Sociālie mediji ir modes lieta, bet nav brīnumlīdzeklis, palīdz pacietīgajiem

Runāt par sociālajiem medijiem šodien ir moderni.  Pasaule reāli cepās par šo jautājumu. Arī Latvijā kopš #knl 19. maija raidījuma, iespējams, daudzi ir neizpratnē, kas ir tas Twitteris. Labi bija joki pēc raidījuma, ka vēlēšanās uzvarēs Twitera partija. Līdzīgi kā kādreiz mēs smīkņājām par latviešiem, kas runāja ar amerikāņu akcentu, jo tas bija Cool, tad šodien šajā virtuvē esošie ( tā diezgan nelielā saujiņa) var tā daudz maz objektīvi izvērtēt, vai patiešām sociālajos medijos ir tāds spēks, vai arī runāšana par sociālajiem medijiem un par to, ka man ir blogs, arī ir kļuvusi par modes lietu.

Blogošana ir modes lieta

Tas, ka blogot ir modē,  apliecina “Pastaigas” jūnija numurs, kurā tiek intervētas meitenes, kas blogo. Pastaiga taču nerakstīs par to, kas nav Cool un soli priekšā pārējiem:).

Blogeri ir interesanti sabiedrībai

Par to liecināja #SZF rīkotā diskusija par blogošanu aprīļa beigās, kura bija patiešām plaši apmeklēta. LU sociāl0 zinātņu fakultātes goda auditorija bija pilna gan pirmajā stāvā, gan arī bija balkonā sēdošie. Un kur nu vēl pārējie, kas nebija klātienē, bet vēroja diskusiju tiešraidē. Par interesi liecināja arī twītu un atsauksmju rakstu daudzums internetā. Tikai salīdzināšanai – uz nākamo SZF diskusiju par medijiem bija sanākusi labi, ja viena trešdaļa  no blogeru diskusijas klausītājiem. Arī atsauksmes bija gana maz, neraugoties uz interesanto un sabiedrībā pazīstamo diskutētāju buķeti.

Sociālie mediji domāti pacietīgajiem

Tas, ka latvieši ir kapu un mazdārziņu tauta, vairs nav jāpierāda. Šodien, manuprāt, blogi aizņem to smadzeņu daļu, ko pērnais latvietis izmantoja domām par sēšanu, stādīšanu, ravēšanu, mēslošanu un ražas vākšanu. Lai uzturētu interesi par sevi, savu zīmolu ir jābūt pacietīgam un cītīgam, jo sociālajos tīklos viss nemaz tik ātri nenotiek ( atskaitot ķēdes vēstules par X – mas tirdziņu Daugavas sporta namā).  Uzņēmumam, izveidojot, Twitter kontu paiet laiks, kamēr tam rodas gana daudz sekotāji.  Un tie nerodas tāpat vien. Ir jārada saturs, kas ir interesants auditorijai, kā arī šis konts ir jāuztur. Nepietiks ar to, ka dažus mēnešus uzņēmums pastrādās, saaudzēs sev sekotājus, un tad atlaidīs no darba komunikācijas veidotāju, sakot, ka nu viss ir izdarīts – paldies. Tad tikai viss sāksies.

Tieši tāpat ir ar blogiem. No sākuma, varbūt, daži autori raksta sava prieka pēc, taču pēc kāda laika to jau pieprasa auditorija. Filma Julie un Julia to spilgti parādīja,  kā strādā kulinārijas blogi.

Ja vien mēs neesam Lady Gaga vai Parisa Hiltone, lai gūtu rezultātu sociālajos tīklos, ir ļoti jāstrādā.  Lai gan, domāju, ka arī Lady Gaga ir tāds business projekts, ka tik turies. Patiesībā, tā ir sava veida mācību grāmata, kā uzturēt interesi un komunikāciju, lai pasaule kādu laiku patērētu šo produktu.

Sociālie mediji kā maza uzņēmuma komunikācijas instruments

Dažkārt bizness rodas no tā, ka sākam cept draugiem kūkas, bet pēc tam atveram beķereju, vai arī līdzīgi kā Bilam Geitsam patika programmēt, un viņš būdams īstajā laikā un vietā, kopā ar draugiem varēja uzsākt jaunu biznesu. Sociālie mediji darbojas tieši pēc tāda paša principa, tikai draugu vietā ir cilvēki ar līdzīgām interesēm, kas lasa kāda cilvēka vai uzņēmuma radītu virtuālo saturu.

Domāju, ka šis instruments būtu noderīgs tiem, kuru mazais bizness prasa regulāru komunikāciju un  tēla veidošanu. Šobrīd man nāk prātā divi labi piemēri, kas ir Bārs taka un TurKebab. Prasmīgi veidota mazā biznesa komunikācija, kurai tieši nespīd cauri pārdošanas un komercijas pieskaņa.

Taču, ja Twitter konts sludina tikai atlaides, tad tad jau ir cita, proti, sludinājuma dēļa funkcija.

Sociālie mediji nelīdz lielajiem un  garlaicīgajiem monstriem

Grūti man iedomāties, kā komunikāciju sociālajos tīklos varētu uzturēt veļas pulveris vai košļenes. Tā ir sadaļa, kurai ir jāpaliek pie borējošiem vienvirziena ziņojumiem, kur atgriezeniskā saite nav vajadzīga. Un, ja tā padomā, ko gan, piemēram Procter & Gamble pārstāvniecība varētu darīt ar manu viedokli par produkta īpašībām.  Laikam jau neko! FMCG sektoram būs vien jāpaliek pie klasiskā mārketinga.

Vēl gribu atzīmēt vienu aspektu, kāpēc lielajiem monstriem nederēs sociālais mārketings. Iedomāsimies Samsungu, kas ir globāla kompānija, kuras vadībā ir korejieši, kuriem ir pilnīgi cita kultūras un vērtību izpratne. Lai gan mārketinga lokālās lietas veic vietējie, tomēr parādes komandieris ir korejietis , kuram ir visai tāla mūsu uztvere. Nekad neaizmirsīšu, kad, rīkojot Samsung Baltijas biroja atklāšanas svinības Melngalvju namā, tā brīža galvenais par Baltijas kūrēšanu atbildīgais korejietis lika Melngalvju nama greznajā zālē novilkt Samsung baneri un tieši to pašu izdarīt uz Melngalvju nama greznās fasādes.  Līdz ar to šī disonanse automātiski izslēdz kvalitatīvas, vietējam tirgum saprotamas un lietderīgas komunikācijas saiknes uzturēšanas iespējas. Korejietis nemaksās par to, ko nesaprot.

Sociālie mediji kā integrētās mārketinga komunikācijas sastāvdaļa

IMK ir saldais ēdiens reklāmas aģentūrām. Padodiet tik zīmolu, mēs izdomāsim, kā iztērēt Jūsu naudu:). Nav svarīgi, vai tā politiskā partija pirms vēlēšanām, vai piena produkts.  Sociālais medijs kā kampaņas sastāvdaļa. Hmm, kampaņas nāk un iet, taču, kas notiks ar kampaņas laikam radīto komunikācijas instrumentu – web lapa tiks slēgta ( varoni.lv), Twitter konts izmiris, bet Draugiem sadaļa iekonservējusies. Diemžēl tā varētu būt viena no tipiskākām mārketinga kļūdām – radīt un tad pamest, jo vairs nevar uzturēt.  Taču ir arī noteikti labi piemēri, varbūt kāds var padalīties pieredzē.

Gudrie uzņēmuma vadītāji

Latvijas augstskolas ik gadus gan uzņem, gan izlaiž tautās simtiem sabiedrisko attiecību, mārketinga, reklāmas un visu citu komunikācijas veidu speciālistus. Ir skaidrs, ka labi, ja 10% no tiem strādās tieši tajā specialitātē. Taču daļa no šiem absolventiem ir uzņēmuma vadītāji, vai kāda maza biznesa īpašnieki. Un labi vien ir, ka viņiem ir sabiedrisko attiecību diploms kabatā, jo ir cerība, ka šajos 2,5 vai 4 gados ir ielikta izpratne par komunikācijas nozīmību sabiedrībā. Es ceru, ka šie cilvēki izpratīs, ja pašiem nav pietiekamu zināšanu vai talantu,  tad ir jāpieaicina sociālo mediju lietpratējs, lai viņa mazajam biznesam palīdzētu kļūt pozitīvi atpazīstamam, izmantojot sociālo mediju iespējas.

Taču ir otra skumjākā daļa, ka komunikācijas nozīmību uzskata par muļķībām un nekam nevajadzīgu naudas tērēšanu. Tikko lasīju kāda studenta bakalaura darbu, kurā ir pētījums par celtniecības uzņēmumu vadītāju attieksmi pret sabiedriskajām attiecībām. Secinājumi bija gaužām bēdīgi, jo vecās un vecākās paaudzes augsta līmeņa celtniecības uzņēmumu vadītāji neredz nekādu jēgu algot komunikācijas speciālistus. Laikam jau sava daļa taisnības tajā visā ir, jo darījumu slēgšanai tiek izmantotas pavisam citas metodes, kur uzņēmuma reputācijai, produktam un tēlam ir maznozīmīga loma. Taču, kā jebkurš pētījums, tā nav absolūtā patiesība, bet norāda uz tendenci sabiedrībā.

Kas ir sociālā medija patērētājs?

Pēdējā laikā mani aizvien vairāk nodarbina jautājums, kas ir sociālā medija Latvijā ( ārpus Draugiem.lv) patērētājs. Izmantošu dienesta stāvokli un padalīšos informācijā par fantastiski apjomīgu studenta pētījumu par vidusskolēniem, un viņu mediju patērēšanu. Secinājums ir viens – vidusskolēns nav sociālā medija mērķauditorija.  Otrs, man secinājums, kas ir radies pašai,  labojot studentu darbus, arī vidējais students neinteresējas par jaunajiem medijiem. Atslēga, manuprāt slēpjas apstāklī, ka grāmatas par šo tēmu ir jālasa angļu valodā, kas jau ir sarežģīti. Tikai kāds 1% savos studiju darbos tiek tālāk par alternatīvā mārketinga definīciju un uzskaitījumu. Neraksta, par to, par ko nezin, vai neizprot. Kam vēl, ja ne studentiem būtu jāķer viss jaunais un progresīvais?

Pēcvārda vietā

Man ir ļoti interesanti sekot, kā attīstās šīs sfēra. Un vēl interesantāk ir saprast, kas ir patiesā, nevis modes mērķauditorija. Kādu laiku briestu pētījumam par šo jautājumu. Varbūt vēl  kādam ir līdzīgas intereses, tad  dodiet ziņu!

Izprast sociālo mediju lietošanas nepieciešamību

Tai brīdī, kad pasaule jau vārās sociālo mediju katlā, Latvijā vēl  ir diezgan piesardzīga attieksme pret visai jauno un neizpētīto komunikācijas instrumentu. Galvenokārt twiterotāju rindu pirmos numurus aizņem sabiedrībā pazīstami mārketinga, PR  un citu mediju pārstāvju vārdi. Šodien Twitter statistikas dati rāda, ka Latvijā visvairāk –  t.i. 12 000 sekotāju ir mediju cilvēkam Rolandam Laķim. Salīdzinājumā, airBaltic 8702, Dailes teātrim 1045, Diena Ekonomika ir 605 sekotāji. Salīdzinājumam –  Lady Gaga ir ap 3 miljoniem sekotāju, bet Dell outlet 1,5 miljoni.  LV ir 12 000 Twitter lietotāju ( aktīvie esot ap 7000), taču 2009. gada nogalē ASV bija 18 miljoni Twitterotāju. Redzot šos datus ar tik ierobežotu cilvēku skaitu, kas lieto Twitter Latvijā, neviļus rodas doma, kad mēs modīsimies un šis kļūs par vienu no galvenajiem komunikācijas līdzekļiem sociāli aktīviem cilvēkiem. Iespējams, ka šodien jēdziens „sociāli aktīvs” vairs nav tas pats, kas pirms pāris gadiem. Ja tad sociāli aktīvais cilvēks varēja ar fizisku klātbūtni izrādīt savu sociālo aktivitāti, tad šodien iespējas daudziem ir sakoncentrējušās uz sociālo aktivitāti webā.

Dažas pēdējās dienas mani nodarbina doma, kas notiks ar tiem daudzajiem bezdarbnieku tūkstošiem, kad viņiem būs jāatgriežas darbā.  Kādu iespaidu uz darbaspējīgu cilvēku atstās mēnešiem ilga sēdēšanā mājās, Draugos un TV pults masēšana. Cik ļoti tiks zaudētas zināšanas, iemaņas un darba ritma izjūta.  Manuprāt, vienas no zālēm, lai samazinātu potenciālo plaisu starp darbinieku un mājās sēdētāju, ir sociālo mēdiju lietojums paša vajadzībām.   Uzskatu, ka tas ir vieglākais veids, kā turēt roku uz pulsa, lai tai brīdī, kad būs ekonomikas augšupeja, būtu spējas ielēkt vilcienā un braukt kopā ar tiem, kam šī pārtraukuma nav bijis.

Es arī uzskatu, ka augstskolas pirmajā kursā, vismaz tuvākos gadus, ir jābūt obligātai iespējai apgūt sociālo mēdiju lietojumu. Ja atceramies, cik ilgs laiks bija neieciešams, lai Draugiem.lv ieņemtu portāla Nr. 1 vietu. Ja nemaldos, tad daži gadi. Tieši tāpat būs ar Twitter u.c.  sociālo mediju portāliem. No vienas puses visam ir jānotiek dabiski, taču, manuprāt, ir daudz ieinteresētās puses, kas varētu gūt labumu no sociālo mediju straujākas izplatības.

Kā jau ikvienā nozarē ir pionieri un pirmatklājēji. Tāpat kā jebkurā mārketinga teorijā ir sadalījums potenciāliem produkta lietotājiem. Vienmēr būs eksperimentētāji, kas gatavi pamēģināt jebko jaunu. Tie, kas ātri pielāgojas, ir lielā masa un ir tie, kas vienmēr nogaidīs. Tieši tāpat ir ar mediju patērēšanu. Interneta mediji ir tāds pats produkts kā žurnāls vai kefīrs.

Lai arī Latvijā sociālo mediju lietojums vēl ir bērna autiņos, pasaulē veiktie pētījumi rāda galvenās tendences, ar kurām visdrīzākais pēc kāda laika sastapsimies arī mēs:

1)      The Economist nesen ir veicis pētījumu par Twitter pielietojumu gan individuāli, gan biznesā. 17% no Lielbritānijas mazā biznesa lieto Twitter. Pat uz veikalu un pakalpojumu iestāžu durvīm ir zīme Follow me on Twitter. Pētījums arī vēsta, ka tādejādi uzņēmums ir ietaupījis aptuveni $8000 uz reklāmas izdevumiem, samazinot tēriņus tradicionālajos medijos.

2)      Aptaujājot 1400 IT daļas vadītājus rekrutēšanas firma „Robert Half Technology” ir secinājusi, ka tikai 10% no viņiem dod pilnu pieeju darbiniekiem lietot sociālos medijus darba laikā. Uzņēmumu vadība domā, ka sociālo tīklu Facebook, Twitter utt. izmantošana veicina darbinieku nestrādāšanu, kā arī viņi uztraucas par uzņēmuma sensitīvo datu nopludināšanu.

3)      Dažādu valstu interneta lietotāju aptauja ir parādījusi, cik vidēji valsts iedzīvotāji velta laiku sociālajiem tīkliem. Visilgāko laiku velta Austrālijas iedzīvotāji, bet vismazāko Japānas.

4)      300000 Twittera lietotāju aptauja parādīja, ka 10% lietotāju veido 90% Twitter saturu.

5)      Facebook auditorija ir lielāka kā kebkura šobrīd iespējamā TV auditorija pasaulē.

6)      Kompānija Intel uzskata, ka viņi ir ietaupījuši miljonus $ gadā vairs neizmantojot rekrutēšanas aģentūru pakalpojumus, bet gan darot to caur LinkedIn. Ietaupījums ir bijis ne tikai naudas izteiksmē, bet gan arī laika intervālā, kas bijis nepieciešams no amata izsludināšanas līdz pirmajai darba dienai.

7)      CareerBuilder.com pētījums, aptaujājot 2700 augsta ranga amatpersonas liecina, ka 45% savus potenciālos kandidātus ir vērtējuši pēc viņu profiliem sociālajos tīklos.

Sociālo mēdiju izmantošanas iespējas. Victoria’s Secret Pink kolekcija

Victoria’s Secret ir zīmols, kura izstrādājumus dāvanā labprāt saņemtu jebkura sieviete. Neesmu dzirdējusi nevienu, kas ir izmēģinājusi Victoria izstrādājumus, teiktu, ka vairs tos nenēsās. Tieši otrādi – roka stiepjas nospiest pogu “pirkt”, lai iegūtu nākošo kāroto lietu. Un to arī izmanto komunikāciju speciālisti, lai savus izstrādājumu draugus paturētu redzeslokā, izmantojot sociālos mēdijus.

Īpašu uzmanību uzrunai caur sociālajiem tīkliem Victoria  pievērš savai Pink līnijai, kas ir domāta gados jaunākiem pircējiem. Šai komunikācijai ir radīta atsevišķa weblapa http://www.vspink.com/index.jsp, kurā, piereģistrējoties, var kļūt par PINK NATION biedru un iekļūt tajās lapās, kuras ir atvērtas tikai biedriem. Acīmredzot šis zīmols zina savas mērķauditorijas demogrāfiskos datus, tādēļ visdrīzākais tas “audzē” jauno paaudzi Victoria’s Secret izstrādājumiem, uzsākot ar viņiem komunikāciju jau tīņu vecumā.

Lai arī es neesmu tiešā šīs weblapas mērķauditorija, taču, to izstaigājot, man rodas sajūta, ka ir radīts tāds kā reāli virtuāls klubs, kurā, es kā biedrs, varu gan iepazīties ar piedāvājumu, gan izdrukāt savu ielūgumu svētdienas nakts iepirkšanās, kas domāta tikai klubiņa biedriem. Un kur nu vēl dažādās atlaižu iespējas un iespēja saņemt savu pirkumu bez piegādes maksas gandrīz miljonam biedru.

Un tagad sekos pati interesantākā iezīme, kas veicina lapas apmeklētību. Tā ir tiešā saikne ar koledžām. Lapā ir atrodama ASV karte, kurā atzīmētas koledžas, kurās meitenes ir kļuvušas par PINK zīmola nesējām (pārstāvēm), kuru pienākums ir  informēt ikvienu par to, kas jauns PINK. Ikvienam ir iespēja nominēt arī savu skolu, lai tā kļūtu par PINK koledžu kolekcijas daļu. To, kura koledža uzvarēs, nosaka balsojums. Balsojumam var sekot PINK mājaslapā. Šajā majaslapā ir iespējams iegūt arī koledžas emblēmu wallpaper formātā. To skolu vārdi, kas ir saņēmušas visvairāk balsu, tiek drukāti uz PINK kolekcijas drēbēm, tādejādi veicinot skolas pārstāvju lojalitāti gan zīmolam, gan skolai. Un kā rāda dažādas amerikāņu filmas un seriāli, viņu lojalitātes līmenis skolai ir ļoti augsts. Jo prestižāka skola, jo augstāka lojalitāte.

Savu reģistrāciju PINK var veikt arī caur Facebook profilu, kļūstot par PINK fanu. Var arī kļūt par sekotāju Twitter un draudzējies ar PINK caur savu mobilo tālruni.

Summējot, vēlos vēlreiz piezīmēt, kādi instrumenti komunikācijai ar patērētāju tiek izmantoti:

1) īpaša web lapa;

2) saikne un fanu pulki Facebook, Twitter, Mobile;

3) koledžas ( balsojums – lapas apmeklētība) – lojalitātes veidošana;

4) koledžu pārstāves kā komunikatori;

5) dažādi cenu un īpašie piegādes piedāvājumi;

6) vispārējs buzz ap modeļiem/iezīmēm/iepirkšanos;

7) īpašas iepirkšanās tikai kluba biedriem.

Seši soļi Content marketing stratēģijas veidošanai

1. Precisely define your ideal customer and develop an in-depth understanding of the problems they face and the solutions they seek. You cannot hope to market and sell to an ill-defined and poorly understood group of prospects. This is critical even to the behemoth, Wal-Mart. They can tell you that their ideal customer is the person who lives paycheck to paycheck. Their current tagline, “Save Money. Live Better,” carefully reflects their understanding of the frugality and aspirational character of their customers. I think it’s much more powerful than its 19-year-old predecessor, “Always low prices.” As a small-business owner, you have even less margin for error than Wal-Mart and certainly must be at least as precise in your understanding of your target buyers.
2. Determine how your company can solve those problems and provide those solutions.Stop defining the value of your products and services as a big set of features–or even a vaguely defined set of benefits. The beauty of your benefits is strictly in the mind of the beholder. Therefore, you must determine what problems you will solve and how you will solve them. That’s what genuine customer benefits are all about: the positive outcomes that your prospects can envision as a result of working with you and your company.
3. Establish as a primary content marketing goal to become a trusted source of information for your target buyers. Trust is the all important element that can transform prospects who were initially skeptical into long-term customers who have faith that you can and will deliver results for them time after time. That trust begins when you provide content that is relevant and meaningful for your target customers in that context of solving their problems.
4. Develop an online presence that is increasingly rich with relevant content with each passing week. This means that, although you will need the timeless content typical of a standard website, you must absolutely have the more timely content typical of a blog. Moreover, your content and your company will become more valuable over time as you keep adding critical mass of information online. For a small business, building a blog-powered website is the surest way to fulfill this component of your content marketing strategy.
5. Take on the role of traditional media in the minds of your customers by thinking like a publisher. Imagine, for a moment, that you are your target customer’s favorite magazine or newspaper. Thus, when you create and publish content that is vital to your customer, present it just as compellingly and accessibly as savvy publishers do. This is easier to say that it is to do. Therefore, you may need to get help from professional writers or journalists who know how to tell great stories to a well defined target set of readers–or in your case, buyers. In fact, I am beginning to believe that one of the most significant future marketing expenditures will be contracting with talented writers who can translate your knowledge into accessible and compelling content.
6. Make it easy for your customers to transition from learning from you to actually buying from you. In other words, you must provide complete and easily accessible online product, company, and contact information. First, you teach your customers what they are desperate to know and then you make it incredibly easy for them to buy. Put yourself in the customer role for a moment and look at your website objectively. Would you find it easy to buy from you? If not, begin by adding whatever product and service content is missing. Then, refine your structure so that the path from interested prospect to committed customer is simple and straightforward.

Avots: Newt Barrett, http://contentmarketingtoday.com

Content marketing bums tuvojas

Content marketing kā termins Latvijā vēl netiek bieži lietots. Tādeļ izziņai – content jeb satura mārketings apvieno tos mārketinga formātus, kas sniedz vērtīgu un atbilstošu informāciju patērētājam , lai piesaistītu to uzmanību, veicinot lojalitāti zīmolam labāk kā ar tradicionālām metodēm. Zem šī formāta ir ietverti sociālie tīkli, blogi, tiešās e – vēstules,  case studies, mikrosaiti, dažādu CRM metožu izmantošana klientu privātai uzrunāšanai, atbilstoši viņa vēlmēm ( izmantojot info par viņa iepriekšējiem pirkumiem) utt.

Junta 42 ( uzņēmums, kas uzskata sevi par content marketing ekspertiem un veicinātājiem) ir veikusi aptauju, apzinot 250 online marketinga speciālistus ASV no dažāda izmēra uzņēmumiem par viņu mārketinga budžeta plānotajām izdevumu proporcijām 2010. gadā. Rezultāti liecina, ka vidēji  content marketing ir plānots tērēt aptuveni 33% no kopējā mārketinga budžeta. Mazākie uzņēmumi ( līdz 99 nodarbinātajiem) plāno tērēt pat 40% no budžeta tieši šim formātam. Pētījums norāda, ka mazākie uzņēmumi  tērēs 2x vairāk naudas content marketing 2010. gadā nekā iepriekš. Un tas ir pašsaprotami, jo šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem vairs nav moderni, kā arī tā ir neefektīva līdzekļu izmantošana .

Lai arī Latvijā mēdiji šobrīd tikai sāk runāt, ka priekšvēlēšanu viens no eksponēšanās laukumiem potenciālajiem deputātiem būs sociālie tīkli, un to, ka Obamas ofiss ir izsludinājis profesionāla twiterotāja pieņemšanu darbā, tikmēr ASV aptauja norāda, ka 72% uzņēmumi izmanto sociālos tīklus un 63% blogus kā daļu no savas mārketinga stratēģijas.

Visi pētījuma dati atrodami šeit:

http://www.junta42.com/media/38066/content-marketing-spending-2010-results-junta42.pdf

Augstāk minētais pētījums norāda „vēja” virzienu, kurā turpmāk virzīsies komunikācija arī Latvijā. 2007. gads ASV bija tas laiks, kad radās mārketinga uzņēmumi, kas sāka specializēties un attīstīt tieši šo jomu. Šodien tas jau ir „liels pīrāgs” ar uzkrātām zināšanām  un praksi, ko mēs, labi izpētot, varam likt lietā. Arī Latbijas valsts internetizācija ir pierādījusi, ka tā sociāli aktīvā daļa, kam ir pirktspēja ( lai arī uz brīdi tā ir apstājusies vai mazinājusies) būtisku daļu info par interesējošo lietu produktu/pakalpojumu/politisko idejuJ rod tiešsaistes tīklos. Daži klikšķi internetā, un man ir informācija, atsauces, komentāri par vēlamo tēmu. Šobrīd, manuprāt, draugu viedoklis jau ir novirzījies tālāk prioritāšu ziņā, kam vaicāt par interesējošo lietu. Vispirms ir Google. Līdz ar to – uzņēmuma prioritātei ir jābūt tās vizītkartei webā, sākot jau ar mājas lapas izskatu, atbilstību mūsdienām un tiešām tam, ko tā sola un ir spējīga darīt, līdz pat informācijai un komentāriem PAR šo uzņēmuma interneta tīmekļa lapās. Tas ir nedārgs veids, kā sasniegt savu klientu, netērējot daudz.