike nebūdams kādu sacensību oficiālais sponsors “norauj visu banku.” Tā arī ir noticis šogad futbolā. Nielsen veiktā analīze liecina, ka Nike buzz angliski runājošos sociālajos tīklos, blogos, ziņojuma dēļos ap šo čempionātu ir krietni vien pamanāmāks kā oficiālā sacensība sponsora Adidas buzz. Šogad Nike apģērbā uz laukuma nāk 9 no 32 komandām, pretēji 12 no 32, kas ir ģērbtas adidas tērpos. Ja ieskatamies skaitļos, cik cilvēku ir noskatījušies viena un otra zīmola video rullīšus, statistika ir nepārspējama. Šorīt Nike bija 15090685 pretēji Adidas 3086799.
Statistiskie mērījumi par online Buzz šī futbola čempionāta saistībā izskatās šādi
Jau brīvdienās Twitter vidē pavīdēja daži komentāri un jautājumi par jauno Madara produktu - ekoloģiskajiem dzērieniem. Pagājušās nedēļas iBlog, šodienas Bonkajs un šodienas Arčija & Māra Reliņa gandrīz analogie ieraksti blogā liecināja, ka sniega bumba var sākt savu ceļu. Pašķirstot Twitter, un pārlasot tvītus par Madara drinks, ir jākonstatē, ka vairāki desmiti ierakstu vēsta par to, ka šie dzērieni ir izraisījuši pretrunīgas reakcijas. Lielākai daļai garšotāju, kas pirkuši tos veikalā, maksājot par katru 0,85 – 0,89 Ls tie nav smeķējuši ( apzīmējumam tiek lietoti šādi atslēgas vārdi – labāk dzeru alu, nekad vairs nekad, klepus sīrups). Taču ir interesanti atzīmēt, ka Madaras akcijā iegūtie un garšotie dzērieni, tvītu autoriem šķituši labāki, sakot, ka ir interesanti, nav galīgi slikti, garšoja bērniem:)
Es pati neesmu tos dzērusi, un laikam arī, izlasot šos viedokļus, nebalsošu ar savu naudas maku, taču stāsts nebūs par garšu, bet gan par komunikāciju. Esmu neizpratnē, jo daudz informācijas par jauno produktu nevar atrast. Tā bijusi žurnālā “ir”, dažos portālos, kā arī pavisam nedaudz var atrast oficiālajā mājas lapā. Saliekot bildi kopā, man domāt, ka informācijas telpa par šo dzērienu ir nekāda. Un šo nekādo telpu ir aizpildījuši blogi un komentāri, kas diemžēl nav gana glaimojoši. Laikam jau stāstam un mērķējumam ir jābūt pirms produkts parādās veikala plauktā. Ar mērķējumu es domāju to klientu, kam šis dzēriens ir radīts. Nenosakot mērķauditoriju, iespējams, dzēriens nav garšojis neīstajai mērķauditorijai. Pārlūkojot interneta resursus par šo tēmu, mani pilnīgi samulsināja uzņēmuma vadītājas Lotes Tīsenkopfas – Iltneres citējums portālā finance.net, ka šis dzēriens ir “savā ziņā statusa simbols”. Hm, par kādu statusu ir runa? Vai par iespēju nopirkt dzērienu par Ls 0,89…vai par statusa izrādīšanu, ka es varu atļauties lietot ekoloģiskos produktus? Un te es aizdomājos, ko gan mēs saucam par ekoloģiju, vai to, ka paši audzējam burkānus un lociņus, vai to, ka varam atļauties tos nopirkt pie Dabas dobes. Tās tomēr ir 2 pilnīgi atšķirīgas lietas.
Saliekot kopā – informācijas telpas telpas tukšums + statusa apliecinājums ( kas vairs nav modē) + noformējums, kas neraisa ekoloģijas pieskaņu= vienkārši neko nesaprotu. Varbūt esmu naiva, taču vienīgā versija, kas man nāk prātā ir tā, vai uzņēmums nav pārkarsis no slavas, balvām, dalīšanās veiksmes stāstā utt., cerot , kas viss notiks pats no sevis un Madaras labais vārds nostrādās arī šoreiz.
Protams, mēs te LV mazs pīļu dīķis vien esam, ja raugās salīdzinoši pret 25 valstīm, uz kurām tiek eksportēti Madaras izstrādājumi. Taču, ja es būtu uzņēmējs, man gan būtu svarīgi, ko par mani domā mājās. Taču, iespējams, ka mēs to īsto eko lietu vēl neesam izpratuši. Mana draudzene, kas dzīvo daudz zaļāk un zina vairāk par ekoloģiskām lietām nekā es, šodien man sacīja, ka īstajiem ekoloģiskā piekritējiem nav svarīga garša, bet gan sastāvs un ideja, ka tas ekoloģiski.
Ja vien neesam noguruši no visas pasaules, tad, aizbraucot ceļojumā, ir vēlme redzēt, baudīt un sasmelties pēc iespējas vairāk iespaidus. Galvenais key word ir LABI PAVADĪTS LAIKS. Un viena no iespaidu un emociju pamatbāzēm ir viesnīcas, kurās apmetamies. Ir reizes, kad visu laiku ceļojot, viesnīcas tiek mainītas ik nakti, un tad nav lielas starpības, kur nolikt galvu, taču, ja esam atbraukuši uz kādu pasākumu, vai arī ilgāku vietas eksplorēšanu, gribas kaut ko vairāk. Ar vairāk es domāju “tur kaut kas notiek”.
“Tur kaut kas notiek” koncepcija
Veca kā pasaule ir doma, ka tauta pavelkās uz vietām, kur kaut kas notiek. Tā arī Rīgā ar gadiem mainās vietas, kur tauta tusē. Kādreiz bija Piektdiena, Pulkvedis, Koijoti, tagad Piens un Pērle. Arī Rīgas pilsētas svētkus un Muzeju nakti var ierindot šajā kategorijā.
Tieši šo koncepciju izmanto arī lielās atpūtas viesnīcas siltajās zemēs, kur tauta dzīvo kādu nedēļu un tas ir visai loģiski, ka vakaros bārā kāds dzied, bērniem ir savas atrakcijas, bet pa dienu baseinā tiek vadīta ūdens aerobika vai vakara tusiņu zāli dienā aizņem deju nodarbības pensionāriem. Tas viss tiek darīts ar domu, lai viesi uzturētos viesnīcā un savu naudu atstātu turpat bārā, nevis kaimiņu krogā. Taču tā jau ir klasika.
Sociālo mediju iespējas tusiņa radīšanai
Daži ir aizdomājušies tālāk un radījuši tusiņu sociālo mediju un reālajā vidē, kas tiek izmantots kā instruments klientu pievilināšanai caur word of mouth and Buzz. Šodien stāsts būs par Roger Smith Hotel NYC. KAUT KO TĀDU VĒL NEESMU REDZĒJUSI!!!
Šīs viesnīcas darbinieks Brian Simpson sociālos medijus, atklāja 2008. gada pavasarī, kad sāka aktīvu darbību Twitterī. Taču pirms darbošanās Twitterī, pašas viesnīcas mājaslapā tika izveidota sadaļa Blogs, kurā var atrast info ne vien par pašu viesnīcu kā tādu, bet arī par tās cilvēkiem, notikumiem un citām interesantām lietām. Roger Smith Hotel ir viena no nedaudzajām viesnīcām, kuras mājas lapā ir kaut kas vairāk kā vien viesnīcas apraksts, rezervācijas iespējas un fotogrāfijas.
Viesnīcas bloga sadaļa kopā ar Brian Simpson darbošanos Twitterī ir pulcējusi ap sevi galvenokārt klientus, kas ir sociālo mediju lietotāji, tādējādi veicinot viesnīcas atpazīstamību un Buzz ap to. Blogs šajā gadījumā ir iespēja kā radīt tēlu, ka tur strādā reāli cilvēki, kuri brauc atvaļinājumā, kuriem ir suns, kuri fotografē utml. Taču tā ir mazākā šī bloga daļa. Blogā ir ļoti daudz info par dažnedažādākiem pasākumiem, kas notiek pašā viesnīcā. Kaut vai, piemēram, konference tiem, kas raksta par ēdienu internetā. Pārraidi no šīs konferences vari apskatīt šeit.. Viesnīcas organizēto modes skati Funway 2009 vari apskatīt šeit. Info par mākslinieku, kura gleznas ir izstādītas viesnīcā var apskatīt šeit.
Taču viss fantastiskākās ir klientu atsauces, kuras paši viesi ir ievietojuši YouTube. Ja nemaldos, tad tās ir desmitiem, bet kopumā Youtubā var atrast simtiem lietas, kas saistās ar Roger Smith NYC hotel. No vienas puses viesnīca investē pūles un izdomu pasākumu piesaistīšanā, atpakaļ saņemot milzīgu pozitīvu Buzz, kas ceļo pa tīmekli dažādos formātos. Viena no klientu atsaucēm, piemēram, izskatās šādi
Kā liecina ieraksti gan blogā, gan citur interneta resursos atrodamie, tā ir viesnīca, kas atradusi savu fokusu uz sociālajiem medijiem. Tādēļ tā jau ir kļuvusi par must have lietu sociālo mediju pasākumus rīkot tieši šajā viesnīcā. Taču par ieguldīto darbu šīs jomas attīstībā un uzturēšanā Brian Simpson saka “Be real and be patient. These are long term relationships that do not happen overnight. Respect and trust is earned. You cannot force or fake followerships. They will fail if you do.”
Sīkāks info par to, kā šī komunikācija ir tapusi, var atrast šeit.
Runāt par sociālajiem medijiem šodien ir moderni. Pasaule reāli cepās par šo jautājumu. Arī Latvijā kopš #knl 19. maija raidījuma, iespējams, daudzi ir neizpratnē, kas ir tas Twitteris. Labi bija joki pēc raidījuma, ka vēlēšanās uzvarēs Twitera partija. Līdzīgi kā kādreiz mēs smīkņājām par latviešiem, kas runāja ar amerikāņu akcentu, jo tas bija Cool, tad šodien šajā virtuvē esošie ( tā diezgan nelielā saujiņa) var tā daudz maz objektīvi izvērtēt, vai patiešām sociālajos medijos ir tāds spēks, vai arī runāšana par sociālajiem medijiem un par to, ka man ir blogs, arī ir kļuvusi par modes lietu.
Blogošana ir modes lieta
Tas, ka blogot ir modē, apliecina “Pastaigas” jūnija numurs, kurā tiek intervētas meitenes, kas blogo. Pastaiga taču nerakstīs par to, kas nav Cool un soli priekšā pārējiem:).
Blogeri ir interesanti sabiedrībai
Par to liecināja #SZF rīkotā diskusija par blogošanu aprīļa beigās, kura bija patiešām plaši apmeklēta. LU sociāl0 zinātņu fakultātes goda auditorija bija pilna gan pirmajā stāvā, gan arī bija balkonā sēdošie. Un kur nu vēl pārējie, kas nebija klātienē, bet vēroja diskusiju tiešraidē. Par interesi liecināja arī twītu un atsauksmju rakstu daudzums internetā. Tikai salīdzināšanai – uz nākamo SZF diskusiju par medijiem bija sanākusi labi, ja viena trešdaļa no blogeru diskusijas klausītājiem. Arī atsauksmes bija gana maz, neraugoties uz interesanto un sabiedrībā pazīstamo diskutētāju buķeti.
Sociālie mediji domāti pacietīgajiem
Tas, ka latvieši ir kapu un mazdārziņu tauta, vairs nav jāpierāda. Šodien, manuprāt, blogi aizņem to smadzeņu daļu, ko pērnais latvietis izmantoja domām par sēšanu, stādīšanu, ravēšanu, mēslošanu un ražas vākšanu. Lai uzturētu interesi par sevi, savu zīmolu ir jābūt pacietīgam un cītīgam, jo sociālajos tīklos viss nemaz tik ātri nenotiek ( atskaitot ķēdes vēstules par X – mas tirdziņu Daugavas sporta namā). Uzņēmumam, izveidojot, Twitter kontu paiet laiks, kamēr tam rodas gana daudz sekotāji. Un tie nerodas tāpat vien. Ir jārada saturs, kas ir interesants auditorijai, kā arī šis konts ir jāuztur. Nepietiks ar to, ka dažus mēnešus uzņēmums pastrādās, saaudzēs sev sekotājus, un tad atlaidīs no darba komunikācijas veidotāju, sakot, ka nu viss ir izdarīts – paldies. Tad tikai viss sāksies.
Tieši tāpat ir ar blogiem. No sākuma, varbūt, daži autori raksta sava prieka pēc, taču pēc kāda laika to jau pieprasa auditorija. Filma Julie un Julia to spilgti parādīja, kā strādā kulinārijas blogi.
Ja vien mēs neesam Lady Gaga vai Parisa Hiltone, lai gūtu rezultātu sociālajos tīklos, ir ļoti jāstrādā. Lai gan, domāju, ka arī Lady Gaga ir tāds business projekts, ka tik turies. Patiesībā, tā ir sava veida mācību grāmata, kā uzturēt interesi un komunikāciju, lai pasaule kādu laiku patērētu šo produktu.
Sociālie mediji kā maza uzņēmuma komunikācijas instruments
Dažkārt bizness rodas no tā, ka sākam cept draugiem kūkas, bet pēc tam atveram beķereju, vai arī līdzīgi kā Bilam Geitsam patika programmēt, un viņš būdams īstajā laikā un vietā, kopā ar draugiem varēja uzsākt jaunu biznesu. Sociālie mediji darbojas tieši pēc tāda paša principa, tikai draugu vietā ir cilvēki ar līdzīgām interesēm, kas lasa kāda cilvēka vai uzņēmuma radītu virtuālo saturu.
Domāju, ka šis instruments būtu noderīgs tiem, kuru mazais bizness prasa regulāru komunikāciju un tēla veidošanu. Šobrīd man nāk prātā divi labi piemēri, kas ir Bārs taka un TurKebab. Prasmīgi veidota mazā biznesa komunikācija, kurai tieši nespīd cauri pārdošanas un komercijas pieskaņa.
Taču, ja Twitter konts sludina tikai atlaides, tad tad jau ir cita, proti, sludinājuma dēļa funkcija.
Sociālie mediji nelīdz lielajiem un garlaicīgajiem monstriem
Grūti man iedomāties, kā komunikāciju sociālajos tīklos varētu uzturēt veļas pulveris vai košļenes. Tā ir sadaļa, kurai ir jāpaliek pie borējošiem vienvirziena ziņojumiem, kur atgriezeniskā saite nav vajadzīga. Un, ja tā padomā, ko gan, piemēram Procter & Gamble pārstāvniecība varētu darīt ar manu viedokli par produkta īpašībām. Laikam jau neko! FMCG sektoram būs vien jāpaliek pie klasiskā mārketinga.
Vēl gribu atzīmēt vienu aspektu, kāpēc lielajiem monstriem nederēs sociālais mārketings. Iedomāsimies Samsungu, kas ir globāla kompānija, kuras vadībā ir korejieši, kuriem ir pilnīgi cita kultūras un vērtību izpratne. Lai gan mārketinga lokālās lietas veic vietējie, tomēr parādes komandieris ir korejietis , kuram ir visai tāla mūsu uztvere. Nekad neaizmirsīšu, kad, rīkojot Samsung Baltijas biroja atklāšanas svinības Melngalvju namā, tā brīža galvenais par Baltijas kūrēšanu atbildīgais korejietis lika Melngalvju nama greznajā zālē novilkt Samsung baneri un tieši to pašu izdarīt uz Melngalvju nama greznās fasādes. Līdz ar to šī disonanse automātiski izslēdz kvalitatīvas, vietējam tirgum saprotamas un lietderīgas komunikācijas saiknes uzturēšanas iespējas. Korejietis nemaksās par to, ko nesaprot.
Sociālie mediji kā integrētās mārketinga komunikācijas sastāvdaļa
IMK ir saldais ēdiens reklāmas aģentūrām. Padodiet tik zīmolu, mēs izdomāsim, kā iztērēt Jūsu naudu:). Nav svarīgi, vai tā politiskā partija pirms vēlēšanām, vai piena produkts. Sociālais medijs kā kampaņas sastāvdaļa. Hmm, kampaņas nāk un iet, taču, kas notiks ar kampaņas laikam radīto komunikācijas instrumentu – web lapa tiks slēgta ( varoni.lv), Twitter konts izmiris, bet Draugiem sadaļa iekonservējusies. Diemžēl tā varētu būt viena no tipiskākām mārketinga kļūdām – radīt un tad pamest, jo vairs nevar uzturēt. Taču ir arī noteikti labi piemēri, varbūt kāds var padalīties pieredzē.
Gudrie uzņēmuma vadītāji
Latvijas augstskolas ik gadus gan uzņem, gan izlaiž tautās simtiem sabiedrisko attiecību, mārketinga, reklāmas un visu citu komunikācijas veidu speciālistus. Ir skaidrs, ka labi, ja 10% no tiem strādās tieši tajā specialitātē. Taču daļa no šiem absolventiem ir uzņēmuma vadītāji, vai kāda maza biznesa īpašnieki. Un labi vien ir, ka viņiem ir sabiedrisko attiecību diploms kabatā, jo ir cerība, ka šajos 2,5 vai 4 gados ir ielikta izpratne par komunikācijas nozīmību sabiedrībā. Es ceru, ka šie cilvēki izpratīs, ja pašiem nav pietiekamu zināšanu vai talantu, tad ir jāpieaicina sociālo mediju lietpratējs, lai viņa mazajam biznesam palīdzētu kļūt pozitīvi atpazīstamam, izmantojot sociālo mediju iespējas.
Taču ir otra skumjākā daļa, ka komunikācijas nozīmību uzskata par muļķībām un nekam nevajadzīgu naudas tērēšanu. Tikko lasīju kāda studenta bakalaura darbu, kurā ir pētījums par celtniecības uzņēmumu vadītāju attieksmi pret sabiedriskajām attiecībām. Secinājumi bija gaužām bēdīgi, jo vecās un vecākās paaudzes augsta līmeņa celtniecības uzņēmumu vadītāji neredz nekādu jēgu algot komunikācijas speciālistus. Laikam jau sava daļa taisnības tajā visā ir, jo darījumu slēgšanai tiek izmantotas pavisam citas metodes, kur uzņēmuma reputācijai, produktam un tēlam ir maznozīmīga loma. Taču, kā jebkurš pētījums, tā nav absolūtā patiesība, bet norāda uz tendenci sabiedrībā.
Kas ir sociālā medija patērētājs?
Pēdējā laikā mani aizvien vairāk nodarbina jautājums, kas ir sociālā medija Latvijā ( ārpus Draugiem.lv) patērētājs. Izmantošu dienesta stāvokli un padalīšos informācijā par fantastiski apjomīgu studenta pētījumu par vidusskolēniem, un viņu mediju patērēšanu. Secinājums ir viens – vidusskolēns nav sociālā medija mērķauditorija. Otrs, man secinājums, kas ir radies pašai, labojot studentu darbus, arī vidējais students neinteresējas par jaunajiem medijiem. Atslēga, manuprāt slēpjas apstāklī, ka grāmatas par šo tēmu ir jālasa angļu valodā, kas jau ir sarežģīti. Tikai kāds 1% savos studiju darbos tiek tālāk par alternatīvā mārketinga definīciju un uzskaitījumu. Neraksta, par to, par ko nezin, vai neizprot. Kam vēl, ja ne studentiem būtu jāķer viss jaunais un progresīvais?
Pēcvārda vietā
Man ir ļoti interesanti sekot, kā attīstās šīs sfēra. Un vēl interesantāk ir saprast, kas ir patiesā, nevis modes mērķauditorija. Kādu laiku briestu pētījumam par šo jautājumu. Varbūt vēl kādam ir līdzīgas intereses, tad dodiet ziņu!
Galerija Azur. Rīga plaza. Sky & More. Trīsvienība, kas dažādu iemeslu dēļ Rīgā ir kā trīs muzeji.
Viens - ikdienas iepirkšanās centrs. Otrs - nenotikušu iespēju tirdzniecības centrs, trešais – pagātnes greznības paliekas.
Galerija Azur
Sākotnēji projektos saukts par LatLadu, potenciāliem nomniekiem pozicionēts kā tirdzniecības centrs klientiem ar ienākumiem virs vidējā līmeņa. Kad projekts bija jau attīstīts, pēc gadiem tas tika pārdots lielizmēra tirgus spēlētājam, kas nav īpaši pazīstams Latvijā, Atrium European Real Estate. Galerijas Azur mājas lapa vēsta, ka tagad t/c ir 60 veikali. Man tik daudz nesanāk, lai gan t/c administrācija pie veikaliem pieskaita arī jebkuru tirdzniecības vietu. Ik reizi, iegriežoties Azūrā, ir par kādu veikalu mazāk. Arī dižveikals Rimi Azūrā ir bezspēcīgs. Mēģinājums celt dramatiski krītošos pārdošanas apjomus ar pagājušajā gadā ieviesto jocīgo Rimi bāzes ideju nomira pat vēl nepiedzimstot.
Skatoties atpakaļ un domājot par cēloņiem, kāpēc šāda situācija radās, mani nepamet doma par milzīgo kļūdu pozicionējumā, kuru pieļāva sākotnējie t/c attīstītāji “TK Development”. Proti, piesaistot nomniekus, pozicionējums bija ievirzīts augstākā plauktiņā, nekā šis t/c spēja pacelt. Attīstītāji bija iecerējuši redzēt t/c klientus ar ienākumiem, kas ir augstāki par vidējo. Taču, no kurienes tādi rastos? Apkārt ir dzīvojamie rajoni, kas nebūt nav iekļauti prestižo sarakstā, kā arī neveiksmīgā satiksmes plūsma ar sastrēgumiem kopš galerija Azur atklāšanas, nav rosinājuši garām braucošos auto, kuros varbūt arī sēž naudīgie klienti, nobraukt no tilta. Žargonā sauktais nomnieku mikss izrādījās par dārgu vietējam klientam, kas nāk ar kājām veikt ikdienas pirkumus, pāri dzelzceļa sliedēm, apdraudot savu dzīvību. Un tālāk, jau notika ķedes reakcija – pirmie dzīvību nevarēja vilkt ēdinātāji šajā t/c, tad veikali neizturēja – kas bankrotēja, kas vienkārši aizbēga, jo nevarēja pildīt nomas līguma nosacījumus.
Kas tālāk? Nezinu – idejas ir bijušas dažādas, taču neviena nav bijusi pārliecinoša. Un izskatās, ka arī vairāk kā simts t/c pārvaldītājs Atrium vēl nav radis risinājumu.
Rīga plaza
Rīga plaza teritorija ilgi gaidīja brīdi, kad tiks uzsākti celtniecības darbi. Līgumi ar nomniekiem par “trekno gadu” nomas cenām tika noslēgti, bet celtniecība aizkavējās. Aizkavējās, kamēr tirdzniecības centra atklāšana notika krīzes karstumā. Investori bija ieguldījuši naudu t/c celtniecībā un cerēja to saņemt caur nomas maksām. Taču daļai no nomniekiem jau situācija bija kļuvusi problemātiska, kur nu vēl, lai investētu veikala atvēršanā un trekno gadu nomas maksas maksāšanā par tirdzniecības vietu. Tā, cīniņos par pieņemamāku nomas maksu uzvarēja stiprākie un veikalus atvēra, vājākie ….., kā rezultātā vēl šodien t/c ir gana daudz tukšu vietu un izslavētās izklaides iespējas diez vai ir uzņēmušas plānotos apgriezienus. Arī klientu prātos Rīga Plaza nav nostiprinājusies ar kādu konkrētu pozicionējumu. Tas visu laiku ir mainīgs un uzņēmumam ir daudz jāstrādā ar komunikāciju un mārketinga instrumentiem, lai ievilktu klientus tirdzniecības centrā. Eksperimenti aizvien turpinās. Grandiozās idejas, lai paliek labākiem laikiem, taču šodien pie nomnieka veikala durvīm ir vienots kampaņas plakāts, kur ar roku neglītā rokrakstā ir ierakstīts, kas šodien ir lētāk. Nezinu, vai šādi eksperimenti iederas, piemēram pie smalka rotaslietu veikala Jahonts.
Diemžēl arī lielais enkurnomnieks Prisma nav spējīgs piesaistīt klientus t/c, jo ar veiksmīgu darbību Latvijas tirgū neizceļas.
Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, arī Rīga Plaza vārds šodien ir saistīts ar “TK Development”, kas nodarbojas ar uzņēmuma apsaimniekošanu.
Sky & More
Vizuāli skaists tirdzniecības centrs, kura interjerā nespīd cauri lēti materiāli. Sākotnēji iecerēts kā boutique paradīze. Taču, diemžēl, pozicionēts uz šauru klientu segmentu, izzūdot vai samazinoties šis segmentam, tirdzniecības centrs mokās ar savu pastāvēšanu. Veikala The|O atvēršanās 2009. gada nogalē, un vēl dažu citu veikalu veikalu pārtapšana par outlet ( piemēram, Biba), ir iezīmējusi skaidru t/c tuvākā laika pozicionējumu. Lai gan te manā skatījumā ir cita bēda – Latvijas tirdzniecības sfēras kropļotā izpratne, kas ir outlet. Šodienas mode ikvienā segmentā atvērt outlet ( pat Zvaignes grāmatnīcai ir outlet uz vienas no galvenajām Rīgas tirdzniecības ielām, kas jau ir pretrunā ar outlet ideju pašos pamatos). Domāju uz ilgiem laikiem pircēju apziņā vārdam outlet netiks piešķrits pozitīvs skanējums, jo ikviens, kas ir pabijis outletos ārzemēs, asociē tos ar kaut ko citu. Un ne bez pamata, jo visam apakšā ir ekonomisks aprēķins. Outletos, kas atrodas pie rūpnīcām, ārzemēs var iegādāties kvalitatīvas preces par saprātīgu, krietni pazeminātu cenu, jo par greznām veikala telpām nav jāmaksā. Latvijas gadījumā cena outlet veikalos veidojas kā daudzu izmaksu ķedīte, kura jau pēc savas būtības nevar būt maza. Kādam ir jāaizbrauc un jāizvēlās prece, kādam tas viss ir jāatved uz Latviju, kādam ir jānomā tirdzniecības telpas un ik mēnesi jāmaksā īre, skaistais veikals ir jāiekārto, kādam ir jāmaksā alga pārdevējam, kādam ir jāmaksā alga grāmatvedim un priekšniekam. Kur te ir outlet?
Karoti darvas Sky & More medus mucā pēdējo gadu laiku pa laikam ieliek mediji ar ne visai glaimojošiem stāstiem. Pirms gadiem parādījās neglīts apraksts par klientu ballīti, kas izvērtās par balagānu. Kā arī nesenais gadījums ar Ellu un pārģērbšanās kabīni, nevairo uzņēmuma pozitīvo tēlu.
Taču ir arī labās ziņas – joprojām ir klienti, kuri pārtikas veikalā, norēķinoties atver maku, kurā stāv kaudzīte ar simtlatniekiem, ir skaisti auto un skaistas meitenes kā savu vīriešu dekorācijas un pārdevējas, kas pielabo jau tā perfektos skatlogus un plauktus, notraucot vēl nenosēdušos puteklīšus no manekenu pleciem.
Sausais atlikums
Tikko atcerējos parunu – dari, ko darīdams apdomā galu! Šajā gadījumā pozicionējumu un klientu segmentāciju.
Džeinas Birkinas somiņas, kas maksā no 7 – 15K EUR nevar iegādāties jebkurš, kam kabatā ir šāda summa. Tas ir prestižs aksesuārs, kas norāda uz statusu un sakariem. Word – of – Mouth ir instruments, lai iegūtu savā īpašumā šo ekskluzīvo aksesuāru. Tas ir arī instruments, kā pasaule uzzināja par tā eksistenci. Nepieejamības plīvurs & sieviešu žurnāli, kas apjūsmo šo aksesuāru un to īpašnieces ( arī pirms gadiem LV sieviešu žurnāls rakstīja, ka Aijas Simsones īpašumā ir šī somiņa), ir radījis informācijas telpu ap šo produktu. Kam vajadzēs, tas zinās. Un zina daudzi gan tie, kas var atļauties šo ekskluzīvo nieku, gan tie, kas vartikai aplūkot šīs somiņas bildes glancēto žurnālu lappusēs.
Kā pretstatu šim, gribētu minēt kādu negatīvo piemēru, proti, Viasat. Internets ir pilns ar ķengājošiem vēstījumiem par Viasat darbību, servisu, kvalitāti. Neraugoties uz 448 sūdzībām portālā sudzibas.eu, PTAC mājaslapā, neskaitāmiem sižetiem televīzijā, tomēr aizvien jauni klienti izvēlas pat apsvērt domu par Viasat kā televīzijas nodrošinātāju. Pirms dažām dienām mans kaimiņš paziņoja, ka nopietni domājot par Viasat ierīkošanu mājā. Kad vairāki citi kaimiņi un paziņas bija izstāstījuši savu pieredzi ( word – of – mouth), viņš pilnīgi un galīgi atteicās no šīs domas.
Turpmāk es gribētu paraudzīties uz jaunāko McKinsey pētījumu par word – of – mouth ( saīsinājumā WOM) pielietojumu, izvēloties preces un pakalpojumus. 20 – 50% pirkšanas lēmumu tiek pieņemti, izmantojot WOM. Procents ir augstāks, ja nākamā pirkuma summa ir lielāka. Ne par velti ražotāji vai izplatītāji savus izstrādājumus dod testēt gan žurnālistiem, gan blogeriem, lai veidotu atsauksmes par produktu, un, lai raisītu diskusiju. Ne tikai rakstošie mediji, bet arī ikviens sociāli aktīvs patērētājs labprāt dalīsies pārdomās par nesen iegādātām precēm vai izbaudītiem pakalpojumiem. Zemāk apkopotie pētījuma rezultāti norāda uz WOM ietekmi dažādos lēmuma par pirkumu pieņemšanas brīžos.
McKinsey ir izpētījis, ka mobilo tālruņu tirgū WOM efekti ir īpaši nozīmīgi. Rakstītās atsauksmes var par 10% palielināt uzņēmuma tirgus daļu, vai arī par 20% samazināt, ja atsauces par produktu ir negatīvas. Tas viss pie nosacījuma, ka reklāma un citas aktivitātes ir tādas pašas kā citiem produktiem. Ir būtiski, kas tieši ir pateikts par produktu – vai tas ir vienkārši tādā bla, bla, bla līmenī, vai, izmantojot pamatotu analīzi. Nākamie ietekmējošie faktori – kurš to ir pateicis ( eksperts, lietotājs, atpazīstama persona), un kur tas ir izskanējis. WOM izteikumus es gribētu dalīt 2 lielās grupās:
1) Ģenerētais WOM ( tie būtu dažādi testi, par kuriem jādalās pieredzē utml. formāti);
2) Brīvais. Tas nozīmē, ka es kā lietotājs, saņemot sliktu vai tieši otrādi over expectations pieredzi, gribu dalīties. Ir skaidrs, ka lietotājs nedalās pieredzē par pašsaprotamām lietām. Reti, kurš uzrakstīs, ka šodien es izdzēru garšīgu kefīru. Taču uzrakstīs, ka veikalā, pērkot vienu kefīra paku, sviests, biezpiens un krējums nāca bonusā. Un vislabāk būtu, ka šis Buzz parādītos brīdī, kad attiecīgam kefīra zīmolam ir reklāmas kampaņa dažādos medijos.
Ja atceraties, tad 2009. gada nogalē caur Draugiem un vēlāk jau daudziem citiem medijiem izcirkulēja ziņa par invalīdu darinājumu tirdziņu Daugavas sporta namā. Kur vēl labāks piemērs WOM ģenerātam Buzz ap šo notikumu. Beigās jau tās ziņas bija tik daudz, ka TV rādīja sižetus par šo notikumu un izskanēja ziņojumi “lūdzu beidziet sūtīt ziņas par invalīdu tirdziņu”. McKinsey ir izpētījis, ka klientu WOM ģenerē 2x lielāku pārdošanu kā apmaksātās reklāmas, jo WOM ir tiešais mārketings, bet reklāma - šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem.
Vēl nevajadzētu aizmirst par Buzz, kas ģenerējas, no labām reklāmas idejām, kuras var parodēt, pārveidot un visādi citādi raisīt pozitīvas emocijas, rodot vaļu fantāzijai. Eksperti par ļoti veiksmīgu uzskata Catbury šokolādes kampaņu, kur oficiālā reklāma devu iedvesmu sabiedrības aktivitātēm. Šobrīd You Tube var atrast daudz dažādu versiju parodijai par šo reklāmu. Nelielam ieskatam:
Oficiālā Catburys reklāma
Viena no parodijām
Triju mēnešu laikā kopš šī reklāma parādījās, tā tika skatīta 6 miljonus reižu. Produkta pārdošanas apjomi pieauga par 9%, bet pozitīvais viedoklis par zīmolu pieauga par 20%.
WOM var būt arī vājš, neraugoties uz to, ka produkts vai pakalpojums ir labs. Tas var notikt, ja tiek izvēlēts nepareizs kanāls, pa kuru raidīt savu labo vai slikto ziņu, kā arī mērķauditorijas izvēle, ar kuru runāt, vai paša ziņojuma saturs. WOM noteikti nestrādās, ja netiks pieliktas pūles informācijas tālākai izplatīšanai. Piemēram, ja Ķengaraga reindžers savus safilmētos materiālus nebūtu darījis publiskus, diez vai zagļi taptu noķerti. Un šajā gadījumā atkal ir nostrādājis princips “labs saturs”, ko gribas ieteikt un pārsūtīt tālāk.
Jaunākie pētījumi liecina, ka sociālo mediju izmantošana ASV turpina pieaugt. Kā liecina dati, jo gados jaunāks mediju patērētājs, jo lielāka varbūtība, ka tam ir profils kādā sociālā tīklā.
Savukārt, pētījums par attiecību starp sociālo tīklu un TV lietotājiem ASV, parāda, ka, jo lielāks vecums, jo priekšroka tiek dota TV, un pretēji, jo jaunāks, jo internetam.
Savukārt cits pētījums, aptaujājot 1000 ASV patērētājus ir parādījis, ka priekšroka tiek dota TV skatīšanai online.
Savukārt, šādi izskatās viedoklis par to, vai turpmāk izmantot TV nodrošinātāju pakalpojumus
Aizvien biežāk internetā parādās viedokļi par to, ka e – pasts zaudē savu komunikācijas kanāla lomu par sliktu sociālajiem tīkliem. Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Tā kā vismaz Latvijā sociālie mediji tikai uzņem apgriezienus, tad runa par pilnīgu pāreju vēl nevar būt. Līdz ar to e – pasts saglabājas kā svarīgs komunikācijas instruments.
Taču līdz ar sociālo mediju lomas palielināšanos, arī e – mail būtu jāpāriet jaunā kvalitātē. Šeit es domāju komerciālos epasta ziņojumus, uz kuriem klients parakstās, vai arī kas tiek izsūtīti tāpat potenciāliem klientiem. Ar epasta upgrade es domāju gan vizuālos, gan saturiskos, gan funkcionālos uzlabojumus. Ja raugāmies pēc dalījuma, tad e- pasta ziņojumus varētu iedalīt sekojoši:
- jauna klienta uzrunāšana ( piemēram, welcome letter pēc pieteikšanās jaunumiem). Šādu welcome letter saturs un izskats ir svarīgs kā uzdot korim noti pirms dziesmas. Tas sniedz ieskatu, vai arī turpmāk klients lasīs uzņēmuma vēstījumus. Tā arī ir iespēja sniegt info par to, kāda būs turpmākā komunikācija, un kādi būs ieguvumi;
-atgādināšana par sevi ( atgādināšanu var izmantot gadījumos, kad uzņēmums nenodrošina regulāru epastu komunikāciju, piemēram, kādu iemeslu dēļ projekts ir bijis pārtraukts, vai tiek samazināts sūtījumu apjoms) Šādā sūtījumā būtu jāiekļauj informācija par jaunumiem, klientam būtiskam lietām;
-info par notikumu, produktu, servisu ( tie var būt iknedēļas, ikmēneša jaunumi) – tā ir komunikācija, kas tiek veidota regulāri 1x nedēļā, 1x mēnesī, saskaņā ar notikumu grafiku
-top of mind veicināšana ( tas ir instruments, kur ar regulāras komunikācijas palīdzību ( ne tikai e pastu), klientam uzņēmuma vai zīmola vārds nāk pirmais prātā, domājot par attiecīgo sfēru).
Lai visus augstāk minētos ziņojumu veidus varētu upgrade, ir jāveic sekojošais:
1) nekāda brīvi rakstīta teksta, tikai maketētais;
2) nepārblīvēt saturu ar daudz komponentiem. To būs grūtāk izdarīt, ja ziņojumi tiek sūtīti reti, taču, ja tas ir iknedēļas vai ikmēneša ziņojums, tad saturu varētu grupēt sekojoši -
- Viens galvenais ziņojums,
- Trīs būtiskas lietas;
- Neliels saraksts ar citām aktualitātēm.
3) Informācijai ir jābūt salinkotai ar web labu, kur lasīt vairāk par attiecīgo tēmu.
Sūtot regulāri klientiem e – pastus, piemēram kosmētikas tirgotājs var akcentēt 1 galveno produktu ( īpašo jaunumu, aprakstot visus tā labumus), norādīt 3 produktus, kam ir laba cena, atlaide, vai kāds cits bonuss, un pieminēt, kas jauns uzņēmumā, kādi notikumi ir bijuši vai plānoti, kas attiektos uz klientiem. Tas, vai patērētājs lasīs atsūtīto e – pastu, vai uzliks rule, lai tas tūlīt nonāktu pie Delited items, ir atkarīgs tikai no satura veidotājiem. Ja saturs regulāri būs interesants, tad lasītāju uzmanība nezudīs.
Kā piemēru ilustrācijai par analizēto, varētu minēt šo
Šādu izteikumu es saklausīju Rīgas biznesa skolas absolventu asociācijas rīkotajā diskusiju klubā par zīmola veidošanu, mārketingu un mediju plānošanu recesijas laikā. Pilnu diskusiju kluba ierakstu var noskatīties šeit http://live.rbs.lv/22032010-diskusija_zimola_veidosana_marketings_un_ .
Diskusijas dalībnieki Andra Treibaha, Kaspars Ulsts un Ilze Kronberga dalījās savās domās un pieredzē par komunikācijas veidošanu tieši šodien. Iedvesmojoties no šīs diskusijas un dalībnieku prezentācijām, vēlos nedaudz dziļāk papētīt diskusijā aplūkotos jautājumus.
Veidojot zīmolu, komunikācijas speciālista galvenais uzdevums ir radīt virtuālo pasauli, kas perfekti atbilst zīmola mērķauditorijai un tās vērtībām. Lai kaut kā modificētu šo zīmolu, piemēram, atbilstoši krīzes laikam, ir būtiski izprast tās izmaiņas vērtībās, kas ir notikušas ar zīmola tiešo auditoriju. Lielie zīmoli ir kā lieli kuģi vai lidmašīnas, kuras nav viegli pagriezt, un pastāv arī jautājums, vai tas ir vajadzīgs. Piemēram, Gucci būs Gucci, neraugoties uz to, ka X patēretājām no Y valstīm tagad ir krīze, un tām ir jāpārslēdzas uz kaut ko lētāku. Gucci atradīs sev auditoriju citur, varbūt tik daudz naudas netērējot komunikācijai Austrumeiropas valstīm, bet, piemēram, pārslēdzoties uz Japānu. Taču lielveikals “SKY”, kas vienmēr sevi ir pozicionējis kā premium class produkts, nevar aizbēgt no tirgus, mainot savu lokāciju. Tas nozīmē, ka Sky savu komunikāciju ir jāveido, mainoties līdzi saviem klientiem. Viens ir skaidrs, ka premium zīmoli, kas gadiem ir veidoti, izmantojot imidža un statusa instrumentus, nevar nākt klajā ar “lētu cenas piedāvājumu”. Taču tie var domāt ( un ir jābūt ļoti radošiem), kā motivēt patērētāju, nenonivelējot zīmola pamatvērtības.
Vidējā līmeņa zīmoliem situācija ir savādāka, jo patērētājs ir citāds. Tas ir klients, kuram nav svarīgs statuss vai lētākā cena, taču būtiski ir saņemt value for money. Tas nozīmētu kvalitāti, garantiju, pievienoto vērtību. Šī segmenta pircējs negribēs kā skopais maksāt divreiz, taču būs gatavs iegādāties, piemēram, datoru atpazīstamā uzņēmumā, maksājot dažus desmitus latu dārgāk, bet toties visas detaļas nebūs ražotas Ķīnā un būs lielāka varbūtība, ka pārdevējs nebankrotēs vai nepazudīs pēc mēneša, bet nodrošinās garantiju, kas tehnikas pirkumiem ir ļoti svarīga. Kā piemēru, kas nesen izskanējis mediju telpā, varētu minēt auto tirgotāju ( piemēram Adam Auto) piedāvājumu, nevis samazināt apkopes izmaksas, bet pagarināt auto garantijas laiku., kas ir visnotaļ izmaksas ietaupošs pasākums, ņemot vērā, ka tas ir piemērojams līdz 5 gadus vecām automašīnām. Protams, šī segmenta pircējs priecāsies arī par grandiozām atlaidēm, ja tādas kāds piedāvātu, taču to darīt regulāri noteikti nav ieteicams, jo tādējādi notiks zīmola nonivelēšanās. TNS pētījumi 2009. gadā liecināja, ka šīs kategorijas 50 – 62% patērēju svarīgāka par cenu ir kvalitāte.
Taču, nespēlējot ar cenu, ir risks saniknot savu patērētāju, izliekoties, ka krīzes nav, cenšoties paņemt to, kas vēl ir paņemams. Manuprāt, spilgts piemērs, kas man lika aizdomāties par šo jautājumu, bija mēbeļu, interjera un celtniecības materiālu veikali ( segmentā vidējais un augstāk) 2008./2009. gadu mijā. Kad valstī jau bija sākusies krīze un celtniecības bumam jau bija novilkts stopkrāns, Spices mēbeļu un interjera centrā, kā arī citos salonos tirgotāji strikti turējās pie cenas, izliekoties, ka pircēju maciņi ir tik pat biezi kā pirms gada. Šim segmentam vajadzēja vairāk kā pusgadu, lai apjaustu situāciju, taču es neesmu pārliecināta, vai viņi šajā situācijā bija ieguvēji. Proti, ja saprātīgs piedāvājums būtu jau krīzes sākumposmā, kad patērētājiem vēl bija nauda, taču jau sākās taupīšanas un nedrošības par nākotni propoganda, iespējams, ka ietirgojums tad ar saprātīgu atlaidi būtu bijis lielāks, nekā pēc pusgada, kad tautas makos naudas bija jau krietni, krietni mazāk, un, lai kaut ko pārdotu, patiešām ir jāsola lielas atlaides.
Zemākā līmeņa zīmoliem, kuru galvenā mērķgrupa ir cenas sensitīvi klienti, ir jāsniedz atbalsts un pārliecība, ka kopā sadarbojoties – Tu nāksi iepirkties pie manis, bet es Tev došu lētu cenu, būs krīzes izdzīvošanas formula. Šeit jau vairs nav runa par kvalitāti, bet tikai par “vairāk” par lētāku cenu. Šeit strādās arī aicinājums svārstīgiem vidējās kategorijas pircējiem, pārslēgties uz kaut ko lētāku. Šajā kategorijā labi darbojas Super Netto politika, kas ļauj tās pašas ikdienas preces iegādāties lētāk. Šajā kategorijā netieši iekrīt arī lielveikalu private lable, jo ir iespējams iegādāties lētāk Rimi minerālūdeni ar aveņu garšu kā, piemēram, Vishi analogu. Vienīgā atšķirība šajā gadījumā ir tāda, ka, nepērkot Gutas vai Spilvas sulu, kas ir vismaz par 30% dārgāka kā Rimi sula, patērētājs uzticas Rimi zīmolam, un ir ļoti liela varbūtība, ka kvalitāte ir analoga zīmola produktam – ļoti laba.
Bet atgriežoties pie zīmola, kas ir kā mākslinieka glezna, runājot iepriekš minētās diskusijas dalībnieku vārdiem, zīmola vērtība ir tas, kas zīmols būs rīt, jo šodiena jau ir vēsture. Līdzīgi kā mākslinieki, kuru darbus viņi dzīves laikā neizprot, taču, paejot laikam, vērtība ir milzīga.
Ne jau katrs, kam interesē sociālie mediji, veidos savu web lapu vai blogu. Iespējams, pietiks ar aktīvu twitterošanu vai cita rakstītā komentēšanu. Iesaistīšanās pakāpe būs atkarīga arī no tā, vai tas ir indivīda darbs, kas jāveic komunikācijas jomā vai personīga nepieciešamība. Domāju, ka ikviens uzņēmums, ja vien nav noalgojis sociālā mārketinga ekspertu, sākumā taustīsies, lai saprastu, kā sistēma darbojas. Ievietojot rakstus, komentārus vēl mērķis nebūs sasniegts. Par tuvošanos mērķa sasniegšanai varēs runāt tad, kad būs noteikta tieši mērķauditorija, kā arī tas, kuros sociālos mēdijos tā uzturas, un tieši kāda veida attiecības uzņēmums vēlas izveidot ar šiem potenciālajiem klientiem. Forrester Research ir izveidojis tādu kā sociālo mediju lietotāju iedalījumu. Iedalījums tiek veidots saskaņā ar sociālā medija lietošanas paradumiem un iesaistīšanās līmeņiem. Forrester Research uzskata, ka tiem uzņēmumiem, zīmoliem, kas vēlas izmantot sociālās tehnoloģijas, būtu jāanlizē savi klienti saskaņā ar Social Techographics, un tikai tad jāplāno sava komunikācija ar šīm mērķauditorijām.
Pētnieki visus sociālo mediju lietotājus ir iedalījuši 6 kategorijās:
1) radītāji – tie, kas veido blogus, web lapas, kā arī strādā citādi aktīvi šajā jomā
2) kritizētāji – indivīdi, kas aktīvi komentē, liek reitingus un raksta pārskatus par webā notiekošo
3) apkopotāji – tie, kas lieto RSS vai web lapu Tags
4) aktīvie sociālo tīklu lietotāji
5)skatītāji un lasītāji – tie, kas lasa blogus, skatās video un klausās podkāstus, bet neizsaka viedokli
6) neaktīvie, kas vispār nav iesaistījušies
Forrester Research veica pētījumu par ASV sociālo mediju lietotāju profiliem divas reizes 2006. un 2010. gadā. Attēlos zemāk ir redzama proporcija, kas bija izveidojusies šajos gados:
2006. gada pētījums
2009. gada pētījums
Kā rāda rezultāti, vislielākās izmaiņas ir notikušas ir sadaļā neaktīvie, kur no 52% rādītājs ir nokrities uz 17% , sadaļā aktīvie sociālo tīklu lietotāji ir pieaugums par 40% un sadaļā skatītāji – pieaugums ir 37%. Savukārt, aktīvajā daļā pie blogu un webu radītājiem kāpums ir tikai par 11%.
Kā arī 2009. gada pētījumā parādās jauna iedaļa konvencionālisti – tie ir lietotāji, kas regulāri “atzīmējas” blogos un atgādina par savu klātbūtni, kā arī veic ieraktus Twitter.
Konsultāciju uzņēmuma Alimeter group speciālisti uzskata, ka, lai precīzi uzrunātu savu auditoriju webā, tā pat kā ārpus tā, ir būtiski noteikt klientu sociālo uzvedību. Šim nolūkam šie speciālisti ir izstrādājusi Sociographics, kas pamatoti un strukturēti veic klientu iedalījumu saskaņā ar Engagement Pyramid. Šis instruments parāda, kādā līmenī sociālo mediju patērēšanas piramīdā ikviens sociālo mediju lietotājs atrodas.
Kuratori – augstākais līmenis, kurā atrodas tie, kas uztur dažādas diskusiju lapas, piedalās wikipēdijas satura radīšanā utt. Tie ir cilvēki, kas strādā ar domu, kā uzlabot informāciju un informatīvo vidi
Radītāji - tie, kas rada un publicē oriģinālu saturu, uzstājas ekspertu lomā, dalās domās, kā arī ir lēmuma pieņēmēji
Komentētāji – tie, kas aktīvi reaģē uz radītāju izveidoto saturu
Šērotāji – tie, kas ir aktīvi sociālos tīklos, ievieto bildes, video, kā arī tie ir zinoši “lietotāji”
Skatītāji – tie, kas meklē informāciju gan lēmumu pieņemšanas, gan izklaides vajadzībām
Twittra formātā tā izskatītos šādi:
Kuratori – #hashtag
Radītāji - Tweet
Komentētāji – Re-tweet (RT)
Šērotāji – @reply
Skatītāji – twītu lasītāji
Sīkāk par šo dalījumu un to, kā autori ir nonākuši pie šāda dalījuma var lasīt:
Lai arī Latvijā sociālo mediju tirgus, manuprāt, tikai tuvojas ASV 2006. gada līmenim, domāju, ka diez vai būs nepieciešami vēl 3 gadi, lai sasniegtu ASV šī brīža līmeni, jo ir labi, ka mums nav vairs jāizgudro divritenis, jo tas jau ir radīts. Savā ziņā esam labākās pozīcijās, jo jau tagad varam izmantot teorijas un praksi, lai precīzāk veiktu sociālo mediju izmantošanu.
Zīmolu portfelis – Estee Lauder, Aramis, Clinique, Prescriptives, Lab Series, Origins, M-A-C, Bobbi Brown, Tommy Hilfiger, Kiton, La Mer, Donna Karan, Aveda, Jo Malone, Bumble and bumble, Darphin, Michael Kors, American Beauty, Flirt!, Good Skin, Grassroots Research Labs, Sean John, Missoni, Daisy Fuentes, Tom Ford, Coach, Ojon.
Estee Lauder zīmola pircēja – sieviete, kas zina, ko grib, kura ir eleganta, sievišķīga un lēmumus pieņem pati
ASV Fortune 500 topā uzņēmums atrodas 325 vietā (2009)
Tirgus sadalījums – produktus var iegādāties aptuveni 100 valstīs, 61% ASV, 27% Eiropa, Ārfika un Tuvie Austrumi, 12% Āzija
Lauder ģimenei pieder 93% daļu uzņēmumā. Uzņēmumu vada William P. Lauder un Leonard A. Lauder.
President, CEO, and Director: Fabrizio Freda
Zīmola sākotnējais veidošanas posms
Par Estee Lauder impēriju un tās spēju augt vēl šodien – 64 gadus pēc dibināšanas liecina skaitļi un fakti. Lai arī kā mainās laiks, likumi un tikumi, mārketinga pieejas un reklāmas budžeti, nemainīga ir viena lieta – attieksme pret klientu. Josephine Esther Mentzer ( vēlāk saukta Estee Lauder vīra uzvārdā) savu biznesu sāka, pārdodot sava onkuļa, kas bija ķīmiķis, radītos ādas kopšanas produktus skaistumkopšanas veikaliem un saloniem. Tolaik - pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, lielajos universālveikalos iekļūt nebija iespējams, jo nebija tādu kosmētikas nodaļu. Taču pēc ilgas pierunāšanas 1948. gadā 5. avēnijas Saks universālveikalā Estee Lauder ieguva nelielu vietiņu saviem produktiem. Pati stāvot aiz letes, apmācot pārdevējus, kā pārdot un kā uzklāt make – up, šī kundze radīja apvērsumu kosmētikas mārketingā. Tā kā sākumā uzņēmumam nebija daudz naudas, lai ieguldītu reklāmā, produkti runāja paši par sevi. Klienti gan veikalā, gan salonos varēja saņemt produktu paraugus, lai tos izmēģinātu mājās. Šie paraugi kļuva par Estee Lauder veiksmes pamatu Nr. 1, jo līdz šim neviens tādu lietu nebija praktizējis. Vēl Lauder kundze ieviesa bezmaksas make – up iespējas savām klientiem. Viņa uzskatīja, ja reiz klients ir izmēģinājis, bijis apmierināts, tas noteikti atgriezīsies un iegādāsies šos produktus. Veiksmes pamats Nr. 2 – bezmaksas make – up kalpoja kā pieredzes reklāma, kuru klientes stāstīja viena otrai.
Jau guvusi atspērienu šajā industrijā, Estee Lauder ieguldīja 30% no pārdošanas atpakaļ mārketingā un pārdošanas veicināšanā, lai izveidotu savu zīmolu. Salīdzinājumam, industrijas konkurents Revlon ieguldīja tikai 17% no pārdošanas, kas ir industrijas standarts. Šie ieguldījumi ir atmaksājušies ilgtermiņā, jo Estee Lauder par saviem produktiem var prasīt līdz pat 50% lielāku cenu kā tās konkurenti. Tieši mārketingā ģimenes uzņēmumi iegulda daudz, jo tie redz ilgtermiņa perspektīvu.
Veiksmes pamats Nr. 3 ir pārdošanas māksla un darbs ar klientu, ar ko Lauder kundze ir iegājusi kosmētikas vēsturē. Viņa svētdienas rītos cēlās agri, lai dotos uz lielajiem universālveikaliem, lai kārtējo reizi mācītu pārdevējus, kā sasveicināties, kā saprast, šarmot klientu, kā pareizi pārdot. Viņas dēls Leonards pārņēma vēlāk šo funkciju. Katram uzņēmuma darbiniekam, kas ir saistīts ar pārdošanu, tika izsniegta 150 lpp. rokasgrāmata par attiecīgo zīmolu, uzņēmuma filozofiju un vēlamo attieksmi pret klientiem. Kā arī katram darbiniekam bija jāpavada 100 stundas sākotnējā apmācībā un turpmākā apmācībā katru gadu. Valdes priekšsēdētājs Leonards Lauders turpina ģimenes tradīcijas un dodas uz veikaliem visā pasaulē, kur pārdod Estee Lauder produkciju, lai runātu tieši ar kosmētikas nodaļām universālveikalos, kā arī arī ar vietējiem distribūtoriem. Viņš saka: “Es esmu vienīgais kosmētikas industrijas pārstāvis, kuru pasaulē pazīst veikalnieki. Maniem konkurentiem šādas lietas nerūp, bet man personīgi nav vienalga”.
Veiksmes pamats Nr. 4 ir dizaineru radīts iepakojums saviem produktiem. Sākotnējos gados, kosmētika netika iepakota glauni, Lauder kundze bija šīs modes ieviesēja industrijā.
Apkopojot iepriekš minēto, zīmola sākotnējās radīšanas un tālākās uzturēšanas laikā ir svarīgas šādas pamatlietas:
1. Liela pacietība un pūles, lai veidotu un noslīpētu/uzlabotu savu zīmolu;
2. Rekordu cienīgi ieguldījumi, lai to promotētu;
3. Spējīgi organizācijas cilvēki, kas spēj radīt un nodot tālāk uzņēmuma vērtības, attieksmi, zināšanas, kas var veidot patiesu saikni ar klientiem, kas neļauj tiem aizmirst par zīmolu un tā produktiem.
Pārdevēja profils un darba pienākumi
Ķīmiķi var radīt labākos sastāvus, dizaineri var tos skaisti iepakot, taču bez laba pārdevēja, kas satiek pircēju ik dienas, uzņēmumam panākumus gūt būs grūti. Estee Lauder uzņēmuma sludinājumos, meklējot pārdošanas cilvēkus, tiek uzvērtas 2 būtiskas lietas – klients no vienas puses kā galvenā persona un pārdevējs – no otras. Šeit zemāk ir izraksts no darba sludinājuma:
If you are interested in a Beauty Advisor position in Select a region Alabama Alaska Alberta Arizona Arkansas British Columbia California – Northern California – Southern Colorado Connecticut Delaware Florida Georgia Hawaii Idaho Illinois Indiana Iowa Kansas Kentucky Louisiana Maine Manitoba Maryland Massachusetts Michigan Minnesota Mississippi Missouri Montana Nebraska Nevada New Brunswick New Hampshire New Jersey New Mexico New York Newfoundland and Labrador North Carolina North Dakota Nova Scotia Ohio Oklahoma Ontario Oregon Pennsylvania Prince Edward Island Quebec Rhode Island Saskatchewan South Carolina South Dakota Tennessee Texas – All Other Texas – Dallas/Ft. Worth Utah Vermont Virginia Washington West Virginia Wisconsin Wyoming
Principal Objective:
Estée Lauder Beauty Advisors set the standard for excellence in the cosmetics industry by providing exceptional customer service and achieving sales goals on a daily basis.
Responsibilities:
Achieve Sales Goal Every Day – Your destination, every day!
Recruit New Customers – A great way to ensure that you make your day, every day!
Service Above Expectations – Provide exceptional service to every customer.
Demonstrate Three Products – Always show your customer at least three products.
Clientele to Build Relationships – Use your client registry to stay in touch with your customers.
Job Qualifications:
Strong selling skills.
Good communication skills.
Enjoy working in highly competitive, fast-paced environment.
Šis sludinājums ir veidots saskaņā ar Estee Lauder apmācības rokasgrāmatu, kuru varētu izmantot jebkurš veikals, attiecīgi to pielāgojot savam produktu klāstam.
Lai pārdotu kosmētiku, pārdevēja rokasgrāmata saka sekojošo:
1. Izveidojiet raportu. Uzturiet acu kontaktu, turot rokās produktu, it kā tas būtu dārgs juvelierizstrādājums.
2. Ja klients vēlas sarkanu lūpukrāsu, noteikti parādiet vairākus toņus. Ja tiek veikts atkārtots pirkums, piedāvājiet vēl kādu saistītu lietu (piemēram kontūrzīmuli vai atbilstošu vaigu sārtumu). Pavaicājiet, kādas smaržas lieto klients, piedāvājiet kaut ko no Estee Lauder klāsta.
3. Paņemiet rokās katru produktu, par ko stāstiet klientam, visu izskaidrojiet, un tad iedodiet produktu paturēt rokās klientam, lai tas to sajūt jau kā savu. Pārdevēja uzdevums ir veicināt klientā domu, ka ir jāatgriežas, lai vēl kaut ko pamēģinātu. Vislabāk būtu sarunāt jau konkrētu laiku un ierakstīt to klientu žurnālā.
4. Kad smaržas tiek pamēģinātas uz klienta ādas, noteikti vajag iedot pasmaržot pudelīti, sakot “Cik brīnišķīga smarža”, kas instingtīvi liks atcerēties šo aromātu.
5. Ja klientam nepatīk preces cena, nemetiet plinti krūmos. Klienta iebildums ir kā daļa no intereses. Sākumā pārdevēja uzdevums ir radīt pozitīvas sajūtas pret produktu, un tikai tad uzskaitīt tā labās īpašības.
Mūsdienu mārketinga instrumenti
Kosmētikas industrijai, manuprāt, ir 2 galvenās vadības pogas, ar kuru palīdzību tiek atvērti klientu maciņi. Tas ir emocionālais un praktiskais. Emocionālais ir visi glamūrīgie žurnāli ar perfekti krāsotām modelēm un aktrisēm, gaisīgās reklāmas, pēc kurām gribas izjust to, ko jūt reklāmas galvenā varone. Viss netveramais, viss sievišķīgais. Praktiskā daļā es iekļautu zinātni, kas slēpjas zem katra krēma, lai mēs, sievietes, būtu skaistākas un produktu praktisko pielietojamību, lai smaržas tik ātri neizgaistu, un, lai skaistumprodukti labi iedarbotos.
Būtisks pārdošanas instruments šodien ir web lapa un e – veikali, kuros var nopirkt kāroto, neizkāpjot no mājas čībām. Estee Lauder web lapa, manuprāt, ļoti labi atspoguļo manis augstāk minētos abus kosmētikas industrijas faktorus:
Emocionālo
Praktisko ( piedāvājot līgavai dažādus variantus, kā izskatīties kāzu dienā, aprakstot katru nepieciešamo lietu, piesaistot to konkrētam produktam)
Un visbeidzot mājas lapā ir make – up uzklāšanas ābeces video, kas noderētu katrai sievietei, kas grib izskatīties skaista, neatkarīgi no kosmētikas zīmola, kura preces tā var atļauties. Savā ziņā es to redzu kā uzņēmuma dibinātājas idejas ( free make – up) turpinājums, tikai mūsdienīgā video versijā.
Un būtu grēks nepieminēt Estee Lauder klātbūtni sociālajos tīklos. Pagājušajā gadā uzņēmums piedāvāja jebkurai sievietei piedalīties pārvērtībās, kuru rezultāts tiks iemūžināts fotogrāfijā, kuru sieviete lietos kā profila bildi sociālos tīklos. Sīkāk par kampaņu, tās norisi un novērtējumu var lasīt uzklikšķinot uz bildes
Viss iepriekš minētais ir vienkāršas lietas, kas tikai prasa lielu darbu un ideju, kas caurvijas visām uzņēmuma darbībām. Kā vienmēr – viss vienkāršais ir ģeniāls un nekas jau šajos 64 gados pa lielam nav mainījies, ir tikai citas komunikācijas un tehnoloģiju iespējas, bet cilvēciskās vērtības, kuras Estee Lauder ielikusi uzņēmuma pamatos, ir aktuālas joprojām.
“Word of Mouth” ir vienmēr bijis spēcīgs ierocis verbālajā komunikācijā. Paļaujoties uz draugu un paziņu rekomendācijām, esam iegādājušies ne vienu vien preci vai izmantojoši kādus pakalpojumus. Lai arī “Draugos” profilos katram ir vairāki simti draugu, ir skaidrs, ka ikdienā ar tik daudziem aktīvi nekomunicējam, taču vajadzības gadījumā sazināmies, vai labprāt izlasām viņu rakstītos blogus, komentārus utt. Šodien “word of mouth” uzņem apgriezienus interneta vidē, kurā virtuāli saglabājam saikni ar šiem cilvēkiem. Pagājušajā nedēļā, klausoties BB Brokastis, Ufo stāstīja par kādu pētījumu, ka cilvēks par “draugiem” spēj uztvert 150 cilvēkus. Tā esot robeža.
Bez draugiem mums ir arī autoritātes, kuru viedokli respektējam. Autoritātes var būt daudz – katrā sfērā pat vairākas. Tie ir cilvēki, kuru domās un spriedumos ieklausāmies un respektējam.
Nākamā sadaļa, manuprāt, ir pārējā publika, kuras viedokli izlasām un apkopojam savā prātā. Sociālie tīkli tieši ir bāzēti uz šo vidējās temperatūras mērīšanu slimnīcā. Pasaule jau ar to elpo, uzpūtīs lielāks vējš un arī Latvijā šī brāzma pamatīgi iepūtīs. Zemāk attēlotajā tabulā atrodami dati par datu plūsmas salīdzinājumu no sociāliem tīkliem un no Google. Sociālie ( ar zilo stabiņu) pamatīgi ieliek Google ( ar zaļo stabiņu).
Pēdējais kompānijas Nielsen veiktais ikmēneša pētījums par interneta lietošanas ieradumiem ASV rāda, ka vidēji mēnesī viens lietotājs Facebook pavada 7 stundas ( uzspiežot uz saites var lasīt izsmeļošāku info) un Facebook ir Nr. 1 sociālais tīkls ASV.
Google sociālām vajadzībām
Lai arī kā dati rāda Facebook nozīmīguma pieaugumu, Google pagaidām ir un paliek visvairāk izmantotais meklēšanas instruments. Kas gan netiek prasīts Google! Piemēram, Vācija ir apkopojusi dažus interesantus faktus par meklējamiem atslēgas vārdiem http://seoptiker.de/2010/02/google-suggest-schlechte-aussichten/:
Manai meitai nav draugu meklējuši 1.080.000
Mana sieva ir ragana meklējuši 270.000
Mans draugs ir mazāks ( augumā) kā es meklējuši 1.250.000
Mana sieva ir vislabākā meklējuši 11.100.000
Mana draudzene negrib ar mani gulēt meklējuši 3.210.000
Mans vīrs vairs ar mani neguļ meklējuši 3.220.000
Visdrīzākais ierakstot šīs frāzes Google, Vācijas meklētāji gribējuši lasīt citu viedokli par sev interesējošu jautājumu. Savā ziņā es to redzu kā virtuālās atbalsta grupas līdzīgi kā vientuļie vecāki vai kādas citas interešu grupas, kas apvieno līdzīgi domājošos. Roberts Ķīlis intervijā “Sestdienai” 13. martā saka, ka psihoterapeiti nākotnē būs ļoti pieprasīta profesija, jo depresijas kļūs par otru lielāko slimību pēc sirds asisnsvadu slimībām. Viņaprāt, tas rodas tādēļ, ka arvien lielāka daļa cilvēku dzīvo pilsētās, kas ir klasisks stresa avots, un tās nav būvētas, lai amortizētu tik lielu cilvēcisko kontaktu intensitāti, kāda tā ir pašlaik. Un briti jau domā sniegt par brīvu iedzīvotājiem psihoterapeita pakalpojumus, jo no depresijas izvairīties nevar. Varbūt risinājums ir interneta vide, kur, noguruši no cilvēciskiem kontaktiem, daļa pāriet komunikācijā virtuālajā pasaulē, uz kura rēķina pieaug sociālo tīklu nozīmīgums. Ir dažādi iemesli, kādēļ viena vai kāda cita sociāla vietne kļūst par nozīmīgu konkrētas auditorijas “tusētavu”. Latvijā par šādu būtisku vietni uzskatu www.calis.lv, kur liela daļa auditorijas ir jaunās māmiņas, kas zināmu apstākļu dēļ, uztur aktīvu komunikāciju virtuālajā vidē gan par sadzīviskiem, gan sociāliem jautājumiem. Domāju, ka diez vai šī auditorija pārslēgsies uz Facebook vai Twitter, jo viņu intereses ir pārāk specifiskas, lai migrētu uz citu sociālo vidi. Ja neesi interneta resursu guru un nepārzini vairumu vietņu, tad bez Google neiztikt, jo, ierakstot, attiecīgo jautājumu, ir liela varbūtība, ka radīsi pareizo atbildi.
Google kā reputācijas indikators
Mēs visi esam dažādi un atšķirīgas ir mūsu vajadzības. Nav svarīgi, vai meklēta tiek kāda specifiska prece, vai vienkārši informācija par kādu cilvēku, kaut vai esot piesardzīgam, ir vērts ierakstīt meklējamo frāzi Google. Izvērtējums paliek katra paša ziņā. Internets ir vide, kurā ikviens var veidot saturu, paužot savas pozitīvās domas, vai, kā teikuši daži Twiterotāji, jokojot, ”jāiet izlādēties uz Delfiem”. Komentāri un viedokļi par vienu un to pašu lietu ir dažādi, jo dažādas ir mūsu pieredzes. Un tajā brīdī, kad ir noticis, kas slikts, esam gatavi vainot visu uzņēmumu, nevis kādu konkrētu personu. Īpaši izteikti tas ir ar medicīnas pakalpojumiem. Slikta ir attiecīgā klīnika, tā tiek ierakstīta melnajā sarakstā. Protams, cik cilvēku, tik viedokļu, taču, ja šādas situācijas rodas, ir skaidrs, ka tomēr kaut kas nav kārtībā. Sarkanā lampiņa ir iedegusies. Iespējams, ka ārstēšana attiecīgajā gadījumā ir bijusi pareiza, bet dakteris nav spējis savu viedokli korekti izklāstīt pacientam vai brīdināt par dažādām sekām, kas varētu rasties. Vai arī veikals, kurā ir iegriezies klients atdot brāķētu preci, neprot pareizi komunicēt, jo nav uz vietas veikala vadītāja un pārdevēja baidās šādu jautājumu risināt. Diemžēl šādi ieraksti veido uzņēmuma vai personas reputāciju. Dažreiz par kādu uzņēmumu ir tikai viens vai pāris ieraksti Google, un tie nav glaimojoši. Redzot, ko par attiecīgo pakalpojumu teikuši citi, būtu naivi neņemt vērā šo viedokli kā indikatoru, it īpaši, ja šādi viedokļi ir simtiem. Taču es nebeidzu brīnīties par tiem, kas Roberta Ķīļa vārdiem runājot, “Kamēr katrs latvietis pēc kārtas uzkāpj uz grābekļa, paiet laiks”, piemēram, turpina iegādāties to uzņēmumu pakalpojumus, par kuriem ir simtiem sūdzību www.sudzibas.lv vai patērējos http://www.ptac.gov.lv/page/215&qPage=2.
Šādos gadījumos attiecīgai personai vai uzņēmumam ir jāizvērtē komentāra cēloņi un tālākās darbības, lai turpmāk šādas situācijas nerastos. Vai arī otrā versija, ka uzņēmums nepievērš ilgstoši uzmanību dažādu problēmu indikatoriem, turpina biznesu un pēc laika meklē Klientu noturēšanas aģentu ( Viasat), lai cīnītos ar sekām, nevis cēloņiem.
Pozitīvu reputāciju var veidot paši ar labiem darbiem, klientu atsaucēm, slēptiem reklāmrakstiem. Mākslīgi veidota reputācija nebūs ticama, taču var veicināt atgriezeniskās saites došanu, lūdzot klienta novērtējumu. Šāda sistēma ir, piemēram, daudzās rezervācijas sistēmās ( booking.com, expedia.com, hotels.com), kur pie katras viesnīcas ir klientu novērtējums 10 baļļu skalā par dažādiem faktoriem ( tīrība, personāla draudzīgums, komforts, value for money utt.), kā arī ir iespējams uzrakstīt komentāru brīvā tekstā. Manuprāt, tas ir viens no instrumentiem, ko varētu izmantot ne tikai viesmīlības sektorā. Tā būtu vērtīga atgriezeniskā saite gan pašam uzņēmumam, gan informācija nākamajiem potenciālajiem klientiem. Īpašu vērtību šajos novērtējumos es saskatu pareizi veidotos jautājumos. Visvairāk man patīk jautājums “value for money”, jo no 3 * viesnīcas nevar gaidīt 5* ērtības un apkalpošanu. Tādēļ ir racionāli īsi un shematiski sniegt klientam informāciju, ieskicējot arī vērtētāja pamatdatus. Piemēram, pie viesnīcu vērtējumiem ir jānorāda, pie kādas sociālus grupas vērtētājs pieder ( individuāls ceļotājs, pāris, ģimene ar bērniem utt.).
Būtu naivi cerēt, ka interneta vide pati no sevis aizpildīsies ar pozitīviem vērtējumiem, taču, ja uzņēmums pie tā strādās, radot vidi pozitīvām atsauksmēm, varbūtība ir lielāka, ka globālajā tīmeklī tās būs tieši par Jūsu uzņēmumu.
“People don’t change behavior or positions based on what they know. They change based on what they feel.” – saka Oprah Winfrey – viena no ASV veiksmīgākiem un ietekmīgākiem sociāliem līderiem, kuras vārds un šovs ir iemūžināts seriālos un grāmatās. Sīkāk par principiem, kas ir šīs veiksmes pamatā lasi šeit http://ow.ly/1jn4C.
8. marts tā pat kā 14. februāris un vēl daži svētki viendienīši ir laiks, uzņēmums var izpausties mārketinga virzienā. Un šo virzienu vakar es devos pavērot Rīgas ielās un tirdzniecības vietās.
Šogad savu pavasara kampaņu ap 8. martu pamanāmi koncentrēja Galerija Centrs. Kampaņa televīzijā vēstīja, ka svētki, dāvanas būs apvienotas ar pavasara un vasaras modes 2010 atklāšanu. Skatoties TV reklāmu, es noticēju, ka svētki būs. Kā parasti Galerija centrs reklāma bija gaiša, gaisīga un tirdzniecības centru apmeklēt aicinoša.
Ziedi bija, dāvanas bija ( gan čeku loterija, gan oriģināli pie griestiem piesietie baloni), taču modes atklāšanu nemanīju:(. Bija tulpes – pavasara vēstneši. Vienotā tirdzniecības centrs koncepcija paredzēja, ka katrai daiļā dzimuma pircējai ir jāsaņem tulpe. Katrā veikalā pie kases bija vāze, no kuras pārdevējas pircējām laipni pasniedza ziedu. Tajos veikalos, kuros apgrozījums un cilvēku plūsma nav liela, piemēram, optikā, vāze patiešām izskatījās cēli ar skaistiem ziediem, kurus gribētos iegūt. Taču Lindex tulpītes, izcietušas karstumu daudzo prožektoru gaismā, iegūla pircēju rokās jau kā riktīgas pļockas. Pavasaris galerijā bija, jo ārā spīdēja saule un noskaņojuma pacēlumu veidoja sajūta, ka patiešām ir atnācis pavasaris. Taču, vai es guvu tā solījuma izpildi, ko reklāmas vēstīja tirdzniecības centra kampaņa – diez vai.
Bet tagad paraudzīsimies uz šo kampaņu no otras puses – no veikalnieka. Kampaņa bija pamanāma, plānota labā laikā, jo veiksmīgas sagadīšanās pēc vienīgā vērā ņemamā konkurenta t/c Spice ( Olimpija, Azur ir ārpus spēles) kampaņa par godu dzimšanas dienai jau finišēja. Par vienīgo konkurentu uzskatu t/c Spice tādēļ, ka diez vai kāds cits Linstow Center Management centrs ( Mols, Alfa, Dole, Origo) plānotu vērienīgu kampaņu tai pat laikā. Tad jau tā būtu iekšējā konkurence. Lai gan reklāma bija koncentrēta uz vienu dienu – 8. martu, taču tās biežais atkārtojums lika prātam atcerēties, ka jāaiziet apskatīties, kas jauns Galerijā Centrs. Tirdzniecības centra galvenais uzdevums ir izpildīts – pircēji ir pārkāpuši t/c slieksni. Pārējais jau ir ik katra veikala pārziņā. Tirdzniecības centrs var rādīt nomniekiem pircēju plūsmas ciparus, argumentējot, ka mārketinga nauda ir iztērēta lietderīgi, un pircējs uz centru ir atnācis. Un te ir koks ar diviem galiem – ja veikalam neiet labi tirdzniecības centrā, tas kā argumentu var minēt pircēju trūkumu t.i. plūsmas nenodrošināšanu, taču šie cipari no otras puses vēsta par veikala neizmantotām iespējām. Mazajam veikalniekam ir velti cerēt, ka, samaksājot, ne – mazo mārketinga naudu tirdzniecības centram, pašam vairs nekas nebūs jādara.
Manuprāt neizmantotās iespējas šādu lielo kampaņu ietvaros slēpjas veikalu un kafejnīcu cross marketing, īpašām mazām pateicībām par nozīmīgu pirkumu ( katram veikalam šī summa ir sava), kas rosinātu klientu atkal iegriezties, atlaižu kuponi kādām īpašām preču grupām, iepirkšanās dienām (veikala dzimšanas diena, mātes diena, lieldienas), svētku izloze ar sievišķīgām balvām. Tas varētu būt jebkas, kas liek klientam ne tikai iztērēt vairāk, bet baudīt prieku un pārsteigumu, tālāk stāstot par to citiem un saglabājot pozitīvas emocijas nākamajiem apmeklējumiem.
Nākamā mana pietura svētku meklējumos bija jaunatklātais kosmētikas veikals Disco Šķūņu ielā.
Ieejot nezināju, vai tā bija veikala pirmā darba diena, taču tas apmulsums, iestīvinājums, tāda nepabeigtības un telpas nepiepildījuma sajūta, kas tur valdīja, lika man tā domāt. Un pareizi vien bija, jo preses paziņojumi vēsta, ka 8. martā plkst. 12.00 durvis ver jauns kosmētikas veikals Disco, kurā klientēm tiks piedāvāts bez maksas izveidot grimu un nofotografēties pie profesionāla fotogrāfa Māra Kiseļova. Ne kāds piedāvāja, ne kāds uzrunāja. Un te parādās tipiskākā situācija – iztērējam laiku piedāvājuma sagatavošanai, līdzekļus komunikācijai, bet tad, kad pircējs ir ienācis veikalā ( tobrīd biju vienīgā), skatāmies uz viņu ar pārsteiguma pilnu sejas izteiksmi vai novēršamies, neuzrunājam un nedodam komunikācijā solīto. Man rodas sajūta, ka slavenais Repšes teiciens – kā var nesolīt, attiecas dažbrīd arī uz tirdzniecības uzņēmumiem. Un otra, manuprāt, ļoti būtiska lieta, ir veikala koncepcijas idejas nogādāšana patērētājam. Vairāk nekas kā disco mūzika neliecināja par formas apvienojumu ar saturu. Mani pārņēma sajūta, ka skaņa ir, bet bildes nav. Arī produkcijas sortiments man šķita dīvains – tāds Drogu & nedaudz Latvijā aizmirstu vai mazāk pārstāvēts kopums. Tā kā vislielāko uzmanību šajā atklāšanas dienā veikalā man pievērsa apsargs ( gods un slava – cītīgi sekoja, lai kaut ko neaizņemos), diez vai tur vēlreiz iegriezīšos, jo emociju nebija, stāsta nebija un preces līdzvērtīgas citu veikalu sortimentam.
Un visbeidzot gribu dalīties iespaidos par vēl vienu “izdevušos” mārketingu instrumentu pielietojumu Joker klubā. Uzņēmuma mājaslapa vēstīja, ka katrai Joker klubs apmeklētājai – sievietei īpašs pārsteigums 8. martā. Vai to var dēvēt par pārsteigumu, spriediet paši. Ienākot sporta kompleksā pie reģistratūras stāv apmulsis puisis baltā kreklā ar rozi rokās, neatceros, vai viņš mani pasveicināja, taču tam nepievēršot īpaši uzmanību, samaksāju kasē par ūdens relaksācijas centra apmeklējumu. Kad jau grasījos ņemt somas un doties uz ģērbtuvi, puisis kautrīgi sniedza man rozi un sacīja, ka tas esot no restorāna Greenhouse ( tas, ir krogs, kas tagad Iguanas vietā). Viss jau būtu labi, taču ko man darīt ar to nabaga rozi? Skapītī ielikt, kurā jau tā nesaiet ziemas drēbes, zābaki, sporta soma. Vai man būs prieks pēc 3 stundām izņemt no skapīša herbāriju? Nezinu, cik ilgi notika šī pārsteigumu akcija, taču jau ejot mājās ne vairs puiša, ne rožu – vien tukša vāze kā mieles pēc svinībām. Laikam visiem nepietika:( un Joker kluba mājas lapā solītais netika izpildīts. Vai roze ir pārsteigums, par kuru ir jāvēsta mājas lapas speciāli izveidotā banerī? Vai šī roze ir vērtība klienta acīs? Negribu apgalvot, ka nav, taču es gribētu šāda ideju autorus aicināt aizdomāties pāris soļu tālāk, vai šis vēlamais efekts nebūs kā defekts. Vai svētku sajūta veidojas tikai no banera mājas lapā un kautrīga zēna, ja nekur citur nebija neviena zieda, nevienas nojausmas, ka šodien ir svētki. Vai tiešām uzņēmumam tik dārgi maksātu “iznest” šo ideju līdz galam arī pārējā centrā, ienesot nelielus ziedu akcentus kā svētku vēstnešus. Man personīgi šķistu lielāka vērtība nevis roze, kas novīst manā skapītī, kamēr es baudu ūdens procedūras, bet glāze svaigi spiesta sulas, vai kafijas tase, vai kāds maģisks atspirdzinošs kokteilis minētajā restorānā. Tas ne tikai liktu ieiet un paskatīties jaunā restorāna piedāvājumu, bet, iespējams, arī rastos vēlme, ja jau esmu iegājusi šajā restorānā, baudīt tur maltīti. Viennozīmīgi ieguvējas būtu abas puses – restorāns, kuram dzēriens maksātu mazāk kā roze, plus vēl ievilināts klients, kas, labi apkalpots, varētu iegriezties atkal.
Summējot svētkos redzēto iezīmējas dažas galvenās lietas:
1) nespēja radīt pievienoto vērtību ar mārketinga instrumentiem;
2) nespēja realizēt kvalitatīvi ideju no A – Z;
3)nespēja dot reklāmā solīto.
Un noslēgumā - Nila Ušakova kunga sveiciens sievietēm 8. martā.
2010. gada sākumā Marketing Executives Networking group ( MENG) http://www.mengonline.com/visitors, kas apvieno mārketinga profesionāļus vismaz viceprezidentu līmenī ar gada ieņēmumiem vismaz 160 K$, ir apkopojusi būtiskākās tendences mārketingam 2010. gadam, aptaujājot ap 2000 nozares speciālistu. Šīs pētījums gada sākumā nebūt nav nejaušs, jo tad visi budžeti ir sastādīti, vadlīnijas noteiktas, atliek vien to izpilde. Kā arī man patīk šī pētījuma mērķauditorija – patiešām nopietnas klases speciālisti.
Galvenie atzinumi, kas būs aktuāls mārketingā 2010. gadā:
1. 72% resondentu norādīja, ka inovācijas būs tik pat svarīgas kā 2009. gadā, jo tā kā daudzos pasaules tirgos ir iestājusies recesija, tad vairāk izdomas ir jāpieliek, lai panāktu labus rezultātus.
2. Par Nr. 1 svarīgāko top mārketinga vadītāju lietu kļūst ROI ( return on investment) no mārketinga, atstājot klientu apmierinātību un klientu saglabāšanu attiecīgi otrajā un trešajā pozīcijā. Tātad aktuāla kļūst atdeve no katra ieguldītā $. Pārējais galvenais mārketinga instrumentu sadalījums izskatās šādi:
3. Globālā sasilšana un zaļais mārketings sāk zaudēt savas pozīcijas
4. Sociālo mēdiju nozīmes pieaugums, lai gan ētījumā, kas tika veikts 2008. gada nogalē, šie paši augsta līmeņa speciālisti atzina, ka viņi ir tikai iesācēju pozīcijās, un zin ļoti maz par sociālo mēdiju iespējām mārketingā. Kā redzams pēc gada situācija ir ļoti mainījusies un viņu apziņā sociālo mēdiju nozīme tiek vērtēta ļoti augstu, 70% ir iekļāvuši sociālos mēdijus savā mārketinga statēģijas realizācijas instrumentu sarakstā. Kā arī paredzētās darbības sociālo mēdiju jomā tiks veiktas ar iekšējiem resursiem, nevis algojot aģentūras. Taču gadījumos, kad pašiem pietrūks zināšanas sociālo mēdiju jomā, ir plānots izmantot sociālo mēdiju konsultantu nevis PR vai citu reklāmas aģentūru pakalpojumus.
5. Austrumeiropas potenciāls tiek vērtēts ļoti zemu, topā ir Ķīna un Indija
6. Ir mainījies paaudžu fokuss. 2010. gadā Boomers ( tie kam nedaudz virs 60) paaudze tiek uzskatīta par labāko, uz ko fokusēt mārketingu. Aiz tā ASV seko sievietes un spāniski runājošā auditorija.
7. Par 6% ir pieaudzis to respondentu skaits, kas plāno palielināt mārketinga pētījumus
Top mārketinga guru:
1. Seth Godin
2.Steve Jobs
3. Philip Kotler
Top grāmatas par mārketingu un uzņēmuma vadību:
1. Good to Great
2.Outlers
3. Blue Ocean Strategy
Sīkāk ar šī pētījuma saturu un datu salīdzinājumu ar 2008. un 2009. gadu var iepazīties šeit:
Tai brīdī, kad pasaule jau vārās sociālo mediju katlā, Latvijā vēl ir diezgan piesardzīga attieksme pret visai jauno un neizpētīto komunikācijas instrumentu. Galvenokārt twiterotāju rindu pirmos numurus aizņem sabiedrībā pazīstami mārketinga, PR un citu mediju pārstāvju vārdi. Šodien Twitter statistikas dati rāda, ka Latvijā visvairāk – t.i. 12 000 sekotāju ir mediju cilvēkam Rolandam Laķim. Salīdzinājumā, airBaltic 8702, Dailes teātrim 1045, Diena Ekonomika ir 605 sekotāji. Salīdzinājumam – Lady Gaga ir ap 3 miljoniem sekotāju, bet Dell outlet 1,5 miljoni. LV ir 12 000 Twitter lietotāju ( aktīvie esot ap 7000), taču 2009. gada nogalē ASV bija 18 miljoni Twitterotāju. Redzot šos datus ar tik ierobežotu cilvēku skaitu, kas lieto Twitter Latvijā, neviļus rodas doma, kad mēs modīsimies un šis kļūs par vienu no galvenajiem komunikācijas līdzekļiem sociāli aktīviem cilvēkiem. Iespējams, ka šodien jēdziens „sociāli aktīvs” vairs nav tas pats, kas pirms pāris gadiem. Ja tad sociāli aktīvais cilvēks varēja ar fizisku klātbūtni izrādīt savu sociālo aktivitāti, tad šodien iespējas daudziem ir sakoncentrējušās uz sociālo aktivitāti webā.
Dažas pēdējās dienas mani nodarbina doma, kas notiks ar tiem daudzajiem bezdarbnieku tūkstošiem, kad viņiem būs jāatgriežas darbā. Kādu iespaidu uz darbaspējīgu cilvēku atstās mēnešiem ilga sēdēšanā mājās, Draugos un TV pults masēšana. Cik ļoti tiks zaudētas zināšanas, iemaņas un darba ritma izjūta. Manuprāt, vienas no zālēm, lai samazinātu potenciālo plaisu starp darbinieku un mājās sēdētāju, ir sociālo mēdiju lietojums paša vajadzībām. Uzskatu, ka tas ir vieglākais veids, kā turēt roku uz pulsa, lai tai brīdī, kad būs ekonomikas augšupeja, būtu spējas ielēkt vilcienā un braukt kopā ar tiem, kam šī pārtraukuma nav bijis.
Es arī uzskatu, ka augstskolas pirmajā kursā, vismaz tuvākos gadus, ir jābūt obligātai iespējai apgūt sociālo mēdiju lietojumu. Ja atceramies, cik ilgs laiks bija neieciešams, lai Draugiem.lv ieņemtu portāla Nr. 1 vietu. Ja nemaldos, tad daži gadi. Tieši tāpat būs ar Twitter u.c. sociālo mediju portāliem. No vienas puses visam ir jānotiek dabiski, taču, manuprāt, ir daudz ieinteresētās puses, kas varētu gūt labumu no sociālo mediju straujākas izplatības.
Kā jau ikvienā nozarē ir pionieri un pirmatklājēji. Tāpat kā jebkurā mārketinga teorijā ir sadalījums potenciāliem produkta lietotājiem. Vienmēr būs eksperimentētāji, kas gatavi pamēģināt jebko jaunu. Tie, kas ātri pielāgojas, ir lielā masa un ir tie, kas vienmēr nogaidīs. Tieši tāpat ir ar mediju patērēšanu. Interneta mediji ir tāds pats produkts kā žurnāls vai kefīrs.
Lai arī Latvijā sociālo mediju lietojums vēl ir bērna autiņos, pasaulē veiktie pētījumi rāda galvenās tendences, ar kurām visdrīzākais pēc kāda laika sastapsimies arī mēs:
1) The Economist nesen ir veicis pētījumu par Twitter pielietojumu gan individuāli, gan biznesā. 17% no Lielbritānijas mazā biznesa lieto Twitter. Pat uz veikalu un pakalpojumu iestāžu durvīm ir zīme Follow me on Twitter. Pētījums arī vēsta, ka tādejādi uzņēmums ir ietaupījis aptuveni $8000 uz reklāmas izdevumiem, samazinot tēriņus tradicionālajos medijos.
2) Aptaujājot 1400 IT daļas vadītājus rekrutēšanas firma „Robert Half Technology” ir secinājusi, ka tikai 10% no viņiem dod pilnu pieeju darbiniekiem lietot sociālos medijus darba laikā. Uzņēmumu vadība domā, ka sociālo tīklu Facebook, Twitter utt. izmantošana veicina darbinieku nestrādāšanu, kā arī viņi uztraucas par uzņēmuma sensitīvo datu nopludināšanu.
3) Dažādu valstu interneta lietotāju aptauja ir parādījusi, cik vidēji valsts iedzīvotāji velta laiku sociālajiem tīkliem. Visilgāko laiku velta Austrālijas iedzīvotāji, bet vismazāko Japānas.
4) 300000 Twittera lietotāju aptauja parādīja, ka 10% lietotāju veido 90% Twitter saturu.
5) Facebook auditorija ir lielāka kā kebkura šobrīd iespējamā TV auditorija pasaulē.
6) Kompānija Intel uzskata, ka viņi ir ietaupījuši miljonus $ gadā vairs neizmantojot rekrutēšanas aģentūru pakalpojumus, bet gan darot to caur LinkedIn. Ietaupījums ir bijis ne tikai naudas izteiksmē, bet gan arī laika intervālā, kas bijis nepieciešams no amata izsludināšanas līdz pirmajai darba dienai.
7) CareerBuilder.com pētījums, aptaujājot 2700 augsta ranga amatpersonas liecina, ka 45% savus potenciālos kandidātus ir vērtējuši pēc viņu profiliem sociālajos tīklos.
Rebrandings ir viens no mārketinga instrumentiem, kas palīdz uzņēmumam risināt savas iekšējās un ārējās problēmas jeb izaicinājumus. Tā noteikti nav šī procesa oficiālā definīcija, taču mana izpratne gan. Mārketinga teorētiķiem var piekrist, ka tikai, nomainot krāsas un logo dizainu, uzņēmumā nekas neizmainīsies. Taču tas ir signāls klientam, ka kaut kādas pārmaiņas uzņēmumā notiek. Klientu piemānīt nevar, var radīt īslaicīgu apmānu. Tas, vai pārmaiņas ir patiesas, rādīs laiks. Parasti esmu sastapusies ar trīs veidu rebrendingiem:
1) Mēs slikti izskatāmies, iztērēsim nedaudz naudas, nomainot krāsas un izskatu, un viss būs OK – varēsim rullēt tālāk;
2) Uzņēmumā patiešām tiek mainīta mārketinga un komunikācijas politika, jo ir radusies dabiska vajadzība, jo vecā sistēma vairs nenes vajadzīgos augļus;
3) Viens uzņēmums ir nopircis citu, vai arī ir notikusi apvienošanās, kas nes sev līdzi vizuālās komunikācijas izmaiņas.
Taču vēl ir viena iespēja - visai neizmantota iespēja, kas varētu būt raksturīga mūsdienu ķibelēm. Un tas ir krīzes rebrandings. To es dēvētu par ārējo apstākļu spiestu zīmola jaunu definējumu. Tai brīdī, kad uzņēmums ir atzinis savu nespēju strādāt pēc ierastās shēmas, talkā varētu nākt zīmola paplašinājums/samazinājums/sašaurinājums utt. Kā tas izpaustos? Piemēram, uzņēmums ir ilgus gadus veidojis savu tēlu, sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumus, kas arī ir attiecīgi maksājuši. Taču šodien – ir skaidrs, ka, klientu plūsmai un ienākumiem samazinoties, augsto līmeni vairs noturēt nav iespējams. Lai neradītu klientos mieles sajūtu, ka, redz, pakalpojums ir saņemams ar atlaidi (un tas taču ir normāli), bet diemžēl nav gaidītā rezultāta, uzņēmums, saglabājot pamata komunikāciju, uzņēmuma krāsas un logo, bet izmainot nedaudz nosaukumu, sniedz skaidru ziņu, ka te var saņemt to pašu kvalitāti, tikai vienkāršākā iepakojumā. Dzīvē tas varētu izskatīties tā, ka, piemēram, frizētava vairs nelieto tik dārgus matu kopšanas līdzekļus, nepiedāvā smalku aromātisku kafiju un lūdz norēķināties tikai skaidrā naudā. No vienas puses klients zinās, ka izmanto tā paša uzņēmuma pakalpojumu ko iepriekš, tikai komforta līmenis ir nedaudz samazinājies, attiecīgi samazinoties cenai par pakalpojumu. Kā to nosaukt, tas jau ir kreatīvo domātāju uzdevums.
Šai krīzes pārvarēšanas shēmai ir viens pluss, tā kā krīzes nav mūžīgas, tad, pienākot labākiem laikiem, ir iespējas atkal atgriezties pie vecā nosaukuma un servisa līmeņa sniedzot klientiem skaidru pakalpojuma līmeņa definējumu.
Krīzes rebrendinga pielietojums dzīvē nav vienkāršs uzņēmuma vadītāja lēmums. It sevišķi Latvijā, jo mūsu valstij ir raksturīga klientu maldināšana savtīgos nolūkos. Šo metodi liek lietā vairums Latvijas ražojošie uzņēmi, kas pēc noteikumu atcelšanas, maldina klientus, samazinot preces svaru, bet turpinot lietot to pašu iepakojumu. Tikai atverot margarīna vai krējuma paku, var redzēt, ka tā ir pilna tikai par kādām 2/3 no iespējamā preces daudzuma. Tieši tāpat pirms kāda laika nāca aizliegums par krējumu saukt zemāka tauku satura izstrādājumu, kā tam vajadzētu būt. No vienas puses tas ir uzņēmuma mēģinājums izdzīvot krīzi saskaņā ar savu izpratni, taču gudrākie un acīgākie klienti šādu maldināšanu var ņemt ļaunā. Bet - diemžēl tā ir mūsu valsts biznesa sastāvdaļa.
Precisely define your ideal customer and develop an in-depth understanding of the problems they face and the solutions they seek. You cannot hope to market and sell to an ill-defined and poorly understood group of prospects. This is critical even to the behemoth, Wal-Mart. They can tell you that their ideal customer is the person who lives paycheck to paycheck. Their current tagline, “Save Money. Live Better,” carefully reflects their understanding of the frugality and aspirational character of their customers. I think it’s much more powerful than its 19-year-old predecessor, “Always low prices.” As a small-business owner, you have even less margin for error than Wal-Mart and certainly must be at least as precise in your understanding of your target buyers.
Determine how your company can solve those problems and provide those solutions.Stop defining the value of your products and services as a big set of features–or even a vaguely defined set of benefits. The beauty of your benefits is strictly in the mind of the beholder. Therefore, you must determine what problems you will solve and how you will solve them. That’s what genuine customer benefits are all about: the positive outcomes that your prospects can envision as a result of working with you and your company.
Establish as a primary content marketing goal to become a trusted source of information for your target buyers. Trust is the all important element that can transform prospects who were initially skeptical into long-term customers who have faith that you can and will deliver results for them time after time. That trust begins when you provide content that is relevant and meaningful for your target customers in that context of solving their problems.
Develop an online presence that is increasingly rich with relevant content with each passing week. This means that, although you will need the timeless content typical of a standard website, you must absolutely have the more timely content typical of a blog. Moreover, your content and your company will become more valuable over time as you keep adding critical mass of information online. For a small business, building a blog-powered website is the surest way to fulfill this component of your content marketing strategy.
Take on the role of traditional media in the minds of your customers by thinking like a publisher. Imagine, for a moment, that you are your target customer’s favorite magazine or newspaper. Thus, when you create and publish content that is vital to your customer, present it just as compellingly and accessibly as savvy publishers do. This is easier to say that it is to do. Therefore, you may need to get help from professional writers or journalists who know how to tell great stories to a well defined target set of readers–or in your case, buyers. In fact, I am beginning to believe that one of the most significant future marketing expenditures will be contracting with talented writers who can translate your knowledge into accessible and compelling content.
Make it easy for your customers to transition from learning from you to actually buying from you. In other words, you must provide complete and easily accessible online product, company, and contact information. First, you teach your customers what they are desperate to know and then you make it incredibly easy for them to buy. Put yourself in the customer role for a moment and look at your website objectively. Would you find it easy to buy from you? If not, begin by adding whatever product and service content is missing. Then, refine your structure so that the path from interested prospect to committed customer is simple and straightforward.
Content marketing kā termins Latvijā vēl netiek bieži lietots. Tādeļ izziņai – content jeb satura mārketings apvieno tos mārketinga formātus, kas sniedz vērtīgu un atbilstošu informāciju patērētājam , lai piesaistītu to uzmanību, veicinot lojalitāti zīmolam labāk kā ar tradicionālām metodēm. Zem šī formāta ir ietverti sociālie tīkli, blogi, tiešās e – vēstules, case studies, mikrosaiti, dažādu CRM metožu izmantošana klientu privātai uzrunāšanai, atbilstoši viņa vēlmēm ( izmantojot info par viņa iepriekšējiem pirkumiem) utt.
Junta 42 ( uzņēmums, kas uzskata sevi par content marketing ekspertiem un veicinātājiem) ir veikusi aptauju, apzinot 250 online marketinga speciālistus ASV no dažāda izmēra uzņēmumiem par viņu mārketinga budžeta plānotajām izdevumu proporcijām 2010. gadā. Rezultāti liecina, ka vidēji content marketing ir plānots tērēt aptuveni 33% no kopējā mārketinga budžeta. Mazākie uzņēmumi ( līdz 99 nodarbinātajiem) plāno tērēt pat 40% no budžeta tieši šim formātam. Pētījums norāda, ka mazākie uzņēmumi tērēs 2x vairāk naudas content marketing 2010. gadā nekā iepriekš. Un tas ir pašsaprotami, jo šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem vairs nav moderni, kā arī tā ir neefektīva līdzekļu izmantošana .
Lai arī Latvijā mēdiji šobrīd tikai sāk runāt, ka priekšvēlēšanu viens no eksponēšanās laukumiem potenciālajiem deputātiem būs sociālie tīkli, un to, ka Obamas ofiss ir izsludinājis profesionāla twiterotāja pieņemšanu darbā, tikmēr ASV aptauja norāda, ka 72% uzņēmumi izmanto sociālos tīklus un 63% blogus kā daļu no savas mārketinga stratēģijas.
Augstāk minētais pētījums norāda „vēja” virzienu, kurā turpmāk virzīsies komunikācija arī Latvijā. 2007. gads ASV bija tas laiks, kad radās mārketinga uzņēmumi, kas sāka specializēties un attīstīt tieši šo jomu. Šodien tas jau ir „liels pīrāgs” ar uzkrātām zināšanām un praksi, ko mēs, labi izpētot, varam likt lietā. Arī Latbijas valsts internetizācija ir pierādījusi, ka tā sociāli aktīvā daļa, kam ir pirktspēja ( lai arī uz brīdi tā ir apstājusies vai mazinājusies) būtisku daļu info par interesējošo lietu produktu/pakalpojumu/politisko idejuJ rod tiešsaistes tīklos. Daži klikšķi internetā, un man ir informācija, atsauces, komentāri par vēlamo tēmu. Šobrīd, manuprāt, draugu viedoklis jau ir novirzījies tālāk prioritāšu ziņā, kam vaicāt par interesējošo lietu. Vispirms ir Google. Līdz ar to – uzņēmuma prioritātei ir jābūt tās vizītkartei webā, sākot jau ar mājas lapas izskatu, atbilstību mūsdienām un tiešām tam, ko tā sola un ir spējīga darīt, līdz pat informācijai un komentāriem PAR šo uzņēmuma interneta tīmekļa lapās. Tas ir nedārgs veids, kā sasniegt savu klientu, netērējot daudz.
Šis video ir tapis 2009. gada 7. decembrī, kad vienlaikus visā pasaulē Starbucks aicināja visus dziedāt vienu dziesmu, lai pievērstu uzmanību AIDS problēmai Āfrikā.
Starbucks ir mans mīļākais kafejnīcu tīkls pasaulē. Ņujorka, Londona, Berlīne vai jebkāda cita vieta pasaulē. Es nekad neaizbraucu prom no vietas, kur ir Starbucks bez izbaudītas atmosfēras un kafijas tases.
Tas ir arī ļoti interesants biznesa stāsts ar tā veiksmes un neveiksmju gadiem. Kādreiz man Starbucks associējās ar dzērienu, ko paņem pa ceļam uz darbu Londonas biroja klerks, vai arī tā ir vieta, kur Ņujorkas tūristam atvilkt elpu. Starp citu, mani novērojumi Amerikā bija tādi, ka, jo tālāk no NYC, jo sliktāka kafija. Un Starbucks ir saliņa jebkurā ASV vietā, kur vienmēr ir fantastiska kafija.
Redzot šos video, man ir jādomā, ka Starbucks ir sācis uzrunāt gados krietni jaunāku auditoriju.
Nedaudz ar Valentīndienas un mīlestības piesitienu
Katru gadu 31.... nē,neejam pirtī, bet katru reizi,kad kāds Liels vīrs pie mums atbrauc,tauta pukst par auto ar sirēnām,bloķētām stāvvietām 2 hours ago
@AndraNeiburga Gruzijā latvieši ir īpašā godā. Arī mēs varam izrādīt godu un cieņu tās valsts prezidentam, kurā mūs mīl. 1 day ago
lasītāju viedoklis