Satura veidošanas instrumenti pasākumu organizētājiem

Vēlos padalīties ar kādu, manuprāt, vērtīgu shēmu, kas varētu noderēt, rīkojot dažādus pasākumus. Nav svarīgi, vai tas ir mūzikas festivāls, vai konference, kas ir jāpārdod. Shēma labi iezīmē tos instrumentus un kanālus, kas palīdzēs  pārraidīt informāciju.

Golden Hammer uzvarētāji

Par Golden Hammer 2010 uzvarētājiem var lasīt un video apskatīt šeit

Nike ar Ambush mārketingu pārspēj futbola čempionāta oficiālo sponsoru Adidas

Šī nav pirmā reize, kad Nike nebūdams kādu sacensību oficiālais sponsors “norauj visu banku.” Tā arī ir noticis šogad futbolā. Nielsen veiktā analīze liecina, ka Nike buzz angliski runājošos sociālajos tīklos, blogos, ziņojuma dēļos ap šo čempionātu ir krietni vien pamanāmāks kā oficiālā sacensība sponsora Adidas buzz. Šogad Nike apģērbā uz laukuma nāk 9 no 32 komandām, pretēji 12 no 32, kas ir ģērbtas adidas tērpos. Ja ieskatamies skaitļos, cik cilvēku ir noskatījušies viena un otra zīmola video rullīšus, statistika ir nepārspējama. Šorīt Nike bija 15090685 pretēji Adidas 3086799.

Statistiskie mērījumi par online Buzz šī futbola čempionāta saistībā izskatās šādi

Kā krīzes komunikācija var palīdzēt lielās un mazās krīzēs

Vārdu krīze jau vairs neviens negrib dzirdēt. Patiesībā šodien vārda “krīze” skaņa jau ir zudusi. Tā jau ir pielīdzināma jebkādam lietvārdam – gaiss, piens, jumts…jebkas. Taču visapkārt esošā krīze nedrīkst ļaut iemigt uzņēmumiem vai indivīdiem attiecībā uz terminu “krīzes komunikācija”. Ir jārēķinās ar to, ka pienāks brīdis, kad uzņēmums, vai kādi apstākļi būs gana nelabvēlīgi, lai to nosauktu par uzņēmuma krīzes situāciju. Tas var būt vulkāns, kas aptur aviosatiksmi un pasažieri ir nikni uz to, ka aviokompānija nepilda savas saistības, tas var būt gadījums, kad kāda kroga apmeklētāji saslimst ar hepatītu, tas var būt kāds nepiedienīgs video, kas nofilmēts veikala apģērbu uzlaikošanas kabīnēs, vai kāds politiķis pieķerts divdomīgā situācijā. Gadījumu versijas ir daudz, tā pat kā iespējamie risinājumi.

Taču vispirms būtu jāizvērtē, vai attiecīgā situācija ir dēvējama kā krīze, un kāda ir iespējamā krīzes pakāpe.

Mazās krīzes

Saka jau, ka krīzes rodas cilvēka galvās. Šajā gadījumā, kad ir jāveic izvērtējums, tā patiešām ir. Ir jānovērtē, vai uz attiecīgo signālu ir vērts reaģēt. Vairumā gadījumu noteikti ir vērts. Spilgts piemērs  bija pavisam nesenā Arņa Balčus saķeršanās ar Tango projekta apsargiem – uzņēmumu Ave Lat Sargs. No vienas puses pilnīgi ikdienišķs gadījums, kad apsargi uzbrūk kādam garāmgājējam, kurš, viņuprāt, dara kaut ko viņiem netīkamu. Taču šajā gadījumā izrādījās, ka viņi ir uzbrukuši attiecīgās sabiedrības aprindās atpazīstamam cilvēkam, kas šādu gadījumu neatstās bez uzmanības. Pēc pāris dienām pie Tango tika sarīkota fotografēšanas akcija, kuru atspoguļoja lielākā daļa Latvijas mediju. Un viss sākās ar rakstu Satori blogā un twītiem. Šodien, uzklikšķinot Google Balčus & tango, var atrast teju vai simts linku par šo notikumu. It kā necila & maza gadījuma dēļ, kas laikus netika noregulēts, izcēlās šis vērienīgais pasākums.

Kāds varēja būt “pareizais” scenārijs. Ja Ave Lat Sargs veiktu mediju monitoringu, būti Twitterī un saprastu gadījuma nopietnību jau pēc raksta parādīšanās Satori portālā, kāds augsta līmeņa vadītājs pārkāptu savu lepnumu un personīgi & caur medijiem atvainotos Arnim Balčus par darbinieku izraisīto incidentu, šī mini krīze nebūtu pārvērtusies par lielizmēra akciju.

Un te tieši parādās moments, ka uzņēmums ( vēl jo vairāk šāda tipa kā ir Ave Lat Sargs) pat sapņos visdrīzākais nedomā par krīzes menedžmentu, taču pienāk brīdis, kad padoms komunikācijā ir ļoti nepieciešams. Vēl jo labāk būtu, ja kāds uzņēmuma pārstāvis vai to apkalpojošā aģentūra būtu Twitter lietotāji un uzzinātu par šo incidentu laicīgi, kas ļautu operatīvi reaģēt.

Šis piemērs rāda to, ka šodienas komunikācijas laikmetā ir būtiski sekot tam, kas par uzņēmumu vai personu tiek teikts mediju telpā. Nezin kāpēc man ienāca prātā, kā neesmu dzirdējusi par tādu pakalpojumu kā mediju monitoringu jaunā izpratnē. Šeit es domāju gana primitīvu pakalpojumu tādiem uzņēmumiem, kas nav uzmanības lokā, taču, kas apkalpo pietiekami lielu klientu loku. Par web lapas hostingu uzņēmumi maksā, kamdēļ, lai neizmantotu jauno mediju vides monitoringu? Tas ļautu operatīvi reaģēt uz šādām situācijām kā gadījās Ave Lat Sargam.

Lielās krīzes

Lielās krīzes var gadīties gan lielam, gan mazam uzņēmumam. Pirms dažiem gadiem vairāku cilvēku saslimšana ar hepatītu pēc pusdienošanās kafejnīcā Vecrīgā, manuprāt, ir liela krīze, jo tā sabiedrībā uzjundīja daudzus jautājumus līdz pat valsts atbildīgajām institūcijām. Pavisam nesen miljoni aviopasažieru sastapās ar vulkāna izraisīto piespiedu gaisa satiksmes slēgšanu, kas izraisīja pamatīgu haosu. Un, laikam, šajā gadījumā mēs varam būt lepni, ka airBaltic tika atzīta par ļoti labu tieši krīzes komunikācijā un vispārējā situācijas risināšanā. Protams, bija gana daudz arī neapmierināto, kas izskatāmi kā individuāli gadījumi, taču kopumā šīs periods tika pārdzīvots godam. Un šajā gadījumā es redzu 2vērā ņemamus pozitīvus aspektus, kāpēc airBaltic izdevās:

1) uzņēmumam jau ir kādu laiku klātbūtne sociālajos tīklos, kas ļoti atvieglo komunikāciju šādās situācijās;

2) uzņēmumam ir nopietnas instrukcijas, kā rīkoties krīzes situācijā.

Šo divu faktoru apvienojums palīdz tik lielam uzņēmumam darboties saskanīgi. Protams, visā ir arī cilvēciskais faktors un pieļautās kļūdas, taču kopumā “krīzes rokasgrāmata” ir instruments, kā nezaudēt prātu un rīcību sarežģītās situācijās.

Pieļautās kļūdas krīzes risinājumā padara situāciju vēl sarežģītāku. Nekomunicēšana un galvas ierakšana smiltīs visdrīzākais nepalīdzēs. Iespējami pareizas krīzes komunikācijas plāns obligāti ir jāizstrādā iepriekš, jo problēmas gadījumā ir visai maz iespējas raudzīties uz lietām vairāk objektīvi, nevis emocionāli.

Uz karstām pēdām…Madara Drinks – statusa dzēriens

Jau brīvdienās Twitter vidē pavīdēja daži komentāri un jautājumi par jauno Madara produktu  - ekoloģiskajiem dzērieniem. Pagājušās nedēļas iBlog, šodienas Bonkajs un šodienas Arčija & Māra Reliņa gandrīz analogie ieraksti blogā liecināja, ka sniega bumba var sākt savu ceļu. Pašķirstot Twitter, un pārlasot tvītus par Madara drinks, ir jākonstatē, ka vairāki desmiti ierakstu vēsta par to, ka šie dzērieni ir izraisījuši pretrunīgas reakcijas. Lielākai daļai garšotāju, kas pirkuši tos veikalā, maksājot par katru 0,85 – 0,89 Ls  tie nav smeķējuši ( apzīmējumam tiek lietoti šādi atslēgas vārdi –  labāk dzeru alu, nekad vairs nekad, klepus sīrups). Taču ir interesanti atzīmēt, ka Madaras akcijā iegūtie un garšotie dzērieni, tvītu autoriem šķituši labāki, sakot, ka ir interesanti, nav galīgi slikti, garšoja bērniem:)

Es pati neesmu tos dzērusi, un laikam arī, izlasot šos viedokļus, nebalsošu ar savu naudas maku, taču stāsts nebūs par garšu, bet gan par komunikāciju. Esmu neizpratnē, jo daudz informācijas par jauno produktu nevar atrast. Tā bijusi žurnālā “ir”, dažos portālos, kā arī pavisam nedaudz var atrast oficiālajā mājas lapā. Saliekot bildi kopā, man domāt, ka informācijas telpa par šo dzērienu ir nekāda. Un šo nekādo telpu ir aizpildījuši blogi un komentāri, kas diemžēl nav gana glaimojoši. Laikam jau stāstam un mērķējumam ir jābūt pirms produkts parādās veikala plauktā. Ar mērķējumu es domāju to klientu, kam šis dzēriens ir radīts. Nenosakot mērķauditoriju, iespējams, dzēriens nav garšojis neīstajai mērķauditorijai. Pārlūkojot interneta resursus par šo tēmu, mani pilnīgi samulsināja uzņēmuma vadītājas Lotes Tīsenkopfas – Iltneres citējums portālā finance.net, ka šis dzēriens ir “savā ziņā  statusa simbols”. Hm, par kādu statusu ir runa? Vai par iespēju nopirkt dzērienu par Ls 0,89…vai par statusa izrādīšanu, ka es varu atļauties lietot ekoloģiskos produktus? Un te es aizdomājos, ko gan mēs saucam par ekoloģiju, vai to, ka paši audzējam burkānus un lociņus, vai to, ka varam atļauties tos nopirkt pie Dabas dobes. Tās tomēr ir 2 pilnīgi atšķirīgas lietas.

Saliekot kopā –  informācijas telpas telpas tukšums + statusa apliecinājums ( kas vairs nav modē) + noformējums, kas neraisa ekoloģijas pieskaņu= vienkārši neko nesaprotu. Varbūt esmu naiva, taču vienīgā versija, kas man nāk prātā ir tā, vai uzņēmums nav pārkarsis no slavas, balvām, dalīšanās veiksmes stāstā utt., cerot , kas viss notiks pats no sevis un Madaras labais vārds nostrādās arī šoreiz.

Protams, mēs te LV mazs pīļu dīķis vien esam, ja raugās salīdzinoši pret 25 valstīm, uz kurām tiek eksportēti Madaras izstrādājumi. Taču, ja es būtu uzņēmējs, man gan būtu svarīgi, ko par mani domā mājās.  Taču, iespējams, ka mēs to īsto eko lietu vēl neesam izpratuši. Mana draudzene, kas dzīvo daudz zaļāk un zina vairāk par ekoloģiskām lietām nekā es, šodien man sacīja, ka īstajiem ekoloģiskā piekritējiem nav svarīga garša, bet gan sastāvs un ideja, ka tas ekoloģiski.

Sociālo mediju stratēģijas galvenie stūrakmeņi

Vieglāk un uzskatāmāk būtu grūti kaut ko izdomāt.

Veiksmes stāsts kā izmantot sociālos medijus viesnīcu biznesā. Roger Smith Hotel NYC.

Ja vien neesam noguruši no visas pasaules, tad, aizbraucot ceļojumā, ir vēlme redzēt, baudīt un sasmelties pēc iespējas vairāk iespaidus. Galvenais key word ir LABI PAVADĪTS LAIKS.  Un viena no iespaidu un emociju pamatbāzēm ir viesnīcas, kurās apmetamies. Ir reizes, kad visu laiku ceļojot, viesnīcas tiek mainītas ik nakti, un tad nav lielas starpības, kur nolikt galvu, taču, ja esam atbraukuši uz kādu pasākumu, vai arī ilgāku vietas eksplorēšanu, gribas kaut ko vairāk.  Ar vairāk es domāju “tur kaut kas notiek”.

“Tur kaut kas notiek” koncepcija

Veca kā pasaule ir doma, ka tauta pavelkās uz vietām, kur kaut kas notiek. Tā arī Rīgā ar gadiem mainās vietas, kur tauta tusē. Kādreiz bija Piektdiena, Pulkvedis,  Koijoti, tagad Piens un Pērle. Arī Rīgas pilsētas svētkus un Muzeju nakti var ierindot šajā kategorijā.

Tieši šo koncepciju izmanto arī lielās atpūtas viesnīcas siltajās zemēs, kur tauta dzīvo kādu nedēļu un tas ir visai loģiski, ka vakaros bārā kāds dzied, bērniem ir savas atrakcijas, bet pa dienu baseinā tiek vadīta ūdens aerobika vai vakara tusiņu zāli dienā aizņem deju nodarbības pensionāriem. Tas viss tiek darīts ar domu, lai viesi uzturētos viesnīcā un savu naudu atstātu turpat bārā, nevis kaimiņu krogā. Taču tā jau ir klasika.

Sociālo mediju iespējas tusiņa radīšanai

Daži ir aizdomājušies tālāk un radījuši tusiņu sociālo mediju un reālajā vidē, kas tiek izmantots kā instruments klientu pievilināšanai caur word of mouth and Buzz.  Šodien stāsts būs par Roger Smith Hotel NYC. KAUT KO TĀDU VĒL NEESMU REDZĒJUSI!!!

Šīs viesnīcas darbinieks Brian Simpson sociālos medijus,  atklāja 2008. gada pavasarī, kad sāka aktīvu darbību Twitterī. Taču pirms darbošanās Twitterī,  pašas viesnīcas mājaslapā tika izveidota sadaļa Blogs, kurā var atrast info ne vien par pašu viesnīcu kā tādu, bet arī par tās cilvēkiem, notikumiem un citām interesantām lietām.  Roger Smith Hotel ir viena no nedaudzajām viesnīcām, kuras mājas lapā ir kaut kas vairāk kā vien viesnīcas apraksts, rezervācijas iespējas un fotogrāfijas.

Viesnīcas bloga sadaļa kopā ar Brian Simpson darbošanos Twitterī ir pulcējusi ap sevi galvenokārt klientus, kas ir sociālo mediju lietotāji,  tādējādi veicinot viesnīcas atpazīstamību un Buzz ap to. Blogs šajā gadījumā ir iespēja kā radīt tēlu, ka tur strādā reāli cilvēki, kuri brauc atvaļinājumā, kuriem ir suns, kuri fotografē  utml. Taču tā ir mazākā šī bloga daļa. Blogā ir ļoti daudz info par dažnedažādākiem pasākumiem, kas notiek pašā viesnīcā. Kaut vai, piemēram, konference tiem, kas raksta par ēdienu internetā. Pārraidi no šīs konferences vari apskatīt šeit.. Viesnīcas organizēto modes skati Funway 2009 vari apskatīt šeit. Info par mākslinieku, kura gleznas ir izstādītas viesnīcā var apskatīt šeit.

Taču viss fantastiskākās ir klientu atsauces, kuras paši viesi ir ievietojuši YouTube. Ja nemaldos, tad tās ir desmitiem, bet kopumā Youtubā var atrast simtiem lietas, kas saistās ar Roger Smith NYC hotel. No vienas puses viesnīca investē pūles un izdomu pasākumu piesaistīšanā, atpakaļ saņemot milzīgu pozitīvu Buzz, kas ceļo pa tīmekli dažādos formātos. Viena no klientu atsaucēm, piemēram, izskatās šādi

Kā liecina ieraksti gan blogā, gan citur interneta resursos atrodamie, tā ir viesnīca, kas atradusi savu fokusu uz sociālajiem medijiem. Tādēļ tā jau ir kļuvusi par must have lietu sociālo mediju pasākumus rīkot tieši šajā viesnīcā. Taču par ieguldīto darbu šīs jomas attīstībā un uzturēšanā Brian Simpson saka  “Be real and be patient. These are long term relationships that do not happen overnight. Respect and trust is earned. You cannot force or fake followerships. They will fail if you do.”

Sīkāks info par to, kā šī komunikācija ir tapusi, var atrast šeit.

Ko uzņēmums var darīt sociālajos medijos. Kā strukturāli veidot komunikāciju.

Šodien ideju diena.

Te būs salīdzinājums, ko vēlas un sagaida klients no komunikācijas internetā, un tipiskākais, ko parasti sniedz uzņēmums.

Par veidiem – to plusiem un mīnusiem, kā organizēt savu sociālo komunikāciju, kā arī par to atbilstību Jūsu organizācijai,  var lasīt šeit

Šeit ir neliela tabula ar aptaujas datiem, ko tieši var darīt sociālo mediju jomā B2B un B2C sektoros.

Kā mērīt atdevi sociālajos medijos?

Vakardienas rakstā par sociālajiem medijiem manas divas galvenās domas bija par to, ka ir jābūt ļoti pacietīgam, lai sociālie mediju sniegtu atdevi, kā arī, ka mēs īsti nezinām, kas ir šo mediju reālie patērētāji.

Šodien gribu padalīties ar kādu, manuprāt, ļoti  interesantu instrumentu, ar kā palīdzību var mērīt atdevi un reakcijas no sociālajiem medijiem. Tikai ir viens nosacījums – mērījumus var veikt tikai tad, kad pirms tam ir pacietīgi pastrādāts, veidojot komunikāciju.

Informāciju, kā  un ko mērīt atradīsi šeit

Sociālie mediji ir modes lieta, bet nav brīnumlīdzeklis, palīdz pacietīgajiem

Runāt par sociālajiem medijiem šodien ir moderni.  Pasaule reāli cepās par šo jautājumu. Arī Latvijā kopš #knl 19. maija raidījuma, iespējams, daudzi ir neizpratnē, kas ir tas Twitteris. Labi bija joki pēc raidījuma, ka vēlēšanās uzvarēs Twitera partija. Līdzīgi kā kādreiz mēs smīkņājām par latviešiem, kas runāja ar amerikāņu akcentu, jo tas bija Cool, tad šodien šajā virtuvē esošie ( tā diezgan nelielā saujiņa) var tā daudz maz objektīvi izvērtēt, vai patiešām sociālajos medijos ir tāds spēks, vai arī runāšana par sociālajiem medijiem un par to, ka man ir blogs, arī ir kļuvusi par modes lietu.

Blogošana ir modes lieta

Tas, ka blogot ir modē,  apliecina “Pastaigas” jūnija numurs, kurā tiek intervētas meitenes, kas blogo. Pastaiga taču nerakstīs par to, kas nav Cool un soli priekšā pārējiem:).

Blogeri ir interesanti sabiedrībai

Par to liecināja #SZF rīkotā diskusija par blogošanu aprīļa beigās, kura bija patiešām plaši apmeklēta. LU sociāl0 zinātņu fakultātes goda auditorija bija pilna gan pirmajā stāvā, gan arī bija balkonā sēdošie. Un kur nu vēl pārējie, kas nebija klātienē, bet vēroja diskusiju tiešraidē. Par interesi liecināja arī twītu un atsauksmju rakstu daudzums internetā. Tikai salīdzināšanai – uz nākamo SZF diskusiju par medijiem bija sanākusi labi, ja viena trešdaļa  no blogeru diskusijas klausītājiem. Arī atsauksmes bija gana maz, neraugoties uz interesanto un sabiedrībā pazīstamo diskutētāju buķeti.

Sociālie mediji domāti pacietīgajiem

Tas, ka latvieši ir kapu un mazdārziņu tauta, vairs nav jāpierāda. Šodien, manuprāt, blogi aizņem to smadzeņu daļu, ko pērnais latvietis izmantoja domām par sēšanu, stādīšanu, ravēšanu, mēslošanu un ražas vākšanu. Lai uzturētu interesi par sevi, savu zīmolu ir jābūt pacietīgam un cītīgam, jo sociālajos tīklos viss nemaz tik ātri nenotiek ( atskaitot ķēdes vēstules par X – mas tirdziņu Daugavas sporta namā).  Uzņēmumam, izveidojot, Twitter kontu paiet laiks, kamēr tam rodas gana daudz sekotāji.  Un tie nerodas tāpat vien. Ir jārada saturs, kas ir interesants auditorijai, kā arī šis konts ir jāuztur. Nepietiks ar to, ka dažus mēnešus uzņēmums pastrādās, saaudzēs sev sekotājus, un tad atlaidīs no darba komunikācijas veidotāju, sakot, ka nu viss ir izdarīts – paldies. Tad tikai viss sāksies.

Tieši tāpat ir ar blogiem. No sākuma, varbūt, daži autori raksta sava prieka pēc, taču pēc kāda laika to jau pieprasa auditorija. Filma Julie un Julia to spilgti parādīja,  kā strādā kulinārijas blogi.

Ja vien mēs neesam Lady Gaga vai Parisa Hiltone, lai gūtu rezultātu sociālajos tīklos, ir ļoti jāstrādā.  Lai gan, domāju, ka arī Lady Gaga ir tāds business projekts, ka tik turies. Patiesībā, tā ir sava veida mācību grāmata, kā uzturēt interesi un komunikāciju, lai pasaule kādu laiku patērētu šo produktu.

Sociālie mediji kā maza uzņēmuma komunikācijas instruments

Dažkārt bizness rodas no tā, ka sākam cept draugiem kūkas, bet pēc tam atveram beķereju, vai arī līdzīgi kā Bilam Geitsam patika programmēt, un viņš būdams īstajā laikā un vietā, kopā ar draugiem varēja uzsākt jaunu biznesu. Sociālie mediji darbojas tieši pēc tāda paša principa, tikai draugu vietā ir cilvēki ar līdzīgām interesēm, kas lasa kāda cilvēka vai uzņēmuma radītu virtuālo saturu.

Domāju, ka šis instruments būtu noderīgs tiem, kuru mazais bizness prasa regulāru komunikāciju un  tēla veidošanu. Šobrīd man nāk prātā divi labi piemēri, kas ir Bārs taka un TurKebab. Prasmīgi veidota mazā biznesa komunikācija, kurai tieši nespīd cauri pārdošanas un komercijas pieskaņa.

Taču, ja Twitter konts sludina tikai atlaides, tad tad jau ir cita, proti, sludinājuma dēļa funkcija.

Sociālie mediji nelīdz lielajiem un  garlaicīgajiem monstriem

Grūti man iedomāties, kā komunikāciju sociālajos tīklos varētu uzturēt veļas pulveris vai košļenes. Tā ir sadaļa, kurai ir jāpaliek pie borējošiem vienvirziena ziņojumiem, kur atgriezeniskā saite nav vajadzīga. Un, ja tā padomā, ko gan, piemēram Procter & Gamble pārstāvniecība varētu darīt ar manu viedokli par produkta īpašībām.  Laikam jau neko! FMCG sektoram būs vien jāpaliek pie klasiskā mārketinga.

Vēl gribu atzīmēt vienu aspektu, kāpēc lielajiem monstriem nederēs sociālais mārketings. Iedomāsimies Samsungu, kas ir globāla kompānija, kuras vadībā ir korejieši, kuriem ir pilnīgi cita kultūras un vērtību izpratne. Lai gan mārketinga lokālās lietas veic vietējie, tomēr parādes komandieris ir korejietis , kuram ir visai tāla mūsu uztvere. Nekad neaizmirsīšu, kad, rīkojot Samsung Baltijas biroja atklāšanas svinības Melngalvju namā, tā brīža galvenais par Baltijas kūrēšanu atbildīgais korejietis lika Melngalvju nama greznajā zālē novilkt Samsung baneri un tieši to pašu izdarīt uz Melngalvju nama greznās fasādes.  Līdz ar to šī disonanse automātiski izslēdz kvalitatīvas, vietējam tirgum saprotamas un lietderīgas komunikācijas saiknes uzturēšanas iespējas. Korejietis nemaksās par to, ko nesaprot.

Sociālie mediji kā integrētās mārketinga komunikācijas sastāvdaļa

IMK ir saldais ēdiens reklāmas aģentūrām. Padodiet tik zīmolu, mēs izdomāsim, kā iztērēt Jūsu naudu:). Nav svarīgi, vai tā politiskā partija pirms vēlēšanām, vai piena produkts.  Sociālais medijs kā kampaņas sastāvdaļa. Hmm, kampaņas nāk un iet, taču, kas notiks ar kampaņas laikam radīto komunikācijas instrumentu – web lapa tiks slēgta ( varoni.lv), Twitter konts izmiris, bet Draugiem sadaļa iekonservējusies. Diemžēl tā varētu būt viena no tipiskākām mārketinga kļūdām – radīt un tad pamest, jo vairs nevar uzturēt.  Taču ir arī noteikti labi piemēri, varbūt kāds var padalīties pieredzē.

Gudrie uzņēmuma vadītāji

Latvijas augstskolas ik gadus gan uzņem, gan izlaiž tautās simtiem sabiedrisko attiecību, mārketinga, reklāmas un visu citu komunikācijas veidu speciālistus. Ir skaidrs, ka labi, ja 10% no tiem strādās tieši tajā specialitātē. Taču daļa no šiem absolventiem ir uzņēmuma vadītāji, vai kāda maza biznesa īpašnieki. Un labi vien ir, ka viņiem ir sabiedrisko attiecību diploms kabatā, jo ir cerība, ka šajos 2,5 vai 4 gados ir ielikta izpratne par komunikācijas nozīmību sabiedrībā. Es ceru, ka šie cilvēki izpratīs, ja pašiem nav pietiekamu zināšanu vai talantu,  tad ir jāpieaicina sociālo mediju lietpratējs, lai viņa mazajam biznesam palīdzētu kļūt pozitīvi atpazīstamam, izmantojot sociālo mediju iespējas.

Taču ir otra skumjākā daļa, ka komunikācijas nozīmību uzskata par muļķībām un nekam nevajadzīgu naudas tērēšanu. Tikko lasīju kāda studenta bakalaura darbu, kurā ir pētījums par celtniecības uzņēmumu vadītāju attieksmi pret sabiedriskajām attiecībām. Secinājumi bija gaužām bēdīgi, jo vecās un vecākās paaudzes augsta līmeņa celtniecības uzņēmumu vadītāji neredz nekādu jēgu algot komunikācijas speciālistus. Laikam jau sava daļa taisnības tajā visā ir, jo darījumu slēgšanai tiek izmantotas pavisam citas metodes, kur uzņēmuma reputācijai, produktam un tēlam ir maznozīmīga loma. Taču, kā jebkurš pētījums, tā nav absolūtā patiesība, bet norāda uz tendenci sabiedrībā.

Kas ir sociālā medija patērētājs?

Pēdējā laikā mani aizvien vairāk nodarbina jautājums, kas ir sociālā medija Latvijā ( ārpus Draugiem.lv) patērētājs. Izmantošu dienesta stāvokli un padalīšos informācijā par fantastiski apjomīgu studenta pētījumu par vidusskolēniem, un viņu mediju patērēšanu. Secinājums ir viens – vidusskolēns nav sociālā medija mērķauditorija.  Otrs, man secinājums, kas ir radies pašai,  labojot studentu darbus, arī vidējais students neinteresējas par jaunajiem medijiem. Atslēga, manuprāt slēpjas apstāklī, ka grāmatas par šo tēmu ir jālasa angļu valodā, kas jau ir sarežģīti. Tikai kāds 1% savos studiju darbos tiek tālāk par alternatīvā mārketinga definīciju un uzskaitījumu. Neraksta, par to, par ko nezin, vai neizprot. Kam vēl, ja ne studentiem būtu jāķer viss jaunais un progresīvais?

Pēcvārda vietā

Man ir ļoti interesanti sekot, kā attīstās šīs sfēra. Un vēl interesantāk ir saprast, kas ir patiesā, nevis modes mērķauditorija. Kādu laiku briestu pētījumam par šo jautājumu. Varbūt vēl  kādam ir līdzīgas intereses, tad  dodiet ziņu!

Pozicionējuma un klientu segmentācijas nozīmīgums. Trīs muzeju, piedodiet, tirdzniecības centru case analysis.

Galerija Azur. Rīga plaza. Sky & More. Trīsvienība, kas dažādu iemeslu dēļ Rīgā ir kā trīs muzeji.

Viens  - ikdienas iepirkšanās centrs. Otrs  - nenotikušu iespēju tirdzniecības centrs, trešais – pagātnes greznības paliekas.

Galerija Azur

Sākotnēji projektos saukts par LatLadu, potenciāliem nomniekiem pozicionēts kā tirdzniecības centrs klientiem ar ienākumiem virs vidējā līmeņa. Kad projekts bija jau attīstīts, pēc gadiem tas tika pārdots lielizmēra tirgus spēlētājam, kas nav īpaši pazīstams Latvijā, Atrium European Real Estate. Galerijas Azur mājas lapa vēsta, ka  tagad t/c ir 60 veikali. Man tik daudz  nesanāk, lai gan t/c administrācija pie veikaliem pieskaita arī  jebkuru tirdzniecības vietu. Ik reizi, iegriežoties Azūrā,  ir par kādu veikalu mazāk. Arī  dižveikals Rimi Azūrā ir bezspēcīgs. Mēģinājums celt dramatiski krītošos pārdošanas apjomus ar pagājušajā gadā ieviesto jocīgo Rimi bāzes ideju nomira pat vēl nepiedzimstot.

Skatoties atpakaļ un domājot par cēloņiem, kāpēc šāda situācija radās, mani nepamet doma par milzīgo kļūdu pozicionējumā, kuru pieļāva sākotnējie t/c attīstītāji “TK Development”. Proti, piesaistot nomniekus, pozicionējums bija ievirzīts augstākā plauktiņā, nekā šis t/c spēja pacelt. Attīstītāji bija iecerējuši redzēt t/c klientus ar ienākumiem, kas ir augstāki par vidējo. Taču, no kurienes tādi rastos? Apkārt ir dzīvojamie rajoni, kas nebūt nav iekļauti prestižo sarakstā, kā arī neveiksmīgā satiksmes plūsma ar sastrēgumiem kopš galerija Azur atklāšanas, nav rosinājuši garām braucošos auto,  kuros varbūt arī sēž naudīgie klienti, nobraukt no tilta. Žargonā sauktais nomnieku mikss izrādījās par dārgu vietējam klientam, kas nāk ar kājām veikt ikdienas pirkumus,  pāri dzelzceļa sliedēm, apdraudot savu dzīvību. Un tālāk, jau notika ķedes reakcija – pirmie dzīvību nevarēja vilkt ēdinātāji šajā t/c, tad veikali neizturēja –  kas bankrotēja, kas vienkārši aizbēga, jo nevarēja pildīt nomas līguma nosacījumus.

Kas tālāk? Nezinu – idejas ir bijušas dažādas, taču neviena nav bijusi pārliecinoša. Un izskatās, ka arī vairāk kā simts t/c pārvaldītājs Atrium vēl nav radis risinājumu.

Rīga plaza

Rīga plaza teritorija ilgi gaidīja brīdi, kad tiks uzsākti celtniecības darbi. Līgumi ar nomniekiem par “trekno gadu” nomas cenām tika noslēgti, bet celtniecība aizkavējās. Aizkavējās, kamēr tirdzniecības centra atklāšana notika krīzes karstumā. Investori bija ieguldījuši naudu t/c celtniecībā un cerēja to saņemt caur nomas maksām. Taču daļai no nomniekiem jau situācija bija kļuvusi problemātiska, kur nu vēl, lai investētu veikala atvēršanā un trekno gadu nomas maksas maksāšanā par tirdzniecības vietu.  Tā, cīniņos par pieņemamāku nomas maksu uzvarēja stiprākie un veikalus atvēra, vājākie ….., kā rezultātā vēl šodien t/c ir gana daudz tukšu vietu un izslavētās izklaides iespējas diez vai ir uzņēmušas plānotos apgriezienus.  Arī klientu prātos Rīga Plaza nav nostiprinājusies ar kādu konkrētu pozicionējumu. Tas visu laiku ir mainīgs un uzņēmumam ir daudz jāstrādā ar komunikāciju un mārketinga instrumentiem, lai ievilktu klientus tirdzniecības centrā. Eksperimenti aizvien turpinās. Grandiozās idejas, lai paliek labākiem laikiem, taču šodien pie nomnieka veikala durvīm ir vienots kampaņas plakāts, kur ar roku neglītā rokrakstā ir ierakstīts, kas šodien ir lētāk. Nezinu, vai šādi eksperimenti iederas, piemēram pie smalka rotaslietu veikala Jahonts.

Diemžēl arī lielais enkurnomnieks Prisma nav spējīgs piesaistīt klientus t/c, jo ar veiksmīgu darbību Latvijas tirgū neizceļas.

Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, arī Rīga Plaza vārds šodien ir saistīts ar “TK Development”, kas nodarbojas ar uzņēmuma apsaimniekošanu.

Sky & More

Vizuāli skaists tirdzniecības centrs, kura interjerā nespīd cauri lēti materiāli. Sākotnēji iecerēts kā boutique paradīze. Taču, diemžēl, pozicionēts uz šauru klientu segmentu, izzūdot vai samazinoties šis segmentam, tirdzniecības centrs mokās ar savu pastāvēšanu. Veikala The|O atvēršanās 2009. gada nogalē, un vēl dažu citu veikalu veikalu pārtapšana par outlet ( piemēram, Biba), ir iezīmējusi skaidru t/c tuvākā laika pozicionējumu. Lai gan te manā skatījumā ir cita bēda – Latvijas tirdzniecības sfēras kropļotā izpratne, kas ir outlet. Šodienas mode ikvienā segmentā atvērt outlet ( pat Zvaignes grāmatnīcai ir outlet uz vienas no galvenajām Rīgas tirdzniecības ielām, kas jau ir pretrunā ar outlet ideju pašos pamatos). Domāju uz ilgiem laikiem pircēju apziņā vārdam outlet netiks piešķrits pozitīvs skanējums, jo ikviens, kas ir pabijis outletos ārzemēs, asociē tos ar kaut ko citu. Un ne bez pamata, jo visam apakšā ir ekonomisks aprēķins. Outletos, kas atrodas pie rūpnīcām, ārzemēs var iegādāties kvalitatīvas preces par saprātīgu, krietni pazeminātu cenu, jo par greznām veikala telpām nav jāmaksā. Latvijas gadījumā cena outlet veikalos veidojas kā daudzu izmaksu ķedīte, kura jau pēc savas būtības nevar būt maza. Kādam ir jāaizbrauc un jāizvēlās prece, kādam tas viss ir jāatved uz Latviju, kādam ir jānomā tirdzniecības telpas un ik mēnesi jāmaksā īre, skaistais veikals ir jāiekārto, kādam ir jāmaksā alga pārdevējam, kādam ir jāmaksā alga grāmatvedim un priekšniekam. Kur te ir outlet?

Karoti darvas Sky & More medus mucā pēdējo gadu laiku pa laikam ieliek mediji ar ne visai glaimojošiem stāstiem. Pirms gadiem parādījās neglīts apraksts par klientu ballīti, kas izvērtās par balagānu. Kā arī nesenais gadījums ar Ellu un pārģērbšanās kabīni, nevairo uzņēmuma pozitīvo tēlu.

Taču ir arī labās ziņas – joprojām ir klienti, kuri pārtikas veikalā,  norēķinoties atver maku, kurā stāv kaudzīte ar simtlatniekiem, ir skaisti auto un skaistas meitenes kā savu vīriešu dekorācijas un pārdevējas, kas pielabo jau tā perfektos skatlogus un plauktus, notraucot vēl nenosēdušos puteklīšus no manekenu pleciem.

Sausais atlikums

Tikko atcerējos parunu – dari, ko darīdams apdomā galu! Šajā gadījumā pozicionējumu un klientu segmentāciju.

Twitter instrumenta lietošana vidējās temperatūras slimnīcā mērīšanai

Pirms dažām dienām Twitterī parādījās ziņa par kādu akadēmisku pētījumu ar garšīgu nosaukumu “Nākotnes pareģošana ar sociālo mediju palīdzību”.Tā kā man tās akadēmiskās lietas patiešām patīk un interesē, ierakos dziļāk šī raksta būtībā.

Darba autori ir izpētījuši korelāciju starp tvītiem par filmām ( pētījuma periods 2009. gada rudens 2010. gada ziema), kas vēl iznāks un jau ir tikko iznākušas, ar to kases ieņēmumiem.  Secinājums bija viens – jo vairāk tvītu, jo lielāki kases ieņēmumi. Kā arī, jo vairāk pozitīvu atsauksmju par filmu, jo lielāki ieņēmumi.

Interesanti atzīmēt, ka Latvijas Twitter nav gandrīz sastopamas diskusijas vai viedokļi par masu produkta filmām ( nedaudz šur tur ir uzplaiksnījis Avatar Madrides konferences kontekstā). Bet laiku pa laikam parādās ieteikumi noskatīties K. Suņa tipa filmas. Varbūt te visi ir intelektuāļi, kas neatslēdzas vienkāršai izklaidei, vai arī kaunējās rakstīt, ka ir ir apmeklējuši Forum Cinemas? Iespējams, ka nav arī ko teikt par masu produkta kino filmām.

Sīkāk ar pētījumu var iepazīties šeit.

Galvenais, kāpēc rakstu par šo pētījumu, ir apstiprinājums tam, ka sociālos medijos izskanējušās ziņas veido viedokli par produktu vai pakalpojumu. Neraugoties uz salīdzinoši mazo Twitter lietotāju skaitu Latvijā, bet ar pieauguma tendencēm, iezīmējas sociālo mediju nākotnes perspektīvas. No vienas puses ir svarīgi, kādi komentāri un feedback tiek sniegts, bet no otras – tā jebkurā gadījumā ir tāda vidējā temperatūra slimnīcā, kas nebūt nav maznozīmīga.

Rokoties dziļāk šajā tēmā, atradu vēl  pētījumu, kura galvenais secinājums ir tāds, ka sociālajos medijos dominē noteikta lietotāju grupa, kas tās ietvaros ir izveidojusi tādu kā virtuālu pārvaldes formu. Ar šo pārvaldes formu es domāju tēmu, ap kuru ieinteresētās personas sniedz info par jaunumiem, izsaka viedokļus, veic pētījumus utt. Un principā, domas, kuras ir izteiktas ārpus šī loka, nav īpaši svarīgas, jo tās ir izteikuši, iespējams, nespeciālisti, kas nevārās šajā sulā. Manuprāt, twittera rāmjos tas pat būtu definējams – kā personas ārpus, piemēram, mana sekotāju loka. Viņi, iespējams,  ir izlasījuši kāda mana sekotāja retvītotu manu ziņojumu, un šis cilvēks ir iekomentējis, bet diemžēl “ne pa tēmu”, jo viņš nav regulārais mana satura patērētājs un, iespējams, neizprot stila, domu utt backgroundu. Taču arī šis viedoklis var būt interesants.

Turpinot šo tēmu, manuprāt, interesantu pētījumu par jau manis aizsākto tēmu ir veikuši ASV pētnieki, kas salīdzinājuši Twitter draugu proporciju pret Twitter sekotājiem. Par “draugiem” tiek uzskatīti tie, kas komunicē savā starpā @. Iznalizējot 309740 lietotājus, pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka 25,4% no visiem Twitter ziņojumiem ir tieši kādam adresēti.Aktīvāki ir tie Twitter konti, kam ir vairāk “draugi”, nevis lielāks sekotāju skaits. Pētījums parādīja, lai arī Twitter kontam ir patiešām daudz sekotāju, reāla komunikācija tiek uzturēta ar ļoti niecīgu daļu no tiem. Kā arī šī “draudzība” vairumā gadījumu ir reversa. Es komunicēju ar kādu, un viņš komunicē ar mani.

Word – of – Mouth spēks & vājums

Džeinas Birkinas somiņas, kas maksā no 7 – 15K EUR nevar iegādāties jebkurš, kam kabatā ir šāda summa. Tas ir prestižs aksesuārs, kas norāda uz statusu un sakariem. Word – of – Mouth ir instruments, lai iegūtu savā īpašumā šo ekskluzīvo aksesuāru. Tas ir arī instruments, kā pasaule uzzināja par tā eksistenci. Nepieejamības plīvurs & sieviešu žurnāli, kas apjūsmo šo aksesuāru un to īpašnieces ( arī pirms gadiem LV sieviešu žurnāls rakstīja, ka Aijas Simsones īpašumā ir šī somiņa), ir radījis informācijas telpu ap šo produktu. Kam vajadzēs, tas zinās. Un zina daudzi gan tie, kas var atļauties šo ekskluzīvo nieku, gan tie, kas vartikai aplūkot šīs somiņas bildes glancēto žurnālu lappusēs.

Kā pretstatu šim, gribētu minēt kādu negatīvo piemēru, proti, Viasat. Internets ir pilns ar ķengājošiem vēstījumiem par Viasat darbību, servisu, kvalitāti. Neraugoties uz 448 sūdzībām portālā sudzibas.eu, PTAC mājaslapā, neskaitāmiem sižetiem televīzijā, tomēr aizvien jauni klienti izvēlas pat apsvērt domu par Viasat kā televīzijas nodrošinātāju. Pirms dažām dienām mans kaimiņš paziņoja, ka nopietni domājot par Viasat ierīkošanu mājā. Kad vairāki citi kaimiņi un paziņas bija izstāstījuši savu pieredzi ( word – of – mouth), viņš pilnīgi un galīgi atteicās no šīs domas.

Turpmāk es gribētu paraudzīties uz jaunāko McKinsey pētījumu par word – of – mouth ( saīsinājumā WOM) pielietojumu, izvēloties preces un pakalpojumus.  20 – 50% pirkšanas lēmumu tiek pieņemti, izmantojot WOM. Procents ir augstāks, ja nākamā pirkuma summa ir lielāka. Ne par velti ražotāji vai izplatītāji savus izstrādājumus dod testēt gan žurnālistiem, gan blogeriem, lai veidotu atsauksmes par produktu, un, lai raisītu diskusiju. Ne tikai rakstošie mediji, bet arī ikviens sociāli aktīvs patērētājs labprāt dalīsies pārdomās par nesen iegādātām precēm vai izbaudītiem pakalpojumiem. Zemāk apkopotie pētījuma rezultāti norāda uz WOM ietekmi dažādos lēmuma par pirkumu pieņemšanas brīžos.

McKinsey ir izpētījis, ka mobilo tālruņu tirgū WOM efekti ir īpaši nozīmīgi. Rakstītās atsauksmes var par 10% palielināt uzņēmuma tirgus daļu, vai arī par 20% samazināt, ja atsauces par produktu ir negatīvas. Tas viss pie nosacījuma, ka reklāma un citas aktivitātes ir tādas pašas kā citiem produktiem. Ir būtiski, kas tieši ir pateikts par produktu – vai tas ir vienkārši tādā bla, bla, bla līmenī, vai, izmantojot pamatotu analīzi. Nākamie ietekmējošie faktori – kurš to ir pateicis ( eksperts, lietotājs, atpazīstama persona), un kur tas ir izskanējis. WOM izteikumus es gribētu dalīt 2 lielās grupās:

1) Ģenerētais WOM ( tie būtu dažādi testi, par kuriem jādalās pieredzē utml. formāti);

2) Brīvais. Tas nozīmē, ka es kā lietotājs, saņemot sliktu vai tieši otrādi over expectations pieredzi, gribu dalīties. Ir skaidrs, ka lietotājs nedalās pieredzē par pašsaprotamām lietām. Reti, kurš uzrakstīs, ka šodien es izdzēru garšīgu kefīru. Taču uzrakstīs, ka veikalā, pērkot vienu kefīra paku, sviests, biezpiens un krējums nāca bonusā. Un vislabāk būtu, ka šis Buzz parādītos brīdī, kad attiecīgam kefīra zīmolam ir reklāmas kampaņa dažādos medijos.

Ja atceraties, tad 2009. gada nogalē caur Draugiem un vēlāk jau daudziem citiem medijiem izcirkulēja ziņa par invalīdu darinājumu tirdziņu Daugavas sporta namā. Kur vēl labāks piemērs WOM ģenerātam Buzz ap šo notikumu. Beigās jau tās ziņas bija tik daudz, ka  TV rādīja sižetus par šo notikumu un izskanēja ziņojumi “lūdzu beidziet sūtīt ziņas par invalīdu tirdziņu”. McKinsey ir izpētījis, ka klientu WOM ģenerē 2x lielāku pārdošanu kā apmaksātās reklāmas, jo WOM ir tiešais mārketings, bet reklāma  - šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem.

Vēl nevajadzētu aizmirst par Buzz, kas ģenerējas, no labām reklāmas idejām, kuras var parodēt, pārveidot un visādi citādi  raisīt pozitīvas emocijas, rodot vaļu fantāzijai.  Eksperti par ļoti veiksmīgu uzskata Catbury šokolādes kampaņu, kur oficiālā reklāma devu iedvesmu sabiedrības aktivitātēm.  Šobrīd You Tube var atrast daudz dažādu versiju parodijai par šo reklāmu. Nelielam ieskatam:

Oficiālā Catburys reklāma

Viena no parodijām

Triju mēnešu laikā kopš šī reklāma parādījās, tā tika skatīta 6 miljonus reižu. Produkta pārdošanas apjomi pieauga par 9%, bet pozitīvais viedoklis par zīmolu pieauga par 20%.

WOM var būt arī vājš, neraugoties uz to, ka produkts vai pakalpojums ir labs. Tas var notikt, ja tiek izvēlēts nepareizs kanāls, pa kuru raidīt savu labo vai slikto ziņu, kā arī mērķauditorijas izvēle, ar kuru runāt, vai paša ziņojuma saturs. WOM  noteikti nestrādās, ja netiks pieliktas pūles informācijas tālākai izplatīšanai. Piemēram, ja Ķengaraga reindžers savus safilmētos materiālus nebūtu darījis publiskus, diez vai zagļi taptu noķerti. Un šajā gadījumā atkal ir nostrādājis princips “labs saturs”, ko gribas ieteikt un pārsūtīt tālāk.

10 lietas, ko vecmāmiņa Tev var iemācīt par sociāliem medijiem

Man patiešām patika šis http://www.opinionatlarge.com/social-media/10-things-your-grandmother-can-teach-you-about-social-media/.

Laba humora un patiesības deva http://www.opinionatlarge.com/social-media/25-ways-twitter-is-like-the-nyc-subway/

Pamatskola & vidusskola internetā. Pārdomas par Twitter lietojumu.

Tas, ka internets ir fantastisks laika zaglis, vairs nav šaubu. Vieni saka, ka tā ir liela miskaste, kur var atrast visu, bet citi uzskata, ka tās ir fantastiskas iespējas, ko ir jāmāk izmantot. Es noteikti piederu pie tiem otrajiem, kas redz internetā vairāk plusus kā mīnusus. Jebkuru jautājumu, kas svarīgs, var pavaicāt Google, atliek vien pašam izvērtēt, kas ņemams, un, kas ne. Es pat teiktu, ka internets ir tāds starteris pirms galvenā ēdiena. Galvenais ēdiens šajā gadījumā ir mūsu pašu pieredze, ko mēs gūstam, iespējams jau izmantojot to info, kas iepriekš izlasīts internetā. Tāda ieniršana interneta resursu valstībā, man domāt, ir tāda pamatskola pasaules iepazīšanai. Pirms dažiem gadiem mani nošokēja mans tolaik 80 gadus vecais tēvs, kas palūdza, lai viņam nopērk datoru un pievelk internetu. Viņš arī vairs nevarot noskatīties, ka katram mājās ir sava melnā kastīte, kurā ienirt. Prasīts – darīts. Un ko domāsiet, viņš ar rokasgrāmatas un dažu stundu garu manu instruktāžu kļuva par interneta lietotāju, kas tagad internetā lasa ziņas, skatās TV programmu un vairs nelieto 1188, jo tas tagad datorā ir par brīvu.

Pēc pamatskolas nāk vidusskola ( kas mūsu valstī nav obligāta). Par nosacītu vidusskolu es uzskatu ieniršanu sociālajos medijos, kļūstot par aktīvu twiterotāju, blogotāju un visādi citādi “atkarīgo” no ikmirkļa saziņas. Un te mēs nonākam pie galvenā jautājuma, par to, vai un kam tas ir vajadzīgs. Šodien Twiterī Andra Rožukalne uzdeva jautājumu: “Kāpēc mums visiem te jābūt?”. Man tālāk rodas jautājums, ko nozīmē ” būt Twiterī”? Katrs šo jautājumu var uztvert savādāk – kāds, kam ir 11000 vai 400 tvīti. Iespējams, ka klusais sekotājs, kam vispār nav tvītu arī uzskata, ka viņš tur ir, jo ir informācijas patērētājs ( par tipiem sociālajos medijos lasi http://ilzeberzina.wordpress.com/2010/03/24/socialo-mediju-lietotaju-proporcionalais-dalijums-pec-iesaistisanas-limena/). Par vajadzību varētu uzskatīt gan profesionālo ( sociālie mediji kā tādi, info par notiekošo industrijā utt., dažādi profesionāli jaunumi), gan laika kavēšanu ( zināt, ko citi redzējuši, domājuši, uzzināt ziņas, pirms tās nonākušas vēl ziņu lapās un TV, visāds citāds info privātam patēriņam). Ne viens vien sociālo mediju lietotājs, droši vien ir atskārtis, ka turēt roku uz pulsa tam visam ir milzīgs laika patēriņš. Un te katram pašam ir jānovērtē, cik tas ir nepieciešams. Vai šajā lielajā info gūzmā ir kaut kas vērtīgs, vai arī tā ir tikai ilūzija, ka jūties notikumu epicentrā. Ir, protams, cilvēki, cik noprotu tie, kam interneta padarīšanas ir iztikas avots, komunicēšanu  caur savu blogu un tvitera kontu ir padarījuši par savu dzīvesveidu. Ikviens sekotājs zina, kur šis cilvēks ēd pusdienas, kur tusē piektdienas vakarā un kādi ir viņa jaunākie atklājumi un pārdomas.

Savukārt, vakar parādījās divos blogos pārdomas par to, kas ir sociālie tīkli http://jorens.blogs.lv/2010/04/15/socialie-mediji-figna-vai-sarezgits-darba-instruments/ un par sociālo mediju lietotāju personības dubultošanos ( rakstītājs kā personība & uzņēmuma/zīmola pārstāvis)  http://nombre.lv/dazadi-raksti/socialo-mediju-impotents/. Lai gan šie abi raksti ir par dažādām, taču savstarpēji attāli saistītām tēmām, tos izlasot mans sausais atlikums ir tāds, ka tā pat kā komunicēšanai dzīvajā arī elektroniskos medijos ir viena kopīga iezīme – proti, tā ir kvalitāte. Kvalitāte saturam, ko tu radi, lai tas būtu interesanti lasītājiem. Jorens savās pārdomās aktivizēja domu par to, vai Twiterī ir būtiska komunikācija, vai tikai vienvirziena ziņojumi. Manuprāt, vienvirziena ziņojumi ir vairāk raksturīgi, jo iesaistīšanās diskusijā ir visai maz. Iespējams, ka tas arī nav vajadzīgs, jo tad jau tas līdzināsies čatošai. Domāju, ka nebūt nav maznozīmīgs fakts, ka lielu daļu savu sekotāju mēs nemaz nepazīstam, līdz ar to, diskusija, iespējams, neraisās tieši šī iemesla dēļ. Esmu pamanījusi, ka aktīvākā viedokļu apmaiņa notiek starp Ščipcinskis& Stendzinieks, Ošlejs & ????. Tie ir tie, kas ielaižās diskusijās, un ar kuriem arī notiek domu apmaiņa, jo visbiežāk šie diskusiju dalībnieki savā starpā ir pazīstami.  Iespējams, ka arī tik aktīvi diskutētāji nemaz neesam. Varbūt es dzīvoju nelielās ilūzijās, bet man šķiet, ka žultainie Delfu, Mango un Vipu komentētāji te vēl nav pārvākušies. Pārsvarā pagaidām twiterī redzu dažāda rakstura ( personīgus, profesionālus, informatīvus) tvītus, kas nav bezsakarīgi. Vairāk vai mazāk katram lietotājam ir savs stils, kāda veida tvīti no šī konta nāk ārā.

Runājot vēl par diskusiju, man pašai patika kādu vakaru, skatoties Dombura šovu, paralēli TV ekrānam spraiga diskusija noritēja Twiterī ar tekstu, ka te ir interesantāk kā KNL studijā. No vienas puses tā bija vienvirziena komunikācija “pa tēmu”, ko mēs redzam TV  un ko par to domājam. No otras – pastarpinātā domu apmaiņa.

Domāju, ka pagaidām Twitter vēl ir gana nekomerciāls. Drīzāk es to uztveru vairāk kā PR instrumentu tiem, kas aiz šī konta sēž. Man patiešām patīk kā komunikāciju risina “Viss notiek”, īsi pirms raidījuma palaižot ziņu, kas būt šovakar redzams, kādi sižeti tiek veidoti,  vai arī “100. panta” veidotāji ierosina sūtīt jautājumus jau dienu iepriekš studijas viesiem. Ir maz uzņēmumu, kas izmanto šo instrumentu, lai vēstītu par jaunumiem un radītu saistošu saturu. Pagaidām man te patīk, taču esmu atskārtusi, ka droši vien drīzā laikā atrakstīšos no tiem uzņēmumu kontiem, kuri Twiteri izmanto kā reklāmas paneli vēstījumiem,  ka šodien kaut kas ir lētāk. Es gribu saņemt interesantāku saturu. Lai gan,  arī vērot citu pieļautās kļūdas ir vērtīgi, lai zinātu, kā nevajag. Šobrīd lielākā daļa, kas sāk komunikāciju sociālajos tīklos,  vēl tikai mācās un cenšas saprast, ko ar to visu ( sociālie mediji), lai iesāk. Nav pareizās recepšu grāmatas, ko un kādās devās vajag. Paši esam improvizatori. Un ir vēl pārējie, kas vēl nav atskārtuši šī instrumenta noderīgās iezīmes.

Pēc vidusskolas nāk augstskola. Vēl nezinu, kas manā izpratnē šai gadījumā tā ir. Tā ir nākotne. Kas nāks pēc sociāliem medijiem?

Sociālo mediju un televīzijas patērētāju korelācijas saskaņā ar vecumu

Jaunākie pētījumi liecina, ka sociālo mediju izmantošana ASV turpina pieaugt. Kā liecina dati, jo gados jaunāks mediju patērētājs, jo lielāka varbūtība, ka tam ir profils kādā sociālā tīklā.

Savukārt, pētījums par attiecību starp sociālo tīklu un TV lietotājiem ASV, parāda, ka, jo lielāks vecums, jo priekšroka tiek dota TV, un pretēji, jo jaunāks, jo internetam.

Savukārt cits pētījums, aptaujājot 1000 ASV patērētājus ir parādījis, ka priekšroka tiek dota TV skatīšanai online.

Savukārt, šādi izskatās viedoklis par to, vai turpmāk izmantot TV nodrošinātāju pakalpojumus

E- pasta ziņojumu modernizācijas iespējas

Aizvien biežāk internetā parādās viedokļi par to, ka e – pasts zaudē savu komunikācijas kanāla lomu par sliktu sociālajiem tīkliem. Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Tā kā vismaz Latvijā sociālie mediji tikai uzņem apgriezienus, tad runa par pilnīgu pāreju vēl nevar būt. Līdz ar to e – pasts saglabājas kā svarīgs komunikācijas instruments.

Taču līdz ar sociālo mediju lomas palielināšanos, arī e – mail būtu jāpāriet jaunā kvalitātē. Šeit es domāju komerciālos epasta ziņojumus, uz kuriem klients parakstās, vai arī kas tiek izsūtīti tāpat potenciāliem klientiem. Ar epasta upgrade es domāju gan vizuālos, gan saturiskos, gan funkcionālos uzlabojumus. Ja raugāmies pēc dalījuma, tad e- pasta ziņojumus varētu iedalīt sekojoši:

- jauna klienta uzrunāšana ( piemēram, welcome letter pēc pieteikšanās jaunumiem). Šādu welcome letter saturs un izskats ir svarīgs kā uzdot korim noti pirms dziesmas. Tas sniedz ieskatu, vai arī turpmāk klients lasīs uzņēmuma vēstījumus. Tā arī ir iespēja sniegt info par to, kāda būs turpmākā komunikācija, un kādi būs ieguvumi;

-atgādināšana par sevi ( atgādināšanu var izmantot gadījumos, kad uzņēmums nenodrošina regulāru epastu komunikāciju, piemēram, kādu iemeslu dēļ projekts ir bijis pārtraukts, vai tiek samazināts sūtījumu apjoms) Šādā sūtījumā būtu jāiekļauj informācija par jaunumiem, klientam būtiskam lietām;

-info par notikumu, produktu, servisu ( tie var būt iknedēļas, ikmēneša jaunumi) – tā ir komunikācija, kas tiek veidota regulāri 1x nedēļā, 1x mēnesī, saskaņā ar notikumu grafiku

-top of mind veicināšana ( tas ir instruments, kur ar regulāras komunikācijas palīdzību ( ne tikai e pastu), klientam uzņēmuma vai zīmola vārds nāk pirmais prātā, domājot par attiecīgo sfēru).

Lai visus augstāk minētos ziņojumu veidus varētu upgrade, ir jāveic sekojošais:

1) nekāda brīvi rakstīta teksta, tikai maketētais;

2) nepārblīvēt saturu ar daudz komponentiem. To būs grūtāk izdarīt, ja ziņojumi tiek sūtīti reti, taču, ja tas ir iknedēļas vai ikmēneša ziņojums, tad saturu varētu grupēt sekojoši -

- Viens galvenais ziņojums,

- Trīs būtiskas lietas;

- Neliels saraksts ar citām aktualitātēm.

3) Informācijai ir jābūt salinkotai ar web labu, kur lasīt vairāk par attiecīgo tēmu.

Sūtot regulāri klientiem e – pastus, piemēram kosmētikas tirgotājs var akcentēt 1 galveno produktu ( īpašo jaunumu, aprakstot visus tā labumus), norādīt 3 produktus, kam ir laba cena, atlaide, vai kāds cits bonuss, un pieminēt, kas jauns uzņēmumā, kādi notikumi ir bijuši vai plānoti, kas attiektos uz klientiem. Tas, vai patērētājs lasīs atsūtīto e – pastu, vai uzliks rule, lai tas tūlīt nonāktu pie Delited items, ir atkarīgs tikai no satura veidotājiem. Ja saturs regulāri būs interesants, tad lasītāju uzmanība nezudīs.

Kā piemēru ilustrācijai par analizēto,  varētu minēt šo

Raksti, kas būtu jāizlasa tiem, kas grib saprast, kas ir sociālie mēdiji, un, kā tos izmantot biznesā

Par B2B iespējām sociālajos medijos

http://www.socialmediatoday.com/SMC/187523

Instrumentu kopums, no kuriem var izvēlēties sev piemērotāko, lai pārvaldītu sociālos medijus

http://mashable.com/2010/04/08/b2b-marketing-tools/

Saiti, kuros vajadzētu uzturēt savu profilu (katrai sfērai specifiski)

http://www.insidecrm.com/features/50-social-sites-012808/

Reālas sociālo mediju kampaņas, ko ir izveidojuši lielie pasaules zīmoli ( Nike, Starbucks)

http://mashable.com/2010/04/08/social-media-real-world-action/

22 sociālo mediju mārketinga plāna iespējamie elementi ( ar pasaules zīmolu piemēriem)

http://mashable.com/2008/11/07/social-media-marketing-plan/

Sociālo mediju iespējamās stratēģijas

http://www.socialmediatoday.com/SMC/187490

400 idejas interesantam vizītkartes dizainam

Klikšķini uz saites, lai redzētu visas 400 idejas

Kā atrast sponsoru savam projektam?

Sponsorēšana ir viens no integrētās mārketinga komunikācijas instrumentiem, kas palīdz no vienas puses uzņēmumam realizēt savus mārketinga mērķus, bet no otras, kādam piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus.

Lai patiešām būtu veiksmīgs sponsorēšanas projekts, gan iesaistīšanās pakāpei, gan saskaņai par notiekošo ir jābūt abpusējai, tāpēc uz šo procesu vēlos skatīties no abiem viedokļiem.

Nav svarīgi vai tas ir kāds mākslinieks, sporta komanda vai labdarības pasākums  - lai iegūtu finanšu līdzekļus, projekta idejas autoriem vairumā gadījumu būs jāklauvē pie daudzām durvīm, lai realizētu savu ideju.  Klauvēšana pie daudzām durvīm sanāk bieži vien tādēļ, ka projekta sagatavotāji pārāk pavirši ir izvēlējušies adresātus un  un nav piestrādājuši pie piedāvājuma satura. Ir skaidrs, ka laiks, kad piesolīt izkārt pasākumā sponsora logo vai uzdrukāt to uz mūzikas diska, jau sen ir garām. Ir nepieciešama daudz nopietnāka pieeja jautājumam, pievēršoties sekojošām būtiskām detaļām:

1.Mērķauditorija.

Lai domātu par iespējamo sponsoru, visupirms būtu jāpadomā par  projekta un sponsora kopīgo mērķauditoriju. Sponsora viens no galvenajiem uzdevumiem ir iegūt iespējas uzrunāt kādu konkrētu auditoriju, no kuras turpmāk gūt finansiālu labumu. Tas ir iemesls, kādēļ lielie zīmoli kļūst par lielu pasākumu, TV translāciju sponsoriem. Tas ir veids, kā kārtējo reizi atgādināt par sevi un saviem pakalpojumiem vai precēm. Ja nemaldos, tad pirms dažiem gadiem, LMT, esot par valsts hokeja izlases sponsoru, aktīvi reklamēja iespējas no pasaules čempionāta hokejā norises valsts zvanīt uz mājām lētāk. Šeit uzņēmums ieguva 2 lietas – atgādinājumu par sevi un “labdara” tēlu, jo ir samazinājis tarifus.

Labajos laikos arī gadījās absurdas situācijas ar lielo dūžu vēlmi būt epicentrā. Proti, vienas hokeja spēles translācijas laikā viena banka reklamējas kā izlases sponsors, bet cita kā translācijas sponsors.  Diez vai ierindas skatītājs ar alus kausu rokās spēj atšķirt, kas ir kas, un viņam, domāju, tai brīdi ir dziļi vienalga, kurš ko sponsorē.

2.Pasākuma  un sponsora emocionālā saderība

Ir jāapzinās, vai Jūsu pasākums sader ar sponsoru. Jo precīzāk būs izvēlēta saderība, jo lielāka varbūtība, ka naudas devējs saredz sev izdevīgu darījumu. Ir svarīgi, lai ne tikai idejiski būtu saderība, bet arī, lai zīmola emocionālais vēstījums “ietu kopā” ar pasākuma būtību vai sponsorējamo personu. Diez vai kāds veļas pulvera zīmols derētu par Madonnas koncerta vai TV šova sponsoru. Kā veiksmīgus šādus sadarbības piemērus uzskatu Lindu Leen & Rīgas šampanieti, Samsung Le Fleur & Dīvu nakti, Aldari & Dinamo Rīga.

3.Kāda iespējamā publicitāte varētu izrietēt no sadarbības

Būs projekti, kas paliks šaurā lokā un to rezonanse nenonāks medijos, taču uz to nevajadzētu paļauties. Vairākas reizes mediju uzmanības lokā ir nonākušas ziņas, ka valsts uzņēmumi sponsorē kādai šaurai mērķauditorijai domātus pasākumus, kas liecina par kādu politisku, vai citu personīgu interešu darījumu. Pēdējā laikā diezgan plaši tika apspriests Latvijas valsts mežu sponsorējums Uvim Slakterim, vai Nila Ušakova atbalstītais datorspēļu čempionāts. Abos gadījumos naudas devēji diemžēl ir ieguvuši negatīvu publicitāti, kas ētiskā sabiedrībā tiktu traktēts ar negatīvu zīmi.

Nepatikšanās var iedzīvoties arī privātie sponsori, kas, nenovērtējot risku, var iegūt negatīvu publicitāti. Manuprāt, ir jābūt ļoti uzmanīgam atbalstot, piemēram, tos sporta veidus, kuru sacensībās visbiežāk cieš cilvēki. Šeit es domāju  par motosportu un autosportu. Pirms sponsors liek parakstu zem sava vārda piešķiršanas sacensībām, ir jābūt 120% pārliecinātam, ka organizatoriem ir nopietna pieeja, pieredze šādu pasākumu rīkošanā, un, ka netiks taupīts uz drošības jautājumu rēķina.

4. Piedāvājums sponsoram

Ja patiešām liek lietā izdomu, tad piedāvājuma iespējas sponsoram ir gandrīz neierobežotas. Te būs 59 idejas, ko piedāvāt sponsoram http://www.cuttingedgepr.com/articles/sponsorship_many_benefits.asp .

5. Sponsorējuma aktivācija

Ar naudas iedošanu kādam sponsorēšanas projekts tikai sākas. Pašam sponsoram ir jāizmanto iespējas, kas ir pavērtas uz jaunu mērķauditoriju. Savā pieredzē, strādājot reklāmā, diemžēl ne vienu reizi vien saskāros ar situāciju, ka klients neparedz naudu  sponsorējuma aktivācijai, domājot, ka tā vairs nav nepieciešama. Taču tā ir visraksturīgākā kļūda, ka, no vienas puses ir samaksāta ieejas biļete ( sponsorējums), bet pats pasākums netiek baudīts. Protams, arī tas prasa līdzekļus. Šī summa varētu būt ap kādiem 30% no sponsorējuma vērtības un uz augšu. Viss atkarīgs, cik liels ir bijis pats sponsorējums. Kā piemēru ilustrācijai varu minēt Tele 2 un Prāta vētras sadarbību pēdējā diska un koncerttūres organizēšanā. Paralēli nemitīgām reklāmām Mežaparka lielajā estrādē bija Tele 2 telts, kurā notika dažādas atrakcijas, tādejādi lieku reizi atgādinot par Tele 2 un Zelta zivtiņas klātbūtni. Pie veiksmīgiem piemēriem var minēt arī Fructis un citu zīmolu atrakcijas Baltic Beach Party laikā Liepājā.

Vēl par sponsorēšanu dažas idejas un padomus var atrast šajās saitēs:

http://www.powersponsorshipdownloads.com/powersponsorship/LastGenerationSponsorship.pdf

http://www.powersponsorshipdownloads.com/powersponsorship/TopTenTipsForSponsorshipSeekers.pdf

http://hubpages.com/hub/Sample-Sponsorship-Proposal

30 minimālisma stilā veidoti uzņēmuma logo paraugi

Klikšķinot uz bildes var apskatīt dažādus logo paraugus

Vai sex pārdod?

Dažādu produktu reklāmu apkopojums, kurā izmantots sex….(use your imagination).

Diesel. Be Stupid.

Diesel jaunā kampaņa.

Produkcijas katalogs video klipā

Man patīk:) – ideja, izpildījums, produkcija – Forši. Uzspiežot uz attēla, nonāksi Diesel mājaslapā un varēsi apskatīt visas bildes. Tās ir daudz.

Zīmols kā mākslinieka glezna jeb krīzes laika komunikācija

Šādu izteikumu es saklausīju Rīgas biznesa skolas absolventu asociācijas rīkotajā diskusiju klubā par zīmola veidošanu, mārketingu un mediju plānošanu recesijas laikā. Pilnu diskusiju kluba ierakstu var noskatīties šeit http://live.rbs.lv/22032010-diskusija_zimola_veidosana_marketings_un_ .

Diskusijas dalībnieki Andra Treibaha, Kaspars Ulsts un Ilze Kronberga dalījās savās domās un pieredzē par komunikācijas veidošanu tieši šodien. Iedvesmojoties no šīs diskusijas un dalībnieku prezentācijām, vēlos nedaudz dziļāk papētīt diskusijā aplūkotos jautājumus.

Veidojot zīmolu, komunikācijas speciālista galvenais uzdevums ir radīt virtuālo pasauli, kas perfekti atbilst zīmola mērķauditorijai un tās vērtībām. Lai kaut kā modificētu šo zīmolu, piemēram, atbilstoši krīzes laikam, ir būtiski izprast tās izmaiņas vērtībās, kas ir notikušas ar zīmola tiešo auditoriju. Lielie zīmoli ir kā lieli kuģi vai lidmašīnas, kuras nav viegli pagriezt, un pastāv arī jautājums, vai tas ir vajadzīgs. Piemēram, Gucci būs Gucci, neraugoties uz to, ka X patēretājām no Y valstīm tagad ir krīze, un tām ir jāpārslēdzas uz kaut ko lētāku. Gucci atradīs sev auditoriju citur, varbūt tik daudz naudas netērējot komunikācijai Austrumeiropas valstīm, bet, piemēram, pārslēdzoties uz Japānu. Taču lielveikals “SKY”, kas vienmēr sevi ir pozicionējis kā premium class produkts, nevar aizbēgt no tirgus, mainot savu lokāciju. Tas nozīmē, ka Sky savu komunikāciju ir jāveido, mainoties līdzi saviem klientiem. Viens ir skaidrs, ka premium zīmoli, kas gadiem ir veidoti, izmantojot imidža un statusa instrumentus, nevar nākt klajā ar “lētu cenas piedāvājumu”. Taču tie var domāt ( un ir jābūt ļoti radošiem), kā motivēt patērētāju, nenonivelējot zīmola pamatvērtības.

Vidējā līmeņa zīmoliem situācija ir savādāka, jo patērētājs ir citāds. Tas ir klients, kuram nav svarīgs statuss vai lētākā cena, taču būtiski ir saņemt value for money. Tas nozīmētu kvalitāti, garantiju, pievienoto vērtību. Šī segmenta pircējs negribēs kā skopais maksāt divreiz,  taču būs gatavs iegādāties, piemēram,  datoru atpazīstamā uzņēmumā, maksājot dažus desmitus latu dārgāk, bet toties visas detaļas nebūs ražotas Ķīnā un būs lielāka varbūtība, ka pārdevējs nebankrotēs vai nepazudīs pēc mēneša, bet nodrošinās garantiju, kas tehnikas pirkumiem ir ļoti svarīga.  Kā piemēru, kas nesen izskanējis mediju telpā, varētu minēt auto tirgotāju ( piemēram Adam Auto) piedāvājumu, nevis samazināt apkopes izmaksas, bet pagarināt auto garantijas laiku., kas ir visnotaļ izmaksas ietaupošs pasākums, ņemot vērā, ka tas ir piemērojams līdz 5 gadus vecām automašīnām. Protams, šī segmenta pircējs priecāsies arī par grandiozām atlaidēm, ja tādas kāds piedāvātu, taču to darīt regulāri noteikti nav ieteicams, jo tādējādi notiks zīmola nonivelēšanās. TNS pētījumi  2009. gadā liecināja, ka šīs kategorijas 50 – 62% patērēju svarīgāka par cenu ir kvalitāte.

Taču, nespēlējot ar cenu, ir risks saniknot savu patērētāju, izliekoties, ka krīzes nav, cenšoties paņemt to, kas vēl ir paņemams. Manuprāt,  spilgts piemērs, kas man lika aizdomāties par šo jautājumu, bija mēbeļu, interjera un celtniecības materiālu veikali ( segmentā vidējais un augstāk) 2008./2009. gadu mijā. Kad valstī  jau bija sākusies krīze un celtniecības bumam jau bija novilkts stopkrāns, Spices mēbeļu un interjera centrā, kā arī citos salonos tirgotāji strikti turējās pie cenas, izliekoties, ka pircēju maciņi ir tik pat biezi kā pirms gada. Šim segmentam vajadzēja vairāk kā pusgadu, lai apjaustu situāciju, taču es neesmu pārliecināta, vai viņi šajā situācijā bija ieguvēji. Proti, ja saprātīgs piedāvājums būtu jau krīzes sākumposmā, kad patērētājiem vēl bija nauda, taču jau sākās taupīšanas un nedrošības par nākotni propoganda, iespējams, ka ietirgojums tad ar saprātīgu atlaidi būtu bijis lielāks, nekā pēc pusgada, kad tautas makos naudas bija jau krietni, krietni mazāk, un, lai kaut ko pārdotu, patiešām ir jāsola lielas atlaides.

Zemākā līmeņa zīmoliem, kuru galvenā mērķgrupa ir cenas sensitīvi klienti, ir jāsniedz atbalsts un pārliecība, ka kopā sadarbojoties – Tu nāksi iepirkties pie manis, bet es Tev došu lētu cenu, būs krīzes izdzīvošanas formula. Šeit jau vairs nav runa par kvalitāti, bet tikai par “vairāk” par lētāku cenu. Šeit strādās arī aicinājums svārstīgiem vidējās kategorijas pircējiem, pārslēgties uz kaut ko lētāku. Šajā kategorijā labi darbojas Super Netto politika, kas ļauj tās pašas ikdienas preces iegādāties lētāk. Šajā kategorijā netieši iekrīt arī lielveikalu private lable, jo ir iespējams iegādāties lētāk Rimi minerālūdeni ar aveņu garšu kā, piemēram, Vishi analogu. Vienīgā atšķirība šajā gadījumā ir tāda, ka, nepērkot Gutas vai Spilvas sulu, kas ir vismaz par 30% dārgāka kā Rimi sula, patērētājs uzticas Rimi zīmolam, un ir ļoti liela varbūtība, ka kvalitāte ir analoga zīmola produktam – ļoti laba.

Bet atgriežoties pie zīmola, kas ir kā mākslinieka glezna, runājot iepriekš minētās diskusijas dalībnieku vārdiem, zīmola vērtība ir tas, kas zīmols būs rīt, jo šodiena jau ir vēsture. Līdzīgi kā mākslinieki, kuru darbus viņi dzīves laikā neizprot, taču, paejot laikam, vērtība ir milzīga.

Sociālo mēdiju lietotāju proporcionālais dalījums pēc iesaistīšanās līmeņa

Ne jau katrs, kam interesē sociālie mediji, veidos savu web lapu vai blogu. Iespējams,  pietiks ar aktīvu twitterošanu vai cita rakstītā komentēšanu. Iesaistīšanās pakāpe būs atkarīga arī no tā, vai tas ir indivīda darbs, kas jāveic komunikācijas jomā vai personīga nepieciešamība. Domāju, ka ikviens uzņēmums, ja vien nav noalgojis sociālā mārketinga ekspertu, sākumā taustīsies, lai saprastu, kā sistēma darbojas. Ievietojot rakstus, komentārus vēl mērķis nebūs sasniegts. Par tuvošanos mērķa sasniegšanai varēs runāt tad, kad būs noteikta tieši mērķauditorija, kā arī tas, kuros sociālos mēdijos tā uzturas, un tieši kāda veida attiecības uzņēmums vēlas izveidot ar šiem potenciālajiem klientiem. Forrester Research ir izveidojis tādu kā  sociālo mediju lietotāju iedalījumu. Iedalījums tiek veidots saskaņā ar sociālā medija lietošanas paradumiem un iesaistīšanās līmeņiem. Forrester Research uzskata, ka  tiem uzņēmumiem, zīmoliem, kas vēlas izmantot sociālās tehnoloģijas, būtu jāanlizē savi klienti saskaņā ar Social Techographics, un tikai tad jāplāno sava komunikācija ar šīm mērķauditorijām.

Pētnieki visus sociālo mediju lietotājus ir iedalījuši 6 kategorijās:

1) radītāji – tie, kas veido blogus, web lapas, kā arī strādā citādi aktīvi šajā jomā

2) kritizētāji – indivīdi, kas aktīvi komentē, liek reitingus un raksta pārskatus par webā notiekošo

3) apkopotāji – tie, kas lieto RSS vai web lapu Tags

4) aktīvie sociālo tīklu lietotāji

5)skatītāji un lasītāji – tie, kas lasa blogus, skatās video un klausās podkāstus, bet neizsaka viedokli

6) neaktīvie, kas vispār nav iesaistījušies

Forrester Research veica pētījumu par ASV sociālo mediju lietotāju profiliem divas reizes 2006. un 2010. gadā. Attēlos zemāk ir redzama proporcija, kas bija izveidojusies šajos gados:

2006. gada pētījums

2009. gada pētījums

Kā rāda rezultāti, vislielākās izmaiņas ir notikušas ir sadaļā neaktīvie, kur no 52% rādītājs ir nokrities uz 17% , sadaļā aktīvie sociālo tīklu lietotāji ir pieaugums par 40% un  sadaļā skatītāji – pieaugums ir 37%. Savukārt, aktīvajā daļā pie blogu un webu radītājiem kāpums ir  tikai par 11%.

Kā arī 2009. gada pētījumā parādās jauna iedaļa konvencionālisti – tie ir lietotāji, kas regulāri “atzīmējas” blogos un atgādina par savu klātbūtni, kā arī veic ieraktus Twitter.

Konsultāciju uzņēmuma Alimeter group speciālisti uzskata, ka, lai precīzi uzrunātu savu auditoriju webā, tā pat kā ārpus tā, ir būtiski noteikt klientu sociālo uzvedību.  Šim nolūkam šie speciālisti ir izstrādājusi Sociographics, kas pamatoti un strukturēti veic klientu iedalījumu saskaņā ar Engagement Pyramid.  Šis instruments parāda, kādā līmenī sociālo mediju patērēšanas piramīdā ikviens sociālo mediju lietotājs atrodas.

Kuratori – augstākais līmenis, kurā atrodas tie, kas uztur dažādas diskusiju lapas, piedalās wikipēdijas satura radīšanā utt. Tie ir cilvēki, kas strādā ar domu, kā uzlabot informāciju un  informatīvo vidi

Radītāji - tie, kas rada un publicē oriģinālu saturu, uzstājas ekspertu lomā, dalās domās, kā arī ir lēmuma pieņēmēji

Komentētāji – tie, kas aktīvi reaģē uz radītāju izveidoto saturu

Šērotāji – tie, kas ir aktīvi sociālos tīklos, ievieto bildes, video, kā arī tie ir zinoši “lietotāji”

Skatītāji – tie, kas meklē informāciju gan lēmumu pieņemšanas, gan izklaides vajadzībām

Twittra formātā tā izskatītos šādi:

Kuratori – #hashtag

Radītāji - Tweet

Komentētāji – Re-tweet (RT)

Šērotāji – @reply

Skatītāji – twītu lasītāji

Sīkāk par šo dalījumu un to, kā autori ir nonākuši pie šāda dalījuma var lasīt:

http://www.slideshare.net/charleneli/understand-your-customers-social-behaviors

Lai arī Latvijā sociālo mediju tirgus, manuprāt, tikai tuvojas ASV 2006. gada līmenim, domāju, ka diez vai būs nepieciešami vēl 3 gadi, lai sasniegtu ASV šī brīža līmeni, jo ir labi, ka mums nav vairs jāizgudro divritenis, jo tas jau ir radīts. Savā ziņā esam labākās pozīcijās, jo jau tagad varam izmantot teorijas un praksi, lai precīzāk veiktu sociālo mediju izmantošanu.